Lasīšanas laiks: 3 min
Aizvadītajā gadā darba vietās konstatēti 1682 nelaimes gadījumi, tostarp 26 no tiem – letāli, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotie operatīvie dati.
No visiem nelaimes gadījumiem 164 bijuši smagi.
VDI direktors Renārs Lūsis trešdien, 27.janvārī, žurnālistiem pastāstīja, ka visvairāk smago un letālo nelaimes gadījumu darbā noticis apstrādes būvniecībā (46), 28 – būvniecībā, 28 – transporta un uzglabāšanas sfērā, bet 18 – lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.
Pēc Lūša teiktā, visās kategorijās ir vērojama nelaimes gadījumu tendenču samazināšanās. “Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz. Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka trīs ceturtdaļas no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ,” sacīja Lūsis.
Runājot par smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņiem, Lūsis norādīja, ka pērn visbiežāk galvenais cēlonis ir bijusi nedroša cilvēka rīcība (54%), darba organizācija un ar to saistītie trūkumi (23%), neapmierinoši apstākļi darba vietā (7%), ceļu satiksmes negadījumi (6%) un 2% gadījumu – vardarbība.
Analizējot smagos un letālos nelaimes gadījumus 2015.gadā, VDI secinājis, ka visbiežāk cietuši vīrieši (77%), bet mazāk sievietes (23%). Visbiežāk nelaimes notikušas ar tiem darbiniekiem, kuru stāžs ir līdz vienam gadam (40%) un tiem, kuru stāžs ir no viena līdz trim gadiem (27%).
Tostarp visbiežāk cietuši transportlīdzekļu vadītāji, dažādu iekārtu operatori, būvstrādnieki un palīgstrādnieki.
Vienlaikus Lūsis gan atzina, ka 10% negadījumu cietušais bija lietojis alkoholu. Antirekords bijis 3,33 promiles, bet vidējais rādītājs – 0,65 promiles. “Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība, par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla “ķeksīša”, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?” pauda Lūsis.
Savukārt dabīgo nāvju (pēkšņa veselības pasliktināšanās darba vietā) skaits pērn pieaudzis līdz 48, kamēr 2014.gadā tās bija 42. Pagājušajā gadā dabīgajā nāvē darba vietā visvairāk nomiruši vīrieši – 92% gadījumu, bet sievietes – 8% gadījumu.
Dabīgās nāves visbiežāk konstatētas transportā un uzglabāšanā, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Tostarp kā iespējamos nāves cēloņus VDI minēja neveselīgu uzturu, smēķēšanu, alkoholu, enerģijas dzērienus, nepiemērotus medikamentus, sēdošu darbu, mazkustību, fizisku un garīgu pārslodzi, nevērīgu attieksmi pret pašsajūtu, ilglaicīgu stresu un citus cēloņus.
VDI ir valsts uzraudzības un kontroles iestāde. Inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti komersanti, valsts un pašvaldību iestādes, reliģiskās un sabiedriskās organizācijas, darba devēji un to pilnvarotās personas atbilstoši tām uzticētajiem pienākumiem un pilnvarām, uzņēmumu darbavietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā.
