Lasīšanas laiks: 3 min
Gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanām, septembra sākumā portāls “Valmieras Ziņas” elektroniski uzrunāja visus 13 Saeimas deputātu kandidātu sarakstus, lūdzot identificēt viņuprāt trīs būtiskākās šī brīža problēmas Latvijā un instrumentus – kā tās risināt.
Mūsu aicinājumam atsaucās “Suverenitāte”, partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME”, “Latvijas attīstībai”, Zaļo un Zemnieku savienība, “No sirds Latvijai”, Latvijas Krievu savienība, “Vienoti Latvijai”, kā arī Jaunā konservatīvā partija.
Lūdzām ne vairāk kā 600 vārdos aprakstīt trīs izvirzītās aktuālākās problēmas un piedāvātos risinājumus. Kā partijām tas izdevies – spriediet Jūs, bet pirms došanās uz vēlēšanām aicinām iepazīties ar šiem un citiem kandidātu sarakstiem un piedāvātajām programmām Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Jaunās konservatīvās partijas redzējums par Latvijas prioritātēm:
1. Politisko partiju vadību atkarība no neskaidras izcelsmes lielkapitāla grupējumiem.
Risinājums: Aktīva pilsoniskā kustība, veidojot un pašiem finansējot sabiedriskās organizācijas, lai ietekmētu esošo varu, koruptīvu politiķu neatbalstīšana, neiesaistīšanās koruptīvās darbībās, politisko varas partiju nomaiņa. Jaunu plašsaziņas līdzekļu radīšana, jo esošie, līdzīgi kā politiskās partijas, ir pakļauti šauru, sabiedrībai plašāk nezināmu grupu kontrolei.
2. Tieslietu sistēmas mazefektivitāte. Tieslietu sistēmas mazefektivitāte pilnībā izriet no problēmas Nr.1. Esošā politiskā vara nav bijusi un nav ieinteresēta tiesu un policijas efektīvā darbībā, lai varētu slēpti šīs institūcijas ietekmēt. Tieslietu sistēmas politiskā vadība ilgstoši ir nodarbojusies ar dažādām tiesu reformām, bet nav bijusi ieinteresēta realizēt pilnīgi atklātu, skaidru, profesionālās ētikas principos balstītu tiesnešu atlasi un tiesu institūciju vadību.
Risinājums: pareiza tieslietu sistēmas personālvadības politika, tiesu darba organizācija un profesionālās ētikas jautājumu atzīšana par prioritāriem. Jaunā konservatīvā partija ir ierakstījusi savā 4000 zīmju programmā steidzamākos veicamos pasākumus. Tie ir: stiprināt tiesu priekšsēdētāju un virsprokuroru lomu un atbildību, paaugstināt tiesnešu kvalifikāciju, veicināt tiesnešu specializāciju, iedzīvināt šķīrējtiesu uzraudzības koncepciju, veicinot komersantu uzticēšanos to darbībai, ieviest iedarbīgus antireiderisma pasākumus, maksātnespējas administratoru statusa un uzraudzības sistēmu. Jāuzsāk nopietna un ilglaicīga programma, kas nostiprinās Iekšlietu struktūru darbību, sākot ar algu paaugstināšanu policijas ierindas sastāvam. Policijas akadēmijas vai līdzīgas specializētas augstākās mācību iestādes atjaunošana.
3. Izglītības kvalitātes un konkurētspējas līmenis, kas noved pie situācijas, ka Latvija nespēj radīt jaunas uzņēmējdarbības idejas, ieviest inovācijas.
Risinājums: nepiedāvājam brīnumsoļus, bet sistēmas maiņu visos novirzienos. Izglītība ir cieši saistīta ar ekonomiku. Tāpēc reāla un ilgspējīga ekonomikas attīstības programma ir pirmais nosacījums, lai būtu atbilstoša izglītības programma. Pirmkārt, ir nepieciešams dialogs, dialogs un vēlreiz dialogs visu ieinteresēto pušu starpā, lai lēmumus nepieņemtu nozari neapārzinošs ierēdnis vienpersoniski. Valstij ir jābūt skaidri definētām prioritātēm un programmai ilgtspējīgai valsts attīstībai. Šādas programmas nodrošināšanai valstij ir jāiegulda savi līdzekļi.
Dabaszinātnēm un matemātikai ir jābūt obligātām vidusskolā, neatkarīgi no mācību programmas, kā arī būtu jākārto obligāts centralizētais eksāmens šajos priekšmetos. Profesionālā izglītība Latvijā ir mazattīstīta, salīdzinot ar pārējo Eiropu. Ir jāuztur nepārtraukts dialogs ar jau esošajām ekonomiskajām struktūrām, kuras ir ieinteresētas izglītotā darbaspēkā. Skolēni ar labu tehnisko koledžas izglītību būs konkurētspējīgāki iegūt budžeta vietas augstskolās. Koledžas varētu nodrošināt lielā mērā vajadzību pēc IT speciālistiem.
Nav nepieciešamība mākslīgi celt augstskolu skaitu uz kvalitātes rēķina. Koledžas, kuras sadarbojas ar augstskolām, var nodrošināt ievērojamu daudzumu tautsaimniecībā nepieciešamo zināšanu un iemaņu. Augstskolās ir jābūt zinātniskajam darbam. Sadarbība jeb dialogs ar ražojošo sfēru un pētniecības institūtiem. Zinātnes strukturizācija atbilstoši tās saturam – konkurences vietā sadarbība. Ministrijām jāiesaistās attiecīgās nozares finansējumā un attīstībā. Stiprināt sadarbību ģimene-skola. Pozitīvs ir Šveices piemērs – tur ir speciāla ģimenes dzīves un labklājības mācība skolās un šādā apmācībā piedalās esošo ģimeņu vīri un sievas.
