Lasīšanas laiks: 7 min
Saeimas deputātu vairākums šodien, 7.novembrī, pēc vairākas stundas ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā.
Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, savukārt 13 deputāti balsojuši pret. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 18.decembrim.
Debates par minēto jautājumu parlamentā ilgušas aptuveni stundas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atgādināja Saeimas doto uzdevumu valdībai izstrādāt administratīvi teritoriālo reformu. Ministrs uzsvēra, ka ir organizēta virkne tikšanos ar pašvaldību pārstāvjiem, lai nodrošinātu iespēju vietvarām gūt atbildes uz tos interesējušajiem jautājumiem. “Esam atbildējuši uz visiem pašvaldību priekšlikumiem,” sacīja Pūce.
Ministrs sacīja, ka patlaban pašvaldību vidū valda liela nevienlīdzība, uzsverot, ka 60 pašvaldības patlaban neizpilda kādu no pašvaldību pastāvēšanai izvirzītajiem kritērijiem. Pūce uzsvēra arī atšķirīgo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti dažādās pašvaldībās.
“Ja neko nemainīsim, tad iedzīvotāju skaita sarukšanas dēļ pašvaldības uzturēšanas izdevumi turpmākajos gados pieaugs par 120 miljoniem eiro,”
brīdināja politiķis.
“Vai iesniegtais piedāvājums ir vienīgais iespējamais? Protams, ka nav. Valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbu ierobežoja apņemšanās reformu veikt līdz 2021.gada vēlēšanām, kas nozīmē, ka gadu pirms vēlēšanām visiem normatīviem jābūt spēkā. Līdz ar to reformas plānošanai un ieviešanai ir maz laika,” teica Pūce.
Pūce lūdza Saeimu nekavēties reformas izvērtēšanā.
“Reformai ir jānotiek, jo bez tās nebūs iespējamas daudzas citas reformas, nākotnē būs sliktāki pakalpojumi un mazāka attīstība reģionos,”
mudināja ministrs.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) akcentēja, ka, ilgstoši strādājot ar pašvaldībām, viņš ir sapratis pašvaldību lomu sabiedrībā un demokrātiskajā iekārtā.
“Likums ir brāķis, kā iemesls ir nesaprotama augstprātība,”
sacīja politiķis, uzsverot, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauta atgriezeniskā saite no pašvaldībām. “Pie Saeimas šorīt redzējām šī likumprojekta sekas, par ko atbildīgs ir ministrs Pūce,” pauda Valainis. Viņaprāt, veiktās izmaiņas ir politiskas, nevis balstītas kritērijos un izsvērtas diskusijās. Valainis kritizēja VARAM īstenoto informatīvo kampaņu, uzsverot, ka tā ir politiska aģitācija, nevis iedzīvotāju informēšana.
Pie Saeimas frakcijām nepiederošais parlamentārietis Didzis Šmits pauda, ka lēmumi, kas tiek pieņemti ATR kontekstā, ir būtiskākie šajā sasaukumā.
“Ceru, ka vismaz šajā jautājumā varam aizmirst politiskās krāsas, tam pieejot no valsts kopīgām interesēm, jo lēmumi nozīmēs to, kāda būs Latvija desmitgades uz priekšu,”
aicināja deputāts. Deputāts uzsvēra, ka Saeimai, strādājot pie šī likumprojekta, ir rūpīgi jādomā par labākajiem variantiem, kā attīstīt Latvijas reģionus.
Politiķis Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka reforma ir vajadzīga, taču ir jāsaprot, kāda reforma ir nepieciešama, uzsverot, ka tā nevar būt sasteigta un nepārdomāta.
“Mums ir jārunā par iedzīvotāju interesēm, kāpēc visu laiku tiek runāts par pašvaldībām,”
sacīja politiķis. Viņš pauda, ka nedrīkst aizmirst par kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.
Saeimas prezidija locekle Marija Golubeva (AP) kontekstā ar reformu pievērsās problēmām izglītības sistēmā, uzsverot, ka kvalitatīva izglītība un cienīga alga pedagogiem nevar tikt sasniegta, saglabājot esošo skolu tīklu, kas veicams kopā ar administratīvi teritoriālo reformu.
Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) uz administratīvi teritoriālo reformu savā runā paraudzījās no drošības skatupunkta. Viņaprāt, ir jādomā par pašvaldību lomu civilās aizsardzības īstenošanā. Deputāts mudināja veidot koordinētu operatīvo dienestu tīklu Latvijā.
“Vai kāds ir aizdomājies, ka Latvijā nemaz nav Civilās aizsardzības plāna? Vai ATR nebūtu jāveic kā starpnozaru reforma, kur visas nozares viena otru papildinātu?”
vaicāja Bergmanis.
“Šis jautājums ir ļoti emocionāls,” par reformas īstenošanu sacīja deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK). Viņš akcentēja, ka reformas gaitā jāskatās uz teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur būtu jāpiemēro atšķirīga pieeja.
“Ja Kanāda šādas problēmas nav spējusi atrisināt citādāk kā ar valsts atbalstu, tad šaubos, ka Latvija varēs izdomāt risinājumu,”
pauda politiķis.
Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, ka vēl deviņdesmitajos gados pieņemtie lēmumi par administratīvo sadalījumu ietekmējuši to, kādā situācijā patlaban ir Latvija. “Tomēr līdz šodienai Latvijā jebkurā gadījumā notikusi attīstība,” teica deputāts, uzsverot, ka no tā brīža, kad Latvijā bija ļoti daudz pašvaldību, valstī ir ļoti daudz kas mainījies. Kučinskis sacīja, ka reformu līdz galam varēs novest vien tad, ja Saeima spēs ieklausīties sadarbības partneru viedokļos, izvairoties no “ieciršanās”. Viņš aicināja neveikt reformas plāna vērtēšanu nedemokrātiski, akli nesekojot partijas norādītajam viedoklim.
“Uzzīmēt karti ir viens, bet pavisam kaut kas cits ir spēt to paskaidrot un runāt par pašvaldību funkcijām,”
teica Kučinskis.
Par jaunatnes lietu risināšanas attīstību reformas kontekstā runāja deputāts Mārtiņš Šteins (AP). “Ir pat gadījumi, kad kapu pārzinim ir uzticēti pienākumi darbam ar jaunatni,” teica politiķis, uzsverot, ka reforma ļaus jaunajās pašvaldībās veidot jaunatnes centrus, algot jaunatnes lietu speciālistus. Tāpat, viņaprāt, reforma nodrošinās iespēju nevalstiskā sektora attīstībai pašvaldībām, tādējādi stiprinot gan lokālo identitāti, gan arī politisko līdzdalību.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) atgādināja, ka iecerētajai reformai kopumā nav atbalsta ne sabiedrībā, ne arī pašvaldībās, neskatoties uz to, ka kopumā valstī ir izpratne par reformu nepieciešamību. Likumprojektā iestrādātie kritēriji deputāta ieskatā ir ļoti nosacīti. Tāpat joprojām nav atbilžu uz ļoti daudziem jautājumiem, piemēram, par apvienoto pašvaldību budžetiem.
“Administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta visas valsts interesēs,” uzsvēra deputāte Dace Bluķe (AP), akcentējot, ka nav pieļaujama iedzīvotāju diskriminācija pēc viņu dzīvesvietas, ņemot vērā, ka liela daļa pašvaldību nav spējīgas pildīt savas funkcijas un nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem.
“Kad vēroju reformas kritiku, tad šķiet, ka Latvija ir nevis brīva demokrātiska republika, bet gan feodāla valsts, kur katrs mēģina nosargāt savas robežas, neskatoties uz nespēju pildīt funkcijas,”
teica Bluķe. Deputāte uzsvēra, ka reforma “beidzot notiek”, pateicoties Saeimā ievēlētajām jaunajām partijām. Viņa arī uzsvēra, ka šorīt pie Saeimas notikusī protesta akcija neesot tautas kustība, jo to organizēja politiķi.
“Neviena reforma nevar atrisināt visas likstas, taču ir jāsaprot, ka reformas mērķim būtu jābūt radīt uzlabojumus. Pūces reforma rada priekšstatu par lielām izmaiņām, bet patiesībā tie ir tukši rieksti,”
debatēs sacīja opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņasprāt, iecerētā reforma nenesīs cerēto rezultātu, īpaši ņemot vērā, ka valdība jau nākamā gada budžetā samazinājusi pašvaldībām paredzēto finansējumu.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus. Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, saskaņā ar kuriem VARAM izstrādāja piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota.
VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu. Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.
Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.
Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.
Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.
Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu.
Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.
