Valmieras Ziņas

Pēc ilgstošām debatēm Saeima konceptuāli atbalsta virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā

Saeimas deputātu vairākums šodien, 7.novembrī, pēc vairākas stundas ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā.

Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, savukārt 13 deputāti balsojuši pret. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 18.decembrim.

Debates par minēto jautājumu parlamentā ilgušas aptuveni stundas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atgādināja Saeimas doto uzdevumu valdībai izstrādāt administratīvi teritoriālo reformu. Ministrs uzsvēra, ka ir organizēta virkne tikšanos ar pašvaldību pārstāvjiem, lai nodrošinātu iespēju vietvarām gūt atbildes uz tos interesējušajiem jautājumiem. “Esam atbildējuši uz visiem pašvaldību priekšlikumiem,” sacīja Pūce.

Ministrs sacīja, ka patlaban pašvaldību vidū valda liela nevienlīdzība, uzsverot, ka 60 pašvaldības patlaban neizpilda kādu no pašvaldību pastāvēšanai izvirzītajiem kritērijiem. Pūce uzsvēra arī atšķirīgo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti dažādās pašvaldībās.

“Ja neko nemainīsim, tad iedzīvotāju skaita sarukšanas dēļ pašvaldības uzturēšanas izdevumi turpmākajos gados pieaugs par 120 miljoniem eiro,”

brīdināja politiķis.

“Vai iesniegtais piedāvājums ir vienīgais iespējamais? Protams, ka nav. Valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbu ierobežoja apņemšanās reformu veikt līdz 2021.gada vēlēšanām, kas nozīmē, ka gadu pirms vēlēšanām visiem normatīviem jābūt spēkā. Līdz ar to reformas plānošanai un ieviešanai ir maz laika,” teica Pūce.

Pūce lūdza Saeimu nekavēties reformas izvērtēšanā.

“Reformai ir jānotiek, jo bez tās nebūs iespējamas daudzas citas reformas, nākotnē būs sliktāki pakalpojumi un mazāka attīstība reģionos,”

mudināja ministrs.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) akcentēja, ka, ilgstoši strādājot ar pašvaldībām, viņš ir sapratis pašvaldību lomu sabiedrībā un demokrātiskajā iekārtā.

“Likums ir brāķis, kā iemesls ir nesaprotama augstprātība,”

sacīja politiķis, uzsverot, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauta atgriezeniskā saite no pašvaldībām. “Pie Saeimas šorīt redzējām šī likumprojekta sekas, par ko atbildīgs ir ministrs Pūce,” pauda Valainis. Viņaprāt, veiktās izmaiņas ir politiskas, nevis balstītas kritērijos un izsvērtas diskusijās. Valainis kritizēja VARAM īstenoto informatīvo kampaņu, uzsverot, ka tā ir politiska aģitācija, nevis iedzīvotāju informēšana.

Pie Saeimas frakcijām nepiederošais parlamentārietis Didzis Šmits pauda, ka lēmumi, kas tiek pieņemti ATR kontekstā, ir būtiskākie šajā sasaukumā.

“Ceru, ka vismaz šajā jautājumā varam aizmirst politiskās krāsas, tam pieejot no valsts kopīgām interesēm, jo lēmumi nozīmēs to, kāda būs Latvija desmitgades uz priekšu,”

aicināja deputāts. Deputāts uzsvēra, ka Saeimai, strādājot pie šī likumprojekta, ir rūpīgi jādomā par labākajiem variantiem, kā attīstīt Latvijas reģionus.

Politiķis Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka reforma ir vajadzīga, taču ir jāsaprot, kāda reforma ir nepieciešama, uzsverot, ka tā nevar būt sasteigta un nepārdomāta.

“Mums ir jārunā par iedzīvotāju interesēm, kāpēc visu laiku tiek runāts par pašvaldībām,”

sacīja politiķis. Viņš pauda, ka nedrīkst aizmirst par kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Saeimas prezidija locekle Marija Golubeva (AP) kontekstā ar reformu pievērsās problēmām izglītības sistēmā, uzsverot, ka kvalitatīva izglītība un cienīga alga pedagogiem nevar tikt sasniegta, saglabājot esošo skolu tīklu, kas veicams kopā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) uz administratīvi teritoriālo reformu savā runā paraudzījās no drošības skatupunkta. Viņaprāt, ir jādomā par pašvaldību lomu civilās aizsardzības īstenošanā. Deputāts mudināja veidot koordinētu operatīvo dienestu tīklu Latvijā.

“Vai kāds ir aizdomājies, ka Latvijā nemaz nav Civilās aizsardzības plāna? Vai ATR nebūtu jāveic kā starpnozaru reforma, kur visas nozares viena otru papildinātu?”

vaicāja Bergmanis.

“Šis jautājums ir ļoti emocionāls,” par reformas īstenošanu sacīja deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK). Viņš akcentēja, ka reformas gaitā jāskatās uz teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur būtu jāpiemēro atšķirīga pieeja.

“Ja Kanāda šādas problēmas nav spējusi atrisināt citādāk kā ar valsts atbalstu, tad šaubos, ka Latvija varēs izdomāt risinājumu,”

pauda politiķis.

Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, ka vēl deviņdesmitajos gados pieņemtie lēmumi par administratīvo sadalījumu ietekmējuši to, kādā situācijā patlaban ir Latvija. “Tomēr līdz šodienai Latvijā jebkurā gadījumā notikusi attīstība,” teica deputāts, uzsverot, ka no tā brīža, kad Latvijā bija ļoti daudz pašvaldību, valstī ir ļoti daudz kas mainījies. Kučinskis sacīja, ka reformu līdz galam varēs novest vien tad, ja Saeima spēs ieklausīties sadarbības partneru viedokļos, izvairoties no “ieciršanās”. Viņš aicināja neveikt reformas plāna vērtēšanu nedemokrātiski, akli nesekojot partijas norādītajam viedoklim.

“Uzzīmēt karti ir viens, bet pavisam kaut kas cits ir spēt to paskaidrot un runāt par pašvaldību funkcijām,”

teica Kučinskis.

Par jaunatnes lietu risināšanas attīstību reformas kontekstā runāja deputāts Mārtiņš Šteins (AP). “Ir pat gadījumi, kad kapu pārzinim ir uzticēti pienākumi darbam ar jaunatni,” teica politiķis, uzsverot, ka reforma ļaus jaunajās pašvaldībās veidot jaunatnes centrus, algot jaunatnes lietu speciālistus. Tāpat, viņaprāt, reforma nodrošinās iespēju nevalstiskā sektora attīstībai pašvaldībām, tādējādi stiprinot gan lokālo identitāti, gan arī politisko līdzdalību.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) atgādināja, ka iecerētajai reformai kopumā nav atbalsta ne sabiedrībā, ne arī pašvaldībās, neskatoties uz to, ka kopumā valstī ir izpratne par reformu nepieciešamību. Likumprojektā iestrādātie kritēriji deputāta ieskatā ir ļoti nosacīti. Tāpat joprojām nav atbilžu uz ļoti daudziem jautājumiem, piemēram, par apvienoto pašvaldību budžetiem.

“Administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta visas valsts interesēs,” uzsvēra deputāte Dace Bluķe (AP), akcentējot, ka nav pieļaujama iedzīvotāju diskriminācija pēc viņu dzīvesvietas, ņemot vērā, ka liela daļa pašvaldību nav spējīgas pildīt savas funkcijas un nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem.

“Kad vēroju reformas kritiku, tad šķiet, ka Latvija ir nevis brīva demokrātiska republika, bet gan feodāla valsts, kur katrs mēģina nosargāt savas robežas, neskatoties uz nespēju pildīt funkcijas,”

teica Bluķe. Deputāte uzsvēra, ka reforma “beidzot notiek”, pateicoties Saeimā ievēlētajām jaunajām partijām. Viņa arī uzsvēra, ka šorīt pie Saeimas notikusī protesta akcija neesot tautas kustība, jo to organizēja politiķi.

“Neviena reforma nevar atrisināt visas likstas, taču ir jāsaprot, ka reformas mērķim būtu jābūt radīt uzlabojumus. Pūces reforma rada priekšstatu par lielām izmaiņām, bet patiesībā tie ir tukši rieksti,”

debatēs sacīja opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņasprāt, iecerētā reforma nenesīs cerēto rezultātu, īpaši ņemot vērā, ka valdība jau nākamā gada budžetā samazinājusi pašvaldībām paredzēto finansējumu.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus. Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, saskaņā ar kuriem VARAM izstrādāja piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota.

VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu. Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.

Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu.

Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Kā samazināt kopējo atkritumu apjomu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Ja Tev ir svarīgi: Algas pieaugums pēc pārbaudes laika - 3 mēnešiem Atlaides Tev un Tavam tuviniekam līdz 15% pirkumiem mūsu veikalos Apmaksāta pirmreizējā obligātā veselības pārbaude Veselības apdrošināšana pēc 1 gada Apmaksāti nodokļi, atvaļinājums, slimības lapas Elastīgs darba grafiks un bezmaksas pusdienas Kopīgi darba pasākumi, pabalsti, dāvanas Ievadapmācība darbā un karjeras izaugsmes iespējas Apmaksāta viesnīca un transports, braucot strādāt uz Rīgu Draudzīgi, atsaucīgi kolēģi un pozitīva darba vide Ja Tev ir: Vēlme strādāt un iegūt jaunas prasmes un zināšanas Latviešu valodas zināšanas Spēja strādāt precīzi un augsta atbildības sajūta Pozitīva attieksme un spēja strādāt komandā Iepriekšēja pieredze mazumtirdzniecībā vai klientu apkalpošanā tiks uzskatīta par priekšrocību Mēs Tev uzticēsim: Nodrošināt laipnu un profesionālu klientu apkalpošanu, konfliktsituāciju novēršanu Nodrošināt vizuāli labu preču izkārtojumu tirdzniecības zālē Pārbaudīt preču aprakstu un derīguma termiņu atbilstību uz precēm Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus (kases sektorā strādājošajiem) Atalgojums: 3.10 EUR/h – 3.50 EUR/h dienas maiņā (pirms nodokļu nomaksas) 6.20 EUR/h – 7.00 EUR/h svētku dienā (pirms nodokļu nomaksas) Iespēja saņemt ikmēneša bonusu Piesakies, sūtot savu CV ar norādi "Pārdevējs_Valmiera, Fabrikas 2" uz e-pastu personals@rimibaltic.com vai zvanot uz 80007464. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Fabrikas iela 2, Valmiera Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-01-10 Kontaktpersona: personals@rimibaltic.com, 80007464

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija aicina darbā ANGĻU VALODAS SKOLOTĀJU (profesijas kods 233001, līdz 1,1 slodzei (drīkst pieteikties arī mazākai slodzei), darba vietas adrese: Zvaigžņu iela 4, Valmiera) uz nenoteiktu laiku. Valmierā uzņēmējdarbība un attīstība iet roku rokā ar dabisku, sakoptu un sakārtotu vidi. Tā iedvesmo augstiem sasniegumiem sportā, izglītībā, radošiem risinājumiem kultūrā un jaunu virsotņu sasniegšanai! Ja Tev ir motivācija: īstenot pamatizglītības un vidējās izglītības standartu svešvalodās; mācīties un praksē īstenot pilnveidoto mācību saturu un pieeju; individuālam darbam ar skolēniem ar augstiem mācību sasniegumiem; diferencētam darbam klasē; un ja Tev ir: atbilstoša profesionālā kvalifikācija; valsts valodas prasme augstākajā līmenī; augsta saskarsmes kultūra un prasme strādāt komandā; prasme sadarboties ar kolēģiem, skolēniem un viņu vecākiem; mēs piedāvājam: pilnu darba laiku (līdz 27 kontaktstundām nedēļā) atalgojumu no 900 līdz 908 euro mēnesī par 1 slodzi (21 kontaktstundu nedēļā) pirms nodokļu nomaksas; papildus valsts ģimnāzijas piemaksu; darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un citas sociālās garantijas; profesionālās kompetences pilnveides iespējas; darbu profesionālā un radošā kolektīvā; drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), pieteikuma vēstuli un izglītības dokumentu kopijas gaidīsim līdz 2019.gada 27.decembrim personīgi (adrese: Zvaigžņu iela 4, Valmiera) vai e-pastā vpvg@valmiera.edu.lv. Tālrunis informācijai 64235793, 29502385. Iesniegtos personas datus Valmieras pilsētas pašvaldība izmantos, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu. Ja kandidāts vēlas, lai viņa personas dati tiktu saglabāti Valmieras pilsētas pašvaldības iekšējā datu bāzē ar mērķi tos apstrādāti citos Valmieras pilsētas pašvaldības personāla atlases konkursos, tad pieteikumā vakancei lūdzam kandidātam norādīt savu piekrišanu personas datu saglabāšanai. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi Valmieras pilsētas pašvaldībā: http://www.valmiera.lv/images/userfiles/VPP_privatuma_politika.pdf . Profesija: PEDAGOGS Darba vietas adrese: LATVIJA, Zvaigžņu iela 4, Valmiera Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-12-27 Kontaktpersona: CV, piet.vēst.un izgl.dok.kopijas iesniegt pers. vai sūtīt uz vpvg@valmiera.edu.lv; t. 29502385.

Mūsu partneri