Lasīšanas laiks: 2 min
Mūsu portālā publicētais raksts “Bezatbildīgu saimnieku dēļ suņi piemēslo valmieriešu iecienīto pastaigu vietu” rosināja mūsu lasītājus komentāros aktualizēt jautājumu arī par citām piemēslotajām un nekoptajām teritorijām Valmierā.
Kā viens no negatīvajiem piemēriem komentāros tika minēta meža teritorija starp Rūpniecības, Kauguru, Smiltenes un Robežu ielu.
“Riņķī apkārt šim mežiņam, kas tik tur nav ! Lupatas, papīri, pudeles, pat CILVĒKU S*** ar visiem tualetes papīriem utt…,”
minēts vienā no komentāriem.
Kā informēja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa, īpašums Kauguru ielā 5, kas atrodas abpus Rūpniecības ielai, pie tās krustojuma ar Kauguru ielu virzienā uz bijušo Valmieras gaļas kombinātu, ir Valmieras pilsētas īpašumā esoša meža zeme.
“Valmieras pilsētas pašvaldība teritorijas sakopšanai izmanto tai pieejamos četrus pagaidu algoto sabiedrisko darbu veicējus, kas pilnu laiku tiek nodarbināti visas pilsētas uzkopšanā. Primāri atkritumi tiek vākti pašvaldības īpašumā esošajās pilsētas zaļajās zonās un apstādījumos, pēc tam pilsētas mežos.
Īpašumā Kauguru ielā 5 esošie meži līdz šim nav tikuši aktīvi uzkopti un uzturēti, ņemot vērā plānoto apkārtesošo industriālo teritoriju attīstīšanu. Tā paredz būvdarbus un šo teritoriju ierobežotu pieejamību. Ņemot vērā, ka noslēgumam tuvojas Kauguru ielas pārbūve, šajā pavasarī plānota arī tai blakus esošā teritoriju, tai skaitā arī Kauguru ielā 5 esošo mežu, uzkopšana un atbrīvošana no piesārņojuma ar atkritumiem,” informēja pašvaldības speciāliste.
Līdzīga situāciju var novērot arī citās meža teritorijās un jo sevišķi Gaujas krastos. PET pudeles, skārda bundžas, papīra kafijas krūzītes un citi atkritumi diez vai ir labākā vizītkarte pilsētai, kura “dzīvo zaļi”.
Diemžēl situāciju nevarēs mainīt četri pagaidu algoto sabiedrisko darbu veicēji un Lielās talkas reizi gadā. Ir jāmaina cilvēku apziņa, audzinot bērnus jau no mazotnes. Taču pieaugušos laikam nekas vairs nevar izmainīt. Pieredze liecina, ka visefektīvākais motivēšanas veids ir nauda. Tādēļ vienīgā cerība, ka mūsu pilsēta kļūs tīrāka, ir gaidāmā iepakojuma depozīta sistēma. Tiklīdz tā sāks darboties, “meža sanitāri” drīz vien attīrīs mežus un Gaujmalu no pudelēm un skārdenēm. Protams, atliek vēl arī cita veida atkritumi. Šajā ziņā gan būtu jālieto “pātagas” politika. Ir aktīvi jāķer tie, kas mežā izmet riepas, būvgružus un citu atkritumus. Autotransporta konfiscēšana būtu gana efektīvs sods, lai brīdinātu citus potenciālos piegružotājus.
“Ir jāmaina cilvēku apziņa, audzinot bērnus jau no mazotnes.” Uzstādiet taču atkritumu tvertnes vietās, kur tās var iztukšot pie šiem mežiem. Ceļš cauri mežam no Vidzemes slimnīcas uz b/d Bitīte arī ir piemēslots ar pudelēm, konfekšu papīriem, čipsu pakām, lupatām, bahilām no slimnīcas…. un to nedara Jumaras ielā dzīvojošie iedzīvotāji! Ir vienkārši traģiski katru gadu rīkot lielās talkas un novākt citu atkritumus. Gaujmalā pie Gaujas tilta uz apvedceļa vasarā arī nav kur kāju nolikt – pilns ar alus bundžām un citām “tusiņu” paliekām. Novietojiet atkritumu kastes – vismaz vasaras periodā.
derevjanskij muzhchina igjot iskakj zhenu, smotret u odnoi v gubah palka dimjashaja, vtoroi butilka njeizvestnaja, i trekjaja kak vsegda smatrit i dumaet, on padhogjit, k pervoi i govorit hochesh straskj garjachuju, prijegj v gjerevnju vo vremja sena, tolja smatri zakurish sigaretu, razbugjesh ves kolxoz, nam nuzhni parjadochnie zhenshini i mushini, njebegi v superhypermarket za akcijami, igji v trydovoju birzhu i gavarji puskj aformjat kjebe rabochoju mesto, kak uborshik pa gorody, eslji njemogut pazvoljikj zarplatu vishe samoi gjeshovoi kvarkjiri, paskolju havakj mozhna nje vsjo i njevsegda, tagda kapilatljizm ryhnul
Tas ir daļēji saistīts ar ierobežojumu dzert publiskās vietās. Alkohola fani iet “pārgājienos” uz tuvējiem mežiņiem un pēc tam atstāj aiz sevis atkritumus, Vai nevar padomāt par noteiktu vietu kur viņi var lietot alkoholu brīvā dabā ?