Lasīšanas laiks: 4 min
Lai arī savulaik tika spriests par mācību gada pagarināšanu, sākuma un beigu datumu maiņu, manuprāt, latviešiem Zinību diena ir tik ļoti asinīs, ka nav iedomājams cits mācību gada sākums kā vien 1.septembris. Tāpat kā citās skolās, arī Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā (VPVĢ) Zinību diena aizritēja ziedu un satikšanās prieka virpulī, bet šogad šī diena bija jo īpaša – skolai 50 gadu jubileja! Tas ir daudz vai maz? Skolai nav vecuma, tā visu laiku ir dzīva un mainīga. Daži to vēl atceras kā Valmieras 4.vidusskolu, citi kā Valmieras Pārgaujas ģimnāziju. Galvenais gan nav nosaukums, bet saturs: skolēni un skolotāji, tradīcijas, atmosfēra. Ja viss notiktu pēc iepriekšējiem plāniem, šogad būtu skolas salidojums…
Gan mācību darbs, gan svētki nenotiek paši no sevis, tos kāds organizē, tiem gatavojas. Jau augusta pēdējās nedēļās tika domāts par jauno stundu sarakstu, tika spriests, kā noritēs mācības kovida draudu ēnā. Notika pedagoģiskā sēde, kurā tika sveikti jaunie audzinātāji un jaunpienākušie pedagogi: Liene Daugule, Santa Kazaka, Agita Klētniece, Selga Skrastiņa un Evija Zēģele. Agitai šī ir atgriešanās savā skolā, tikai jaunā statusā.
Puķu meitenes Anda un Guna rūpējās, lai gan skolas ārpuse, gan iekštelpas uzziedētu saulainās noskaņās no samteņu un zeltslotiņu kompozīcijām, katrai klasei tika dots uzdevums sagādāt svētku torti. Tāpat kā pirms 5 gadiem, arī šogad skolas vestibilā varēja vērot īstu kūku un kliņģeru izstādi. Apskates laiks gan bija īss, jo saldumi pirmajā klases stundā tika ātri notiesāti.
Zinību diena tradicionāli sākās ar skolas karoga ienešanu, skolēnu gājienu cauri 12.klašu alejai, direktores Agitas Zariņas-Stūres uzrunu un Latvijas valsts himnu, bet tad piestāja autobuss, un no tā pilnīgi netradicionāli izkāpa Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Jakovels un enerģiskā solī devās pie lielās VPVĢ saimes. Viņa autobuss bija piestājis Salacgrīvā, Alojā, Siguldā, Apē un daudzās citās Latvijas vietās. Līdz galapunktam Zvaigžņu ielā 4 tika iegādātas 577 biļetes ar skolēnu apliecībām un 92 pieaugušo biļetes (no tām 66 skolotāju un 26 tehniskā personāla). Rihardam pievienojās Roberts un Beāte, un tad tika atritināts vēstures kamols. Toreiz – 1971.gadā skolas gaitas Valmieras 4.vidusskolā krievu un latviešu plūsmā uzsāka 1005 skolēni! Nu jau vēsture ir arī skolas peldbaseins, auto apmācība, skolas logo uz sienas, bet joprojām darbojas norvēģu mafija, joprojām uz skolu jau 50 gadus nāk Elmārs Gulbis, kuram deju solis ar skolas direktori vairs nav tik graciozs, toties viņu joprojām grūti pārspēt šaha turnīros. “Toreiz” un “Tagad” – šādi uzraksti un fotogrāfijas ir arī skolas gaiteņos, lai mūsdienu jaunieši iepazītos ar skolas vēsturi, lai saprastu un novērtētu, kā mainījusies skola.
Viedus vārdus par izglītības nozīmi teica goda viesis – Valmieras novada domes deputāts Kaspars Kļaviņš. Starp runām muzikālās pauzes ar populārām dziesmām aizpildīja VPVĢ grupa “Piektdiena”, bet nobeigumā visi varēja pārliecināties, ka arī attālināto mācību laikā puiši nav aizmirsuši, kā izdancināt meitenes, it sevišķi, ja skan tik lipīga dziesma kā “Zemenes”!
Kad skolēni bija devušies mājup, svinību zālē pulcējās skolas darbinieki, lai baudītu svētku mielastu, lai atskatītos uz aizvadītajiem gadiem, lai sajustu kolektīva spēku un atbalstu, kas būs vajadzīgs turpmākajās ikdienas gaitās.
Emocionāla un aizkustinoša bija direktores Agitas Zariņas-Stūres runa:
Šodien savās sajūtās ienāku skolā kā skolniece. Mans laiks šajā skolā no sešpadsmitgadīga skuķa līdz maniem skaistajiem gadiem ir pagājis ātrāk nekā jaunībā šķita. Es nevaru šo skolu un tās laiku iedomāt bez stingrā un skaļā Paegļa. Ir sajūta, ka viņš ir ar mums brīdī, kad nezinu, ko darīt. Skolas pamati ir Elmāra izturībā un pamatīgumā, Martas un Dairas sporta mīlestībā. Liekas, kaut kāds laikmets, kaut kas būtisks ir aizgājis, šogad Aijai pārtraucot šo darbu. Mūsu sanākšanas brīžos man pietrūkst Ģirta. Liekas, viņš tikai šobrīd nestrādā, bet kaut kad būs…
Labus vārdus direktore veltīja arī Vijai Greiškalnei, Alīnai Ozolai, Elgai Lācei (viņas ķīmijas laboratorijā reizēm ņudzēja kā bišu stropā!), Genovevai Viļumsonei, Uldim Ābeltiņam, īpašā humora cilvēkam Pāvilam Točam un citiem skolotājiem – katra Zvaigžņu ielas zvaigzne ir devusi savu atspīdumu skolas dzīvē.
Apsveikuma vārdus teica arī Elmārs Gulbis, Elga Lāce, Marta Ādamsone – savos 80+ viņa šovasar laboja savu personīgo rekordu lodes grūšanā un šķēpa mešanā!
1.septembrī kopā ar ģimnāziju apaļo jubileju svinēja arī direktores vietniece Ilva Lakuča. Lai arī viņa nav šīs skolas absolvente, viņa ir saaugusi ar šo skolu un izjūt tās ritmu. Kad ir grūti, viņa uzlādējas no pozitīvajiem un radošajiem jauniešiem, kas virmo ap viņu.
Pasākuma laikā varēja vērot slaidus ar fotogrāfijām no skolas pirmsākumiem līdz mūsdienām, notika viktorīna ar jautājumiem par skolas pagātni un tagadni, muzikālās pauzes aizpildīja duets Sabīne Petruseviča & Mārtiņš Pūcītis.
Direktore Agita Zariņa-Stūre ir pārliecināta:
Skolai ir viss, lai tikpat droši un stipri ietu uz priekšu nākamos 50. Ir izcila darba vide, paši foršākie kolēģi, sakarīga priekšniecība, mums ir absolventi, kas mīl Pārgauju, vecāki, kas ir gatavi iet kopā ar mums, skolēni, kuru dzīves veidošanā mēs piedalāmies.
Skolas ritms ir steidzīgs un nežēlīgs. Nepazaudējam sirdi – skolas un savu!
