Lasīšanas laiks: 3 min
Šī gada 8. novembrī pie skatītājiem nonāca režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma ’’Zeme, kas dzied’’ – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā. Aizvadītās darba nedēļas izskaņā filma ’’Zeme, kas dzied’’ pirmizrādi piedzīvoja arī Valmieras kinoteātrī ’’Gaisma’’. Divos īpašajos seansos ar skatītājiem tikās filmas režisors Māris Martinsons un producente Linda Krūkle.
2022. gada vasarā Valmieras estrādē norisinājās spēlfilmas ’’Zeme, kas dzied’’ filmēšana, atainojot Pirmo latviešu dziedāšanas svētku norisi – Ķeizardārzā Rīgā notikušo koncertu 1873. gadā. Valmieras estrāde filmēšanas vajadzībām tika pielāgota ar īpašu īstermiņa pirmo Dziesmu svētku būves rekonstrukciju, kas savu gala tēlu ieguva ar datorgrafikas palīdzību. Filmas mākslinieks Mārtiņš Kalseris radīja skici atbilstoši vēsturiskajām liecībām. Lai gan sākotnējais plāns bija Valmieras estrādi piepildīt ar 1000 masu skatu dalībniekiem, Valmieras estrādē pulcējās vien daži simti masu skatu dalībnieku. Lēmums samazināt plānoto aktieru skaitu tika pieņemts balstoties uz tolaik vēl aktuālo Covid-19 saslimstības rādītāju palielināšanos.
Māris Martinsons, spēlfilmas “Zeme, kas dzied” režisors
’’Sākot meklēt materiālus un veidot filmu mēs sapratām, ka tas būs kas vairāk par vienkārši vēstures notikumu ekranizāciju. Tas ir stāsts par Latvijas valsts dzimšanu. Tā ir filma par mums un to, kas mēs esam. Mūsdienās bieži tiek meklēti veiksmes stāsti ar kuriem iedvesmot cilvēkus. Šī filma ir viens no šiem veiksmes stāstiem. Ideja, kas tika veiksmīgi realizēta un izauga par vienu no mūsu vēstures skaistākajām lappusēm. Pirms 150. gadiem vīri, kuri organizēja svētkus noteikti necerēja un neiedomājās, ka šie svētki izaugs par kaut ko tik nozīmīgu. Cerams, ka arī vēl pēc 150. gadiem mēs svinēsim šos svētkus un darīsim to ar vēl lielāku pacilātību un vērienu.’’
Linda Krūkle, spēlfilmas “Zeme, kas dzied” producente
’’Šo filmu esam veidojuši kā stāstu par ceļu no tumsas uz gaismu. Filma parāda to, cik spēcīga ir latviešu tauta un to, cik daudz varam paveikt sadarbojoties vienam ar otru. Mums bija ļoti svarīgi atbraukt uz Valmieru gan dēļ tā, ka šeit tika uzņemta svarīga filmas aina, gan dēļ Valmieras novada dziedāšanas svētku tradīcijām.’’
1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā, mācītāja Jura Neikena aicināti, pirmajos Dziedāšanas svētkos satikās seši vīru kori no Dikļiem, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažiem un Straupes. Tas uzskatīts par sākumu Dziesmu svētku tradīcijai Latvijā.
’’Zeme, kas dzied’’ notikumi norisinās 1873. gadā. Rīgas Latviešu biedrība piedzīvo panīkumu. Samazinās biedru skaits, kam viens no galvenajiem cēloņiem ir garīgās un nacionālās jēgas, ideju un ideālisma trūkums. Lai mainītu radušos situāciju un atgrieztu biedrībā dzīvību, tiek lemts pavisam īsā laikā sarīkot pirmos latviešu dziedāšanas svētkus cerībā apvienot un stiprināt latviešu tautas kopības sajūtu, taču rīkotāji saskaras ar šķēršļiem, jo ne visi vadībā ir gatavi ziedot sevi, lai tas būtu iespējams.
Kad deviņpadsmit gadus vecā Anna, padzirdējusi par svētkiem, ļoti vēlas tajos piedalīties, taču vietējā Vidzemes ciema korī jau izsenis dzied tikai vīri. Anna ir apņēmusies sekot savam sapnim un darīt visu, lai varētu kopā ar citiem tautiešiem piedalīties lielajos dziedāšanas svētkos.
“Zeme, kas dzied” ir vēsturiska filma nākotnes skatītājam, kas uzdod jautājumu – vai arī Tu, tāpat kā šie vīri, spētu darītu visu, lai saglabātu latvisko? Un vai tas maz vairs būtu iespējams?
Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks Juris Zemītis, skaņu režisors Jānis Eglītis, aktieru atlases režisore Gunita Groša, izpildproducentes Inga Zeile, Madara Kalniņa, līdzproducente Anneli Ahven (Igaunija), producente Linda Krūkle.
