Valmieras Ziņas

Pēc ilgstošām debatēm Saeima konceptuāli atbalsta virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā

Saeimas deputātu vairākums šodien, 7.novembrī, pēc vairākas stundas ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā.

Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, savukārt 13 deputāti balsojuši pret. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 18.decembrim.

Debates par minēto jautājumu parlamentā ilgušas aptuveni stundas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atgādināja Saeimas doto uzdevumu valdībai izstrādāt administratīvi teritoriālo reformu. Ministrs uzsvēra, ka ir organizēta virkne tikšanos ar pašvaldību pārstāvjiem, lai nodrošinātu iespēju vietvarām gūt atbildes uz tos interesējušajiem jautājumiem. “Esam atbildējuši uz visiem pašvaldību priekšlikumiem,” sacīja Pūce.

Ministrs sacīja, ka patlaban pašvaldību vidū valda liela nevienlīdzība, uzsverot, ka 60 pašvaldības patlaban neizpilda kādu no pašvaldību pastāvēšanai izvirzītajiem kritērijiem. Pūce uzsvēra arī atšķirīgo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti dažādās pašvaldībās.

“Ja neko nemainīsim, tad iedzīvotāju skaita sarukšanas dēļ pašvaldības uzturēšanas izdevumi turpmākajos gados pieaugs par 120 miljoniem eiro,”

brīdināja politiķis.

“Vai iesniegtais piedāvājums ir vienīgais iespējamais? Protams, ka nav. Valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbu ierobežoja apņemšanās reformu veikt līdz 2021.gada vēlēšanām, kas nozīmē, ka gadu pirms vēlēšanām visiem normatīviem jābūt spēkā. Līdz ar to reformas plānošanai un ieviešanai ir maz laika,” teica Pūce.

Pūce lūdza Saeimu nekavēties reformas izvērtēšanā.

“Reformai ir jānotiek, jo bez tās nebūs iespējamas daudzas citas reformas, nākotnē būs sliktāki pakalpojumi un mazāka attīstība reģionos,”

mudināja ministrs.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) akcentēja, ka, ilgstoši strādājot ar pašvaldībām, viņš ir sapratis pašvaldību lomu sabiedrībā un demokrātiskajā iekārtā.

“Likums ir brāķis, kā iemesls ir nesaprotama augstprātība,”

sacīja politiķis, uzsverot, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauta atgriezeniskā saite no pašvaldībām. “Pie Saeimas šorīt redzējām šī likumprojekta sekas, par ko atbildīgs ir ministrs Pūce,” pauda Valainis. Viņaprāt, veiktās izmaiņas ir politiskas, nevis balstītas kritērijos un izsvērtas diskusijās. Valainis kritizēja VARAM īstenoto informatīvo kampaņu, uzsverot, ka tā ir politiska aģitācija, nevis iedzīvotāju informēšana.

Pie Saeimas frakcijām nepiederošais parlamentārietis Didzis Šmits pauda, ka lēmumi, kas tiek pieņemti ATR kontekstā, ir būtiskākie šajā sasaukumā.

“Ceru, ka vismaz šajā jautājumā varam aizmirst politiskās krāsas, tam pieejot no valsts kopīgām interesēm, jo lēmumi nozīmēs to, kāda būs Latvija desmitgades uz priekšu,”

aicināja deputāts. Deputāts uzsvēra, ka Saeimai, strādājot pie šī likumprojekta, ir rūpīgi jādomā par labākajiem variantiem, kā attīstīt Latvijas reģionus.

Politiķis Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka reforma ir vajadzīga, taču ir jāsaprot, kāda reforma ir nepieciešama, uzsverot, ka tā nevar būt sasteigta un nepārdomāta.

“Mums ir jārunā par iedzīvotāju interesēm, kāpēc visu laiku tiek runāts par pašvaldībām,”

sacīja politiķis. Viņš pauda, ka nedrīkst aizmirst par kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Saeimas prezidija locekle Marija Golubeva (AP) kontekstā ar reformu pievērsās problēmām izglītības sistēmā, uzsverot, ka kvalitatīva izglītība un cienīga alga pedagogiem nevar tikt sasniegta, saglabājot esošo skolu tīklu, kas veicams kopā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) uz administratīvi teritoriālo reformu savā runā paraudzījās no drošības skatupunkta. Viņaprāt, ir jādomā par pašvaldību lomu civilās aizsardzības īstenošanā. Deputāts mudināja veidot koordinētu operatīvo dienestu tīklu Latvijā.

“Vai kāds ir aizdomājies, ka Latvijā nemaz nav Civilās aizsardzības plāna? Vai ATR nebūtu jāveic kā starpnozaru reforma, kur visas nozares viena otru papildinātu?”

vaicāja Bergmanis.

“Šis jautājums ir ļoti emocionāls,” par reformas īstenošanu sacīja deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK). Viņš akcentēja, ka reformas gaitā jāskatās uz teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur būtu jāpiemēro atšķirīga pieeja.

“Ja Kanāda šādas problēmas nav spējusi atrisināt citādāk kā ar valsts atbalstu, tad šaubos, ka Latvija varēs izdomāt risinājumu,”

pauda politiķis.

Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, ka vēl deviņdesmitajos gados pieņemtie lēmumi par administratīvo sadalījumu ietekmējuši to, kādā situācijā patlaban ir Latvija. “Tomēr līdz šodienai Latvijā jebkurā gadījumā notikusi attīstība,” teica deputāts, uzsverot, ka no tā brīža, kad Latvijā bija ļoti daudz pašvaldību, valstī ir ļoti daudz kas mainījies. Kučinskis sacīja, ka reformu līdz galam varēs novest vien tad, ja Saeima spēs ieklausīties sadarbības partneru viedokļos, izvairoties no “ieciršanās”. Viņš aicināja neveikt reformas plāna vērtēšanu nedemokrātiski, akli nesekojot partijas norādītajam viedoklim.

“Uzzīmēt karti ir viens, bet pavisam kaut kas cits ir spēt to paskaidrot un runāt par pašvaldību funkcijām,”

teica Kučinskis.

Par jaunatnes lietu risināšanas attīstību reformas kontekstā runāja deputāts Mārtiņš Šteins (AP). “Ir pat gadījumi, kad kapu pārzinim ir uzticēti pienākumi darbam ar jaunatni,” teica politiķis, uzsverot, ka reforma ļaus jaunajās pašvaldībās veidot jaunatnes centrus, algot jaunatnes lietu speciālistus. Tāpat, viņaprāt, reforma nodrošinās iespēju nevalstiskā sektora attīstībai pašvaldībām, tādējādi stiprinot gan lokālo identitāti, gan arī politisko līdzdalību.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) atgādināja, ka iecerētajai reformai kopumā nav atbalsta ne sabiedrībā, ne arī pašvaldībās, neskatoties uz to, ka kopumā valstī ir izpratne par reformu nepieciešamību. Likumprojektā iestrādātie kritēriji deputāta ieskatā ir ļoti nosacīti. Tāpat joprojām nav atbilžu uz ļoti daudziem jautājumiem, piemēram, par apvienoto pašvaldību budžetiem.

“Administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta visas valsts interesēs,” uzsvēra deputāte Dace Bluķe (AP), akcentējot, ka nav pieļaujama iedzīvotāju diskriminācija pēc viņu dzīvesvietas, ņemot vērā, ka liela daļa pašvaldību nav spējīgas pildīt savas funkcijas un nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem.

“Kad vēroju reformas kritiku, tad šķiet, ka Latvija ir nevis brīva demokrātiska republika, bet gan feodāla valsts, kur katrs mēģina nosargāt savas robežas, neskatoties uz nespēju pildīt funkcijas,”

teica Bluķe. Deputāte uzsvēra, ka reforma “beidzot notiek”, pateicoties Saeimā ievēlētajām jaunajām partijām. Viņa arī uzsvēra, ka šorīt pie Saeimas notikusī protesta akcija neesot tautas kustība, jo to organizēja politiķi.

“Neviena reforma nevar atrisināt visas likstas, taču ir jāsaprot, ka reformas mērķim būtu jābūt radīt uzlabojumus. Pūces reforma rada priekšstatu par lielām izmaiņām, bet patiesībā tie ir tukši rieksti,”

debatēs sacīja opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņasprāt, iecerētā reforma nenesīs cerēto rezultātu, īpaši ņemot vērā, ka valdība jau nākamā gada budžetā samazinājusi pašvaldībām paredzēto finansējumu.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus. Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, saskaņā ar kuriem VARAM izstrādāja piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota.

VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu. Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.

Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu.

Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai jūsu mājoklī ir dūmu detektors?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

VALMIERAS TEHNIKUMS aicina darbā PROJEKTU DAĻAS VADĪTĀJU (darbinieka amats uz noteiktu laiku līdz 2022.gada martam) Mēs piedāvājam: interesantu, radošu, dinamisku un atbildīgu darbu profesionālā kolektīvā; profesionālās izaugsmes iespējas: mēnešalgu (atbilstoši profesionālajai pieredzei) – 1367 - 1500 EUR (bruto); modernu darba vidi un labus darba apstākļus; darba līgumu uz 2 gadiem ar iespēju pagarināt darba attiecības. Prasības pretendentiem/-ēm: 1. augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitāro, komunikāciju vai sociālo zinātņu jomā; 2. teicamas latviešu valodas zināšanas; 3. teicamas angļu un krievu valodas zināšanas – mutvārdos un rakstos; 4. vismaz 2 gadu darba pieredze valsts pārvaldes iestādē; 5. vismaz 2 gadu darba pieredze vadošā amatā; 6. zināšanas par profesionālās izglītības sistēmu; 7. pieredze Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto programmu projektu īstenošanā vai administrēšanā; 8. pieredze dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā, t.sk., iekšējo normatīvo aktu izstrādē un virzībā; 9. prasme efektīvi plānot darba laiku veicamo uzdevumu izpildei un prasme veikt vairākus pienākumus vienlaicīgi; 10. spēja strādāt saspringtās situācijās, ierobežotā laikā un spēja uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem; 11. autovadītāja apliecība B kategorija un pieredze auto vadīšanā. Galvenie amata pienākumi: 1. Izstrādāt izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģiju, veicināt tās ieviešanu un veikt ieviešanas kontroli; 2. izstrādāt izglītības iestādes internacionalizācijas stratēģiju, atbilstoši ieviest mobilitātes un stratēģiskās partnerības projektus, veicināt ārvalstu izglītojamo apmācības izglītības iestādē; 3. informēt izglītības iestādes administrāciju par pieejamiem finanšu avotiem, analizēt jaunu projektu ieviešanas un attīstīšanas iespējas; 4. izstrādāt projekta pieteikumus ārējā finansējuma piesaistei; 5. izvērtēt projekta līdzfinansēšanas iespējas, veikt nepieciešamās darbības līdzfinansējuma saņemšanai; 6. pārraudzīt un koordinēt projektu daļas darbu, kontrolēt mērķu un budžeta izpildi; 7. dibināt un uzturēt regulārus kontaktus ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, Latvijas un starptautiskām organizācijām, uzņēmumiem; 8. pārstāvēt īstenotos projektus un komunicēt ar projektu īstenošanu uzraugošajām institūcijām un sadarbības partneriem; 9. piedalīties, uzstāties starptautiskos semināros un konferencēs; 10. nodrošināt projekta lietvedības dokumentu atbilstošu noformēšanu, uzskaiti un glabāšanu, sakārtošanu nodošanai arhīvā; 11. plānot piegādes un līgumus projektā, koordinēt līgumu sagatavošanu un noslēgšanu. Kontrolēt noslēgto līgumu izpildi; 12. nodrošināt projekta ietvaros paredzēto iepirkumu procedūru organizēšanu. Izstrādāt iepirkumu specifikācijas aprīkojuma un iekārtu iegādei izglītības programmu modernizēšanai. Piedalīties uz projektiem attiecināmo iepirkumu komisijās; 13. nodrošināt sabiedrības informēšanu par izglītības iestādē ieviestajiem un sagatavotajiem attīstības, investīciju, izglītības un stratēģiskās partnerības projektiem (sagatavot preses relīzes, organizēt publicitātes pasākumus). Iesniedzamos dokumentus – motivētu pieteikumu, dzīves un iepriekšējās darba pieredzes aprakstu (CV) un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas – nosūtīt uz e-pasta adresi personals@valmierastehnikums.lv (ar norādi “Konkursam uz projekta daļas vadītāja amatu”) līdz 2020. gada 3.februārim plkst. 16.00. Papildu informācija pa tālruni: 27803235. Informējam, ka, pēc dokumentu atbilstības izvērtēšanas konkursa 1.kārtā, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem, kuru kandidatūras tiks izvirzītas konkursa 2.kārtai! Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk - VDAR) 13. pantu, Valmieras tehnikums informē, ka: 1) Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs vakances atlases konkursa norisi; 2) iepriekš minētās jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Valmieras tehnikums, reģistrācijas Nr. 90009612809, Vadu iela 3, Valmiera, LV-4201, skola@valmierastehnikums.lv. Profesija: PAMATDARBĪBAS STRUKTŪRVIENĪBAS VADĪTĀJS /DIREKTORS (VALSTS PĀRVALDES JOMĀ) Darba vietas adrese: LATVIJA, Vadu iela 3, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-02-03 Kontaktpersona: Piet.,CV un izgl.apliec.dok.kopijas sūtīt uz personals@valmierastehnikums.lv, 27803235. Izglītības līmenis: 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Valmieras tehnikums  aicina darbā IZGLĪTĪBAS METODIĶI mūžizglītības un izglītības kvalitātes attīstības jomā (uz nenoteiktu laiku) Mēs piedāvājam: Interesantu, dinamisku un atbildīgu darbu profesionālā kolektīvā Profesionālo pilnveidi Modernu darba vidi un labus darba apstākļus Mēnešalgu (atbilstoši profesionālajai pieredzei) no 913 EUR (bruto) Prasības pretendentam: Izglītība saskaņā ar MK 11.09.2018. noteikumiem Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” Pieredze izglītības iestādes administrācijas darbā vai metodiskā darba pieredze ne mazāk kā 2 gadi Teicamas latviešu valodas zināšanas Angļu valodas un krievu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī Teicamas datorprasmes – Ms Excel, Ms Word, Ms PowerPoint Pozitīva un radoša attieksme pret darbu Labas saskarsmes iemaņas Autovadītāja apliecība B kategorija un pieredze auto vadīšanā Galvenie darba pienākumi: Izglītības iestādes metodiskā darba un izglītības programmu kvalitātes attīstības procesa vadība, izglītības programmu izstrāde un pilnveide Sadarbības veidošana ar uzņēmējiem individualizētu mūžizglītības programmu izstrādē Jaunu mūžizglītības programmu satura izstrāde, licencēšana, akreditācija, izglītības programmu tāmēšana Mūžizglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu satura sagatavošana un eksāmenu organizēšana Mūžizglītības projektu finanšu plūsmas plānošana un izpildes kontrole Pieejamo un plānoto ESF projektu apzināšana mūžizglītības projektu jomā Mūžizglītības programmu publicitātes un reklāmas pasākumu plānošana Kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešana izglītības iestādē Atbalsta sniegšana un pedagogu konsultēšana metodisko izstrādņu sagatavošanā Atbalsta sniegšana pedagogiem jauno tehnoloģiju ieviešanā mācību procesā CV un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas lūdzam sūtīt uz e pastu: personals@valmierastehnikums.lv (ar norādi “Konkursam uz izglītības metodiķa amatu”) līdz 2020.gada 7.februārim plkst.15:00. Tālrunis informācijai: 29194941. Informējam, ka, pēc dokumentu atbilstības izvērtēšanas konkursa 1.kārtā, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem, kuru kandidatūras tiks izvirzītas konkursa 2.kārtai! Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk - VDAR) 13. pantu, Valmieras tehnikums informē, ka: 1) Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs vakances atlases konkursa norisi; 2) iepriekš minētās jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Valmieras tehnikums, reģistrācijas Nr. 90009612809, Vadu iela 3, Valmiera, LV-4201, skola@valmierastehnikums.lv. Profesija: IZGLĪTĪBAS METODIĶIS Darba vietas adrese: LATVIJA, Vadu iela 3, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-02-07 Kontaktpersona: CV un izgl.apliec.dok.kopijas sūtīt uz personals@valmierastehnikums.lv, t. 29194941.

Mūsu partneri