Lasīšanas laiks: 2 min
Tautsaimniecība ir vienīgais labklājības avots, turklāt – stipra un spēcīga tautsaimniecība, kurā ir sakārtoti noteikumi un valda stabilitāte, otrdien, 14.oktobrī, vieslekcijā “Ko Latvijai nesīs nākotne?” Vidzemes Augstskolā sacīja akadēmiķe Raita Karnīte.
“Ūdens līmeni caurā mucā nosaka tās zemākais caurums, neatkarīgi no tā, vai augstākie ir lieli vai mazi,”
piemērā analoģiju ar Latvijas tautsaimniecību ilustrēja R.Karnīte atzīmējot, ka ir jāapzinās tautsaimniecības vājākie punkti, lai celtu tās kopējo vērtību.
Vieslekcijā viņa klātesošos iepazīstināja ar iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kopš 1995.gada. Viņa iezīmēja, ka līdz krīzes gadiem bija vērojams pakāpenisks Latvijas IKP pieaugums, krīzes un pēckrīzes gados palaikam pat pārsniegts kādreizējais 1990.gada IKP līmenis, taču pēdējos gados jau atkal jūtams kritums. “Šī līnija rāda, ka
tautsaimniecības attīstība Latvijā joprojām nav stabila.
Tas, iespējams, saistīts ar ārējo – starptautisko situāciju, kas ir saraustīta un nervoza, līdz ar to arī mūsu tautsaimniecība virzās tam līdzi.”
Pēc R.Karnītes teiktā,
lai valsts izaugsmē būtu jūtama stabilitāte, ir jābūt trim lietām, tostarp resursiem, ir jābūt stabilai tautsaimniecības struktūrai un jābūt augstai resursu izmantošanas efektivitātei.
“No resursiem varam runāt par finansēm, dabas resursiem, tehnoloģijām un inovācijām, un par cilvēkiem – tā ir nākotne,” viņa atzīmēja piebilstot, ka no šiem resursiem ir arī atkarīgs tas, kā būtu jāveido valsts tautsaimniecības struktūra.
“Cik tālu lūkosies pagātnē, tik tālu redzēsi nākotnē,”
sakāmvārdu citēja akadēmiķe un norādīja, ka arī Latvijai savas nākotnes uzlabošanā ir jāmācās no pagātnes. “Nākotne ir atkarīga no mūsu vēstures un tā, kas ir šobrīd.”
Jau ziņojām, ka Raitas Karnītes atvērtajā vieslekcijā “Ko Latvijai nesīs nākotne” bija aicināts piedalīties ikviens interesents.
