Lasīšanas laiks: 3 min
Neskatoties uz to, ka reizi trīs gados ikvienai sievietei pieejams valsts apmaksāts ginekologa apmeklējums, teju 17% sieviešu vizītē pēdējo reiz bijušas pirms pieciem vai vairāk gadiem, tostarp 1% sieviešu ginekologu nav apmeklējušas nekad, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.
Kopumā Latvijas sievietes ir apzinīgas. Tikai 1% sieviešu nekad nav apmeklējušas ginekologu, pretēji pusei Latvijas vīriešu, kuri atbilstoši „Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” datiem nekad nav apmeklējuši urologu. Puse sieviešu ginekologu apmeklējušas pēdējā gada laikā, 23% pirms gada vai diviem, 10% pirms trīs vai četriem gadiem, turpat 9% pirms pieciem līdz 10 gadiem, bet 4% senāk nekā pirms desmit gadiem.
“Jautājumus par ginekoloģijas problēmām sievietes farmaceitiem jautā samērā reti, jo kopumā sievietes ir apzinīgas un pat nelielu veselības problēmu gadījumos dodas pie ginekologa. Pēdējos gados vērojams, ka ir daļa sieviešu, kas cenšas izmantot bezmaksas iespēju reizi trīs gados apmeklēt ginekologu profilaktiskos nolūkos. Pēc padoma pie farmaceita sievietes griežas tikai tajos gadījumos, kad tuvākā laikā nav iespējams ārsta apmeklējums,” skaidro „Mana Aptieka” farmaceite Anita Ozoliņa.
Pētījuma dati rāda, ka pēdējā gada laikā visbiežāk (68%) ārsta vizītē devušās sievietes vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Savukārt visretāk pēdējā gada laikā pie ginekologa vērsušās kundzes 55 – 74 gadu vecumā. Kopumā ginekologu visbiežāk apmeklē sievietes ar augstāko izglītību (64%).
Savukārt, apskatot datus par ginekologa apmeklējumu attiecībā pret ienākumiem, redzams, ka ienākumu līmenis šajā gadījumā nav izšķirošs. Lai gan visbiežāk pēdējā gada laikā ārstu apmeklējušas sievietes ar augstiem ienākumiem (70%), vienlīdz aktīvi par savu veselību rūpējušās arī sievietes ar zemākiem ienākumiem. Sieviešu grupā ar zemiem ienākumiem vairāk kā puse jeb 57% pēdējā gada laikā ir apmeklējušas ginekologu, grupā ar vidēji zemiem ienākumiem tās bijušas nedaudz vairāk kā trešdaļa (39%) dāmu, grupā ar vidējiem ienākumi 47%, bet no sievietēm, kuru ienākumu līmenis vērtējams kā vidēji augsts, ginekologu apmeklējušas 41%.
“Kopš 2009. gada Latvijā ir ieviests dzemdes kakla vēža skrīnings. Šāds skrīnings ir ieviests, jo dzemdes kakla vēzim ir priekšvēža stāvokļi, kurus ir iespējams laicīgi diagnosticēt un efektīvi ārstēt. Uzaicinājumu ierasties pie ginekologa uz valsts apmaksātu skrīningu 1 reizi 3 gados saņem sievietes vecumā 25-70 gadiem. Tas nozīmē, ka sievietēm BEZ sūdzībām ginekologs būtu jāapmeklē reizi 3 gados. Pēc pēdējiem pierādījumiem tas ir pietiekoši. Tikai sievietēm ar saslimšanām un sūdzībām, kā arī grūtniecēm ginekologs ir jāapmeklē biežāk. Protams, pastāv jautājums par to, vai visas sievietes vecumā 25-70 gadiem atsaucas uz uzaicinājuma vēstuli un apmeklē ginekologu reizi trijos gados. 2015. gadā skrīninga aptvere ir tikai 25%, kas ir zemākā pēdējo piecu gadu laikā.
Līdz šim labākais skrīninga aptveres rezultāts ir bijis 2011. gadā, kad tika aptverti 34,5% mērķa populācijas. Par efektīvu skrīninga programmu valstiskā līmenī var runāt tad, ja aptvere ir vismaz 70%. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies. Ir nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu skrīninga efektivitāti, kā arī nepieciešams sievietēm aktualizēt šo problēmu, veidojot dažādas kampaņas un runājot par to presē. Iespējams, ir nepieciešams veikt izmaiņas veidā, kā sievietes tiek aicinātas veikt izmeklējumu – sūtīt atkārtotas vēstules vai aicināt uz skrīningu telefoniski,” informē Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule.
Pirmais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu un profilakses lomu ikdienā, ko veidojuši aptieku tīkli “Mana Aptieka” un “Apotheka”. Indeksa mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības apzināšanos par savu veselības stāvokli un pievērst lielāku uzmanību veselības profilaksei, kā arī popularizēt veselīga dzīvesveida nozīmi. Indekss izveidots 2016. gadā, kad tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju. Kopumā visā Latvijā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
