Vietējie un ārvalstu saldējuma ražotāji nepārtraukti piedāvā Latvijas patērētājiem jaunu garšu un formu saldējumus, taču tradicionālais plombīrs iekšzemes tirgū joprojām saglabā līderpozīcijas. Pasaulē vadošā tirgus izpētes uzņēmuma Nielsen dati liecina, ka plombīra saldējuma tirdzniecības apjoms Latvijas lielveikalos veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā pārdošanas apjoma. Plombīrs saglabā savas līderpozīcijas no maija līdz septembrim, kas ir saldējuma tirdzniecības karstākā sezona.
„Plombīra saldējums ir klasiska delikatese, ko daudzi no mums atceras no mūsu bērnības un kas ir mūžīgs, pateicoties tradicionālajām sastāvdaļām un garšas īpašībām. Tāpat kā Latvijā, plombīra saldējums ir iecienīts saldais ēdiens arī citās Baltijas valstīs. Lai arī viss patērētāju un pārtikas produktu tirgus izjūt pastāvīgu pircēju spiedienu samazināt cenas, patiesība ir tāda, ka kvalitatīvi produkti nekad netiks piedēvēti zemāko cenu segmentam. Plombīra saldējuma vadošās tirgus pozīcijas norāda uz to, ka patērētāji novērtē izmaksu un kvalitātes kombinācijas sniegto devumu,” skaidro Žanna Kristeļa.
No dabīgā krējuma pagatavotie saldējumi Latvijas tirgū tālu neatpaliek no plombīra, droši sasniedzot otro pozīciju. Patērētāji jo sevišķi novērtē to garšu, kas iegūta no dabīga piena.
Tikmēr no piena pulvera pagatavotie saldējumi, kas saistīti ar zemo cenu segmentu, Latvijas tirgū ieņem trešo pozīciju. Šī kategorija ir nozīmīga pircējiem ar zemiem ienākumiem un ierobežotu budžetu, tāpēc tā saglabā stabilu tirgus pozīciju.
„Citās valstīs mēs novērojam to pašu saldējuma tirgus segmentāciju, patērētājiem skaidri izvēloties iegādāties saldējumu, kas pagatavots no augstas kvalitātes un zemu izmaksu izejmateriāliem vai lētākiem ekonomiskā tipa produktiem. Taču mēs nevaram apgalvot, ka tos iegādājas tikai patērētāji ar zemiem ienākumiem, jo šāds pirkums var būt arī spontāna izvēle,” uzsver Žanna.
Latvijas patērētāji uzrāda lielāko uzticību un sniedz priekšroku vietējo ražotāju saldējumiem – to produkti veido trešdaļu no valsts tirgus šajā kategorijā. Lietuvas saldējuma zīmoli arī ieguvuši savu kaimiņu atzinību, iegūstot aptuveni 17% tirgus daļas un ierindojot Igaunijas zīmolu saldējumus vien trešajā pozīcijā ar gandrīz 9% tirgus daļu.
Eksperti skaidro, ka līdzīgi citiem svaiga piena produktiem arī saldējuma kvalitāte ir saistīta ar svaigumu, tāpēc pircēji parasti izvēlas vietējo ražotāju piena produktus, bet šādu produktu imports no citām valstīm var izrādīties mazāk pievilcīgs, neskatoties uz to, ka to derīguma termiņš ir pietiekami ilgs.
Svaigumu kā ļoti svarīgu kritēriju saldējuma izvēlē apstiprina arī porcijās pārdotu saldējumu popularitāte. Lai arī aptuveni 55% saldējuma tiek pārdoti ģimenes iepakojumos, 45% no tirdzniecības apjoma aizņem saldējums porcijās.
„Saldējums sākotnēji tika uzskatīts par gardu desertu. Taču šī izvēle bieži vien ir spontāns un kaprīzs pirkums. Patērētāji Latvijā priekšroku dod saldējumam porcijās, kas nodrošina iespēju palikt mobiliem, izmēģināt inovācijas un atklāt kaut ko jaunu, vienlaikus samazinot vilšanās risku. Protams, pastāv tendence radīt modernas garšas, ko iedvesmo veselīga uztura dzīvesveids, piemēram, ar žāvētu augļu gabaliņiem, saldētu karameli vai ogām. Izvēles procesā patērētāji pievērš uzmanību saldējuma vēlamajam iepakojumam un savām produktu izmēģināšanas vēlmēm, turklāt ģimenes iepakojuma iegādē tiek ņemta vērā citu ģimenes locekļu, bērnu vai draugu vēlmes,” norāda Žanna.
Latvijas pircējus krietni mazāk uzrunā dažādi sorbeti un šerberti, bet starp veselīgākiem produktiem ir saldēti jogurti, tostarp ar augļu garšām, starp kurām izceļas banānu un ābolu garšas.
