Valmieras Ziņas

Pēc ilgstošām debatēm Saeima konceptuāli atbalsta virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā

Saeimas deputātu vairākums šodien, 7.novembrī, pēc vairākas stundas ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā.

Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, savukārt 13 deputāti balsojuši pret. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 18.decembrim.

Debates par minēto jautājumu parlamentā ilgušas aptuveni stundas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atgādināja Saeimas doto uzdevumu valdībai izstrādāt administratīvi teritoriālo reformu. Ministrs uzsvēra, ka ir organizēta virkne tikšanos ar pašvaldību pārstāvjiem, lai nodrošinātu iespēju vietvarām gūt atbildes uz tos interesējušajiem jautājumiem. “Esam atbildējuši uz visiem pašvaldību priekšlikumiem,” sacīja Pūce.

Ministrs sacīja, ka patlaban pašvaldību vidū valda liela nevienlīdzība, uzsverot, ka 60 pašvaldības patlaban neizpilda kādu no pašvaldību pastāvēšanai izvirzītajiem kritērijiem. Pūce uzsvēra arī atšķirīgo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti dažādās pašvaldībās.

“Ja neko nemainīsim, tad iedzīvotāju skaita sarukšanas dēļ pašvaldības uzturēšanas izdevumi turpmākajos gados pieaugs par 120 miljoniem eiro,”

brīdināja politiķis.

“Vai iesniegtais piedāvājums ir vienīgais iespējamais? Protams, ka nav. Valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbu ierobežoja apņemšanās reformu veikt līdz 2021.gada vēlēšanām, kas nozīmē, ka gadu pirms vēlēšanām visiem normatīviem jābūt spēkā. Līdz ar to reformas plānošanai un ieviešanai ir maz laika,” teica Pūce.

Pūce lūdza Saeimu nekavēties reformas izvērtēšanā.

“Reformai ir jānotiek, jo bez tās nebūs iespējamas daudzas citas reformas, nākotnē būs sliktāki pakalpojumi un mazāka attīstība reģionos,”

mudināja ministrs.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) akcentēja, ka, ilgstoši strādājot ar pašvaldībām, viņš ir sapratis pašvaldību lomu sabiedrībā un demokrātiskajā iekārtā.

“Likums ir brāķis, kā iemesls ir nesaprotama augstprātība,”

sacīja politiķis, uzsverot, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauta atgriezeniskā saite no pašvaldībām. “Pie Saeimas šorīt redzējām šī likumprojekta sekas, par ko atbildīgs ir ministrs Pūce,” pauda Valainis. Viņaprāt, veiktās izmaiņas ir politiskas, nevis balstītas kritērijos un izsvērtas diskusijās. Valainis kritizēja VARAM īstenoto informatīvo kampaņu, uzsverot, ka tā ir politiska aģitācija, nevis iedzīvotāju informēšana.

Pie Saeimas frakcijām nepiederošais parlamentārietis Didzis Šmits pauda, ka lēmumi, kas tiek pieņemti ATR kontekstā, ir būtiskākie šajā sasaukumā.

“Ceru, ka vismaz šajā jautājumā varam aizmirst politiskās krāsas, tam pieejot no valsts kopīgām interesēm, jo lēmumi nozīmēs to, kāda būs Latvija desmitgades uz priekšu,”

aicināja deputāts. Deputāts uzsvēra, ka Saeimai, strādājot pie šī likumprojekta, ir rūpīgi jādomā par labākajiem variantiem, kā attīstīt Latvijas reģionus.

Politiķis Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka reforma ir vajadzīga, taču ir jāsaprot, kāda reforma ir nepieciešama, uzsverot, ka tā nevar būt sasteigta un nepārdomāta.

“Mums ir jārunā par iedzīvotāju interesēm, kāpēc visu laiku tiek runāts par pašvaldībām,”

sacīja politiķis. Viņš pauda, ka nedrīkst aizmirst par kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Saeimas prezidija locekle Marija Golubeva (AP) kontekstā ar reformu pievērsās problēmām izglītības sistēmā, uzsverot, ka kvalitatīva izglītība un cienīga alga pedagogiem nevar tikt sasniegta, saglabājot esošo skolu tīklu, kas veicams kopā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) uz administratīvi teritoriālo reformu savā runā paraudzījās no drošības skatupunkta. Viņaprāt, ir jādomā par pašvaldību lomu civilās aizsardzības īstenošanā. Deputāts mudināja veidot koordinētu operatīvo dienestu tīklu Latvijā.

“Vai kāds ir aizdomājies, ka Latvijā nemaz nav Civilās aizsardzības plāna? Vai ATR nebūtu jāveic kā starpnozaru reforma, kur visas nozares viena otru papildinātu?”

vaicāja Bergmanis.

“Šis jautājums ir ļoti emocionāls,” par reformas īstenošanu sacīja deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK). Viņš akcentēja, ka reformas gaitā jāskatās uz teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur būtu jāpiemēro atšķirīga pieeja.

“Ja Kanāda šādas problēmas nav spējusi atrisināt citādāk kā ar valsts atbalstu, tad šaubos, ka Latvija varēs izdomāt risinājumu,”

pauda politiķis.

Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, ka vēl deviņdesmitajos gados pieņemtie lēmumi par administratīvo sadalījumu ietekmējuši to, kādā situācijā patlaban ir Latvija. “Tomēr līdz šodienai Latvijā jebkurā gadījumā notikusi attīstība,” teica deputāts, uzsverot, ka no tā brīža, kad Latvijā bija ļoti daudz pašvaldību, valstī ir ļoti daudz kas mainījies. Kučinskis sacīja, ka reformu līdz galam varēs novest vien tad, ja Saeima spēs ieklausīties sadarbības partneru viedokļos, izvairoties no “ieciršanās”. Viņš aicināja neveikt reformas plāna vērtēšanu nedemokrātiski, akli nesekojot partijas norādītajam viedoklim.

“Uzzīmēt karti ir viens, bet pavisam kaut kas cits ir spēt to paskaidrot un runāt par pašvaldību funkcijām,”

teica Kučinskis.

Par jaunatnes lietu risināšanas attīstību reformas kontekstā runāja deputāts Mārtiņš Šteins (AP). “Ir pat gadījumi, kad kapu pārzinim ir uzticēti pienākumi darbam ar jaunatni,” teica politiķis, uzsverot, ka reforma ļaus jaunajās pašvaldībās veidot jaunatnes centrus, algot jaunatnes lietu speciālistus. Tāpat, viņaprāt, reforma nodrošinās iespēju nevalstiskā sektora attīstībai pašvaldībām, tādējādi stiprinot gan lokālo identitāti, gan arī politisko līdzdalību.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) atgādināja, ka iecerētajai reformai kopumā nav atbalsta ne sabiedrībā, ne arī pašvaldībās, neskatoties uz to, ka kopumā valstī ir izpratne par reformu nepieciešamību. Likumprojektā iestrādātie kritēriji deputāta ieskatā ir ļoti nosacīti. Tāpat joprojām nav atbilžu uz ļoti daudziem jautājumiem, piemēram, par apvienoto pašvaldību budžetiem.

“Administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta visas valsts interesēs,” uzsvēra deputāte Dace Bluķe (AP), akcentējot, ka nav pieļaujama iedzīvotāju diskriminācija pēc viņu dzīvesvietas, ņemot vērā, ka liela daļa pašvaldību nav spējīgas pildīt savas funkcijas un nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem.

“Kad vēroju reformas kritiku, tad šķiet, ka Latvija ir nevis brīva demokrātiska republika, bet gan feodāla valsts, kur katrs mēģina nosargāt savas robežas, neskatoties uz nespēju pildīt funkcijas,”

teica Bluķe. Deputāte uzsvēra, ka reforma “beidzot notiek”, pateicoties Saeimā ievēlētajām jaunajām partijām. Viņa arī uzsvēra, ka šorīt pie Saeimas notikusī protesta akcija neesot tautas kustība, jo to organizēja politiķi.

“Neviena reforma nevar atrisināt visas likstas, taču ir jāsaprot, ka reformas mērķim būtu jābūt radīt uzlabojumus. Pūces reforma rada priekšstatu par lielām izmaiņām, bet patiesībā tie ir tukši rieksti,”

debatēs sacīja opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņasprāt, iecerētā reforma nenesīs cerēto rezultātu, īpaši ņemot vērā, ka valdība jau nākamā gada budžetā samazinājusi pašvaldībām paredzēto finansējumu.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus. Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, saskaņā ar kuriem VARAM izstrādāja piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota.

VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu. Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.

Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu.

Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai ārkārtējās situācijas ieviešana apturēs Covid-19 izplatīšanos?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Pievienojies mūsu komandai! Valmierā uzņēmējdarbība un attīstība iet roku rokā ar dabisku, sakoptu un sakārtotu vidi. Tā iedvesmo augstiem sasniegumiem sportā, izglītībā, radošiem risinājumiem kultūrā un jaunu virsotņu sasniegšanai! Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā godā tur sadarbību, radošumu un erudīciju. Tā ir atvērta un tradīcijām bagāta vērtībskola, kurā mācības vērstas uz katra skolēna daudzpusību, uz skolēnu un skolotāju zināšanu, prasmju un talantu pilnveidi un savstarpēju sadarbību. Skola aktīvajiem, erudītajiem un radošajiem. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija (turpmāk – Iestāde) aicina darbā PEDAGOGA PALĪGU (profesijas kods 2359 05) uz nenoteiktu laiku (uz nepilnu darba likmi (25 stundas nedēļā jeb 0,833 likmes)), darba vietas adrese: Zvaigžņu iela 4, Valmiera. Galvenie amata pienākumi:  sniegt atbalstu skolēniem ar mācīšanās grūtībām vai traucējumiem; sadarbojoties ar mācību priekšmeta skolotāju, veikt pedagoga asistenta pienākumus mācību stundās (latviešu valodā, matemātikā); veicināt izglītojamo individuālo sasniegumu attīstību, izskaidrot nesaprotamo mācību saturu, radīt viņos motivāciju mācīties; veicināt skolēnu patstāvību mācību procesā un attīstīt sadarbības un komunikācijas prasmes; analizēt un vērtēt skolēnu iegūtās zināšanas, prasmes un izaugsmi; sadarboties ar citu mācību priekšmetu skolotājiem, izstrādāt metodiskos materiālus mācību procesa īstenošanai; pretendentam izvirzītās prasības: izglītība atbilstoši Izglītības likumā un Ministru kabineta noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un profesionālās pilnveides kārtību noteiktajām prasībām; par priekšrocību tiks uzskatīta darba pieredze izglītības iestādē; izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārzināšana; mācību un audzināšanas darba satura pārzināšana; valsts valodas prasmes augstākajā līmenī atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; prasmes darbā ar datoru (MS Office programmas, kādu no tīmekļa pārlūkprogrammām – Microsoft Edge, Chrome vai Mozilla Firefox) un izglītības tehnoloģijām; kompetences: augsta atbildības sajūta; spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; mēs piedāvājam: atalgojumu 790 euro mēnesī par vienu pedagoģisko likmi pirms nodokļu nomaksas (pedagoga palīga mēneša atalgojumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.445); darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un citas sociālās garantijas; iespēju strādāt dinamiskā vidē Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā; sakārtotu darba vidi renovētā izglītības iestādē. Paredzamais darba tiesisko attiecību uzsākšanas datums 01.02.2021. Profesionālās darbības aprakstu (CV) (Europass formātā), motivācijas vēstuli (ne vairāk kā viena A4 lapa) un izglītības dokumenta kopiju gaidīsim līdz 2021.gada 4.janvārim plkst.17.00 iesniedzot personīgi Iestādes lietvedei (tālrunis 64235623) (adrese: Zvaigžņu iela 4, Valmiera) vai e-pastā: vpvg@valmiera.edu.lv. Pieteikums iesniedzams ar norādi “Pedagoga palīga vakance”. Pēc norādītā termiņa iesniegtie/saņemtie dokumenti netiks vērtēti. Tālrunis informācijai: 64235793 (Iestādes direktore). Iesniegtos personas datus Valmieras pilsētas pašvaldība izmantos, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu. Ja kandidāts vēlas, lai viņa personas dati tiktu saglabāti Valmieras pilsētas pašvaldības iekšējā datu bāzē ar mērķi tos apstrādāti citos Valmieras pilsētas pašvaldības personāla atlases konkursos, tad pieteikumā vakancei lūdzam kandidātam norādīt savu piekrišanu personas datu saglabāšanai. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi Valmieras pilsētas pašvaldībā: http://www.valmiera.lv/images/userfiles/VPP_privatuma_politika.pdf. Profesija: PEDAGOGA PALĪGS Darba vietas adrese: LATVIJA, Zvaigžņu iela 4, Valmiera Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2021-01-04

Pievienojies mūsu komandai! Valmierā uzņēmējdarbība un attīstība iet roku rokā ar dabisku, sakoptu un sakārtotu vidi. Tā iedvesmo augstiem sasniegumiem sportā, izglītībā, radošiem risinājumiem kultūrā un jaunu virsotņu sasniegšanai! Valmieras pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Buratino” (turpmāk – Iestāde) aicina darbā uz noteiktu laiku pirmsskolas izglītības skolotāju, darba vietas adrese: Beātes iela 42, Valmiera, pilna darba likme (40 stundas nedēļā). Ja Tev ir vēlme: plānot un nodrošināt kvalitatīvu, izglītojamo vecumam atbilstošu mācību procesu; veikt izglītojamo attīstības dinamikas izpēti; sadarbībā ar pirmsskolas izglītības skolotājiem, organizēt svētkus, tematiskos pasākumus, jautros brīžus un citas aktivitātes; rūpēties par materiālo bāzi; plānot savu darbību, sagatavot amata veikšanai nepieciešamo dokumentāciju e vidē; iesaistīties Iestādes attīstības plānošanā un īstenošanā atbilstoši kompetencei; un ja Tev ir: izglītība un pedagogu profesionālā pilnveide atbilstoši normatīvo aktu prasībām (Ministru kabineta noteikumi Nr.569); valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; mēs piedāvājam: atalgojumu 790.00 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas; darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un citas sociālās garantijas; drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), pieteikuma vēstuli un izglītības dokumenta kopiju gaidīsim līdz 2020.gada 14.decembrim  e-pastā: buratino@valmiera.edu.lv. Tālrunis informācijai: 29151878. Iesniegtos personas datus Valmieras pilsētas pašvaldība izmantos, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu. Ja kandidāts vēlas, lai viņa personas dati tiktu saglabāti Valmieras pilsētas pašvaldības iekšējā datu bāzē ar mērķi tos apstrādāti citos Valmieras pilsētas pašvaldības personāla atlases konkursos, tad pieteikumā vakancei lūdzam kandidātam norādīt savu piekrišanu personas datu saglabāšanai. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi Valmieras pilsētas pašvaldībā: http://www.valmiera.lv/images/userfiles/VPP_privatuma_politika.pdf. Profesija: PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 42, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-12-14 Kontaktpersona: CV, motivāc.vēstuli un izgl.dok.kopiju iesniegt sūtot uz buratino@valmiera.edu.lv, t.29151878.

Mūsu partneri