Lasīšanas laiks: 2 min
Reiz “Valmieras Ziņu” birojā ienāca sieviete vārdā Aiva, lai padalītos ar interesantu stāstu, kurš izklausījās kā no pasaku pūra lādes izcelts. Arī Aiva tā to līdz šim uztvērusi, jo stāstu dzirdējusi bērnībā. Liels bijis pārsteigums, ka tepat Valmiermuižā atrodami pierādījumi, ka stāstā atainotais patiešām noticis.
“Kad dzelzceļš vēl bija “bērnu autiņos” un atklāja līniju Sanktpēterburga – Rīga, Valmiermuižas barons, kuram bijis labs zirgs, kādā kompānijā saderējis, ka vilcienu noskries. Valmieras stacijā sacensības sākušās, Cēsīs bija finišs. Barons ar zirgu Cēsīs bija pirmie. Tam par godu Iršu parkā barons uzcēlis savam zirgam pieminekli,”
Aiva pastāstīja bērnībā dzirdēto.
Neparasto notikumu, kad Aiva vēl bijusi maza meitene, viņai uzticējis tēva brālis. “Viņš bija dzelzceļnieks “no matu galiņiem līdz papēžiem”. Strādāja gan Ulmaņlaikā, gan padomju, gan vācu laikā. Vilis Krauklis, saukts par “broņu”. Tā dēvēja tos, kurus neņēma armijā, jo bija jāstrādā dzelzceļā, vilcienam jākursē jebkādos apstākļos.”
Nesen Aiva šo stāstu atcerējās. Zinājusi, ka netālu no Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes Valmierā ir Iršu parks, devusies izlūkos. “Parks nav kopts. Redzams, ka kādreiz tur bijuši lieli koki, kas izzāģēti, ir dūksnājs. Kreisajā pusē netālu no ieejas ir zemē nogāzta apsūnojusi akmens plāksne, kurā iegravēts teksts vāciski. Ejam tālāk, atkal ir akmens, kurā tādā pašā rakstīšanas tehnikā vācu teksts, redzams gadu skaitlis 1896. Arī šis akmens apsūnojis, bet uz tā augšpusē ir labi redzama zirga galva. Secinājām, ka tas bijis kopīgs piemineklis, ko vandāļi sadalījuši. Tomēr barons zirgam pieminekli ir uzcēlis, tātad sacensības notikušas.”
Aiva uzskata, ka stāsts par Valmiermuižas baronu un viņa zirgu būtu interesants ne tikai vietējiem, bet arī tūristiem, un jautā, vai kāds par šo notikumu un Iršu parku zina stāstīt ko vairāk.
Kā portālam “Valmieras Ziņas” norādīja Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa, “notikums un personāži ir visai ticami, jo Valmierā dzelzceļa līniju atklāja 1889. gadā. Arī pats Valmiermuižas īpašnieks Karls Otto Edgars fon Lēvenšterns (1853 – 1902.) bijis liels ceļotājs.
Pilnīgi iespējams, ka viņš šo ideju par vilciena un zirga ātruma sacensībām aizguvis kādā no saviem ārzemju braucieniem Eiropā. Kas attiecas uz īpašajiem šķirnes sacīkšu zirgiem, tad tādi patiešām audzēti un turēti Valmiermuižas zirgu staļļos.”
