Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējās balsošanas trešajā dienā – piektdien – vēlētāji varēs balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti, ceturtdien preses konferencē pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa.
Šāds lēmums pieņemts, uzklausot CVK tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas uzturētājus, pēc tam, kad radās problēmas sistēmā, skaidroja CVK vadītāja.
Iespēja vēlēt citā iecirknī bija paredzēta tikai iepriekšējās balsošanas dienās.
Viņa skaidroja, ka sistēmas tehnisko traucējumu iemesli vēl nav zināmi, taču elektroniskajā vidē visas darbības ir saglabātās, līdz ar to pēc vēlēšanām šos iemeslus varēs noskaidrot. Prakse liecina, ka nopietnu gadījumu skaidrošana var prasīt vairākus mēnešus. “Pat atjaunojot sistēmas darbību, pastāvētu risks, jo katrai informācijas tehnoloģiju sistēmai nepieciešams atbilstošs laiks testiem,” skaidroja CVK vadītāja.
Bērziņa gan vērsa uzmanību, ka patlaban nav pazīmes, kas liecinātu par kiberuzbrukumu sistēmai.
“Traucējumi ir novēroti tikai šajā jaunajā modelī – datu apmaiņas sistēmā. Patlaban nav pazīmju, ka sistēmas traucējumu pamatā būtu ārējs faktors, bet gan tas ir iekšējs faktors pašā programmā. Tajā pašā laikā, protams, neviens speciālists patlaban 100% nevar izslēgt kādus riskus,” uzsvēra CVK vadītāja.
Viņa arī skaidroja, ka pastāvēja pārāk īsi termiņi programmas sagatavošanai. Budžets tika izsludināts 12.aprīlī, taču līdz pēdējam brīdim nebija zināms, vai šādai sistēmai būs finansējums. Šāda mēroga kvalitatīvu projektu sagatavošanai nepieciešami trīs līdz seši mēneši pirms vēlēšanām, viņa piebilda.
“Katrā ziņā, iespēja balsot citā iecirknī tiek uztverta gandrīz kā pamatbalsošanas iespēja, taču gribētu atgādināt, ka tā šogad izmēģināta kā viena no papildu balsošanas iespējām,” piebilda CVK vadītāja.
Vaicāts, vai tehnisko problēmu dēļ samazināsies vēlētāju aktivitāte, CVK sekretārs Ritvars Eglājs atbildēja, ka šogad pirmajā dienā vēlētāju aktivitāte bija būtiski augstāka attiecīgajā periodā 2014.gada EP vēlēšanās. 2014.gadā pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā vēlēt devās 1,5% iedzīvotāju, bet šogad – par procentpunktu vairāk.
Šogad arī otrajā dienā, neskatoties uz traucējumiem, aktivitāte bija lielāka nekā 2014.gadā, proti, 1,8% pret 1,6% nobalsojušo, stāstīja Eglājs.
Bērziņa arī atgādināja, ka Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, lai piektdien pagarinātu vēlēšanu iecirkņu darbu līdz plkst.20. Līdz šim bija paredzēts, ka piektdien iecirkņi strādās līdz plkst.16.
CVK Finanšu ministrijai iesniegtie aprēķini liecina, ka papildu četru stundu darba laika nodrošināšana izmaksās 160 000 eiro. Deputāti un Finanšu ministrija solījusi, ka šo naudu varētu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.
Kā ziņots, ceturtdien visi 954 Latvijas vēlēšanu iecirkņi iepriekšējai balsošanai bija atvērti trīs stundas – no plkst.9 līdz 12. Taču CVK tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas tehnisko traucējumu dēļ vairākiem simtiem balsstiesīgo, kas vēlējās piedalīties iepriekšējā balsošanā, nācās pamest vēlēšanu iecirkņus nenobalsojušiem, noskaidroja aģentūra LETA.
Iepriekšējā balsošanā vēlētāji var balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts, ir iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks – vidēji piecas līdz 20 minūtes -, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu, iepriekš skaidroja CVK.
Tikmēr Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, lai piektdien pagarinātu vēlēšanu iecirkņu darbu līdz plkst.20. Lai grozījumi piektdien stātos spēkā, Valsts prezidentam Raimondam Vējonim tie jau šodien jāizsludina. Prezidenta padomniece Kristīne Kļaveniece aģentūrai LETA apliecināja, ka Vējonis tos izsludinās.
Grozījumi EP vēlēšanu likumā, ko iesniedza opozīcijas deputāti, nosaka, ka piektdien vēlēšanu iecirkņi darbosies no plkst.10 līdz plkst.20. Iepriekš to darba laiks bija paredzēts līdz plkst.16.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis ceturtdien Valsts pārvaldes komisijas sēdē norādīja, ka piedāvātās izmaiņas parlamenta juristiem rada satraukumu, jo nav pieļaujama vēlēšanu noteikumu maiņa vēlēšanu laikā. Saeimas jurists pauda, ka ārkārtējā tempā pieņemtos grozījumus Satversmes tiesa var atzīt par neatbilstošiem Satversmei. Šādā gadījumā pastāv risks, ka tas var ietekmēt arī vēlēšanu rezultātus, skaidroja Juridiskā biroja pārstāvis.
