Lasīšanas laiks: 5 min
Ceturtdien, 5. septembrī, Valmieras teātrī norisinājās ilgi gaidītais atjaunotā teātra nama atklāšanas pasākums pēc pārbūves un atjaunošanas darbiem, kas ilga vairākus gadus un iezīmēja nozīmīgu posmu Valmieras kultūras dzīvē. Pasākumā piedalījās Kultūras ministrijas, Valmieras novada pašvaldības, Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ), Valmieras teātra, kā arī projektā iesaistīto būvniecības uzņēmumu pārstāvji un arhitekti. Atklāšanā izskanēja svinīgas uzrunas un pateicības vārdi visiem, kuri piedalījušies teātra atjaunošanas projektā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa.
“Valmieras teātris ir izcils piemērs, kā mūsdienu būvniecības procesā iespējams saglabāt arī vēsturisko mantojumu. Valmieras teātris ik gadu sarūpē izcilu programmu, tāpēc jo īpašs prieks, ka turpmāk tā tiks izrādīta atjaunotā, mūsdienu prasībām atbilstošā ēkā,” teātra atklāšanā norādīja kultūras ministre Agnese Lāce.
“Jau gadsimtu Valmiera un valmierieši ir ciešā mijiedarbībā ar teātri. Tāpēc pret savu teātri valmierieši attiecas ar misijas apziņu. Teātra atjaunošanas laikā kopīgā unikālā sadarbībā par tā pagaidu mājvietu izveidojām laikmetīgās mākslas telpu “Kurtuve”. Līdz ar atjaunoto teātri Valmieras pilsētvides apbūve ir kļuvusi mūsdienīgāka, teātra izcilā komanda ieguvusi kvalitatīvas telpas, kur realizēt savas ieceres un tikties ar skatītājiem” atklāšanas uzrunā teica Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena: “Nedaudz vairāk kā pirms gada mēs pulcējāmies šeit, kur bija tikai metāla karkass no topošās Black box zāles, kas nu tapusi par Jauno zāli un svinējām spāru svētkus. Arī vēl tad gandrīz neviens neticēja, 14 mēnešu laikā to būs iespējams paveikt. Bet jau no paša sākuma mēs ticējām, vismaz es – jo par spīti izmaiņām projektā, būvnieku maiņai, jauniem līgumiem, karam un inflācijai, mēs bijām tikuši jau līdz spāru svētkiem, un tas ir pierādījums mūsu kopīgam spēkam un neatlaidībai. Un galu galā mēs izvēlējamies palikt teātrī, mēģināt un spēlēt kādā no ēkas daļām visu būvniecības laiku, gan tobrīd nezinot, ka tas ievilksies. Tas bija sarežģīti visiem – gan būvniekiem, gan mums, bet ko tādu izturēt var tikai paši labākie. Un Valmierā tādi ir. Un šodien, kad mēs stāvam šeit, atzīmējot mūsu teātra atklāšanu, mēs esam lepni par savu spēku un pieredzi, ko esam ieguvuši. Paldies visiem, kas ir bijuši šajā ceļā kopā ar mums – jūsu atbalsts un neatlaidība ir tas, kas mūs deva spēku būt mākslā visu šo laiku. Un nu arī jaunās, skaistās telpās.”
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka Valmieras teātra pārbūve bija projekts ne tikai ar tehniskiem izaicinājumiem, bet arī spēcīgu emocionālo vērtību: “Būvniecības projekti reizēm var būt kā sprints – ātri, intensīvi un koncentrēti uz ātru mērķa sasniegšanu. Bet šis projekts bija daudz vairāk. Šis bija maratons ar šķēršļu joslu – sarežģīts, izaicinošs un pilns negaidītiem pavērsieniem. Un mēs visi kopā esam šo maratonu veiksmīgi noskrējuši, pārvarot katru šķērsli. Valmieras teātra pārbūve bija tehniski sarežģīta, prasot no mums visiem ne tikai zināšanas un pieredzi, bet arī elastību, pacietību un spītību nepadoties grūtībām. Šodien mēs varam būt lepni par to, ko esam sasnieguši. Teātra ēka, kas tagad paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns kultūras simbols, ir estētiski un arhitektoniski pievilcīga, tehniski uzlabota un energoefektīva. Tā ir gatava uzņemt gan darbiniekus, gan apmeklētājus, nodrošinot komfortablu vidi un radot jaunas iespējas kultūras dzīvei.”
Būvuzņēmuma Aimasa finanšu direktore Iveta Vucena uzsvēra būvniecības gaitu un ieguldīto darbu: “Kad mēs, Aimasa komanda, uzņēmāmies šo izaicinošo uzdevumu – atjaunot šo Valmierai tik svarīgo ēku, mēs to darījām ar sirdi un dvēseli. Tas bija gods, ko mēs izjutām katrā darbā, katrā detaļā. Tomēr jāatzīst – tas nebija viegli. Bet, pateicoties visu iesaistīto pušu kopīgajai izpratnei un ciešai sadarbībai, mēs esam paveikuši kaut ko patiesi ievērojamu. Atjaunotā fasāde ir ne tikai teātra seja, bet arī stāsts par pārmaiņām, ko īpaši izceļ mākslinieka Āra Smildzera radītais reljefs – kā dzīva glezna, kurā rūsinātie elementi mijas ar gaismas spēlēm, radot kustību, kas aicina sapņot un iztēloties. Pamatīgas pārmaiņas notika arī teātra iekšpusē – izveidota jauna Black Box zāle, modernizētas inženiersistēmas un uzlabota vides pieejamība, lai teātris kļūtu pieejams visiem. Projektā tika saglabāts tas, kas ir patiesi svarīgs – vēsturiskās sienas, ēkas strukturālais mugurkauls un tās sirds – lielās skatuves dēļi, kas piesūcināti ar aktieru smiekliem un asarām.”
Pārbūves un atjaunošanas projekta laikā teātrī tika veikti būtiski uzlabojumi. Paplašinātas un modernizētas skatītāju zonas, izveidota jauna Black Box tipa zāle un uzlabotas teātra darbinieku darba telpas. Atklāšanas pasākuma laikā viesiem bija iespēja piedalīties ekskursijā pa atjaunotajām un jaunajām Valmieras teātra telpām, iepazīties ar projekta rezultātiem un novērtēt veikto darbu apjomu.
Kultūras ministrijas un Valmieras teātra piesaistītais finansējums sasniedza 16 310 262 EUR (ar PVN), no kura 9 547 275 EUR nodrošināja Eiropas Reģionālās attīstības fonds specifisko atbalsta mērķu pasākumu 4.2.1.2. (Projekta ID Nr. Nr.4.2.1.2/18/I/019) un 5.1.1.7. (Projekta ID Nr.5.1.1.7/1/24/001) ietvaros, savukārt pārējās izmaksas segtas no valsts budžeta un Valmieras teātra līdzekļiem.
Projekts īstenots Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.7. pasākuma “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai” ietvaros.
Plašāka informācija par projektu pieejama Valsts nekustamo īpašumu tīmekļvietnē https://www.vni.lv/projekti/valmieras-dramas-teatra-ekas-energoefektivitates-paaugstinasana .
Par Valmieras teātra ēku
Valmieras drāmas teātra ēka celta 1996. gadā pēc arhitektu Modra Ģelža, Olitas Upacieres un Jura Guseva projekta vietā, kur reiz atradās Latviešu biedrības nams. Šī iespaidīgā mūra būve ar divām zālēm, teātra muzeju, mākslas salonu un kafejnīcas telpām ir ne vien kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts, bet arī spožs sava laikmeta modernās arhitektūras piemērs. Teātra ēka atrodas Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas tiešā vizuālās uztveres zonā, piešķirot tai īpašu nozīmi un neatkārtojamu auru. Papildus tā ietilpst arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas un Valmieras pilsdrupu un pilsētas viduslaiku nocietinājumu aizsardzības zonā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.
Valmieras teātra pārbūves laikā saglabāta izcilā arhitekta Modra Ģelža projektētā administratīvā korpusa ēka, savukārt tehniski un vizuāli novecojušās piebūves nojauktas, modernizējot un veidojot lakoniskus, mūsdienīgus apjomus jumta izbūvju vietā. Šī pārveide ievērojami palielinās ēkas administratīvās daļas kapacitāti, radot vienotu un estētiski pievilcīgu koptēlu, kas organiski iekļaujas pilsētvidē no visām skatu perspektīvām.
