Lasīšanas laiks: 3 min
Vairākas Saeimas partijas piekāpušās bankām un gatavas atcelt nolikto atslēgu principu, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”.
Raidījums atgādina, ka Latvijas Banka un komercbankas šonedēļ koalīcijai piedāvāja likuma grozījumus, par kuriem Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) sākumā negribēja runāt, lai “nesāktos nepamatota ažiotāža”.
Pēc “de facto” vēstītā, priekšlikumi paredz vairākas lietas. Tostarp nolikto atslēgu principu, kas ļautu iedzīvotājiem tikt vaļā no saistībām, atdodot nevis visu kredītu, bet tikai māju, no obligāta pataisīt par izvēles iespēju. Otrais priekšlikums – neļaut tik ātri iziet maksātnespēju. No marta tie, kam jau ir, piemēram, 100 tūkstošu eiro lielas saistības pret banku, tās varētu dzēst viena gada laikā. Bankas piedāvā maksātnespēju iziet viena gada laikā, ja saistības nepārsniedz 30 tūkstošus eiro. Papildus bankas grib, lai dzēstās saistības ne kredīta ņēmējam, ne bankām netiktu apliktas ar ienākuma nodokļiem.
LTV norāda, ka Latvijas Bankā domā, ka tieši iepriekš izstrādātais maksātnespējas likums ir vainojams pie tā, kādēļ Latvijā kredītu apjoms turpina kristies, kamēr Igaunijā un Lietuvā kreditēšanā ir noturīgs pieaugums. “Situācija Latvijā neļauj neko pozitīvu sagaidīt,” raidījumam sacīja Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītājs Elmārs Zakulis.
Seši koalīcijas deputāti iesnieguši banku piedāvātos likumprojektus, lai ceturtdien, 12.februārī, steidzamības kārtā sāktu tos virzīt cauri Saeimai. .
“Ja mēs esam atraduši risinājumu, kam visas puses vairāk vai mazāk piekrīt, kāpēc šo soli nepaspert,” raidījumam sacīja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
“de facto” atzīmē, ka “Vienotība” noliktās atslēgas nekad nav atbalstījusi, tomēr tās grib saglabāt 80% deputātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā. Nākamnedēļ ZZS vēl tiksies ar baņķieriem. “Mums ir dalīta attieksme pret šo situāciju un šodien mēs neesam gatavi atbalstīt [banku piedāvājumu],” norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Grozījumus ir gatava atbalstīt Nacionālā apvienība, kas pērn rudenī balsoja par nolikto atslēgu ieviešanu. Tāpat izmaiņām varētu piekrist “Saskaņa”, kuras deputāti kritizējuši valdību par pakļaušanos banku lobijam.
Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) iespējamo piekāpšanos pamato ar to, ko valstij nav sava banka, kas varētu konkurēt ar “tiem monstriem, kas ir banku sektorā”. “Bankas sanāca kopā, nolēma, ka nekreditēs un nerealizēs likumdevēja gribu, tādēļ sanāca tā, ka mūsu cilvēki, par ko mēs rūpējamies, palika vispār bez iespējas saņemt kredītu,” teica Klementjevs.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Bankas vadība 2.februārī koalīcijas partijām prezentēja priekšlikumus likuma grozījumiem ar mērķi atjaunot kreditēšanu Latvijā. Priekšlikumus izvērtēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sadarbībā ar Ekonomikas, Tieslietu un Finanšu ministriju.
Tāpat vēstīts, ka Saeima pērn septembra beigās, lemjot par grozījumiem Maksātnespējas likumā, tajā atstāja normu par nolikto atslēgu principu. Šobrīd Maksātnespējas likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta līdz martam, tostarp atlikta arī nolikto atslēgu principa ieviešana, taču atsevišķas bankas vēl pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas jau pagājušā gada nogalē palielināja pirmās iemaksas apmērus mājokļa kredītiem.
