Lasīšanas laiks: 3 min
Vasaras saulgriežu svinēšanas neatņemama sastāvdaļa ir no savvaļas augiem veidoti ziedu pušķi un vainagi. Lai nenodarītu pāri dabai un savai materiālai labklājībai, jāatceras, ka retiem un aizsargājamiem augiem būtu jāpaliek tur, kur tie aug, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Dabas aizsardzības pārvaldes dabas uzraudzības un izglītības departamenta pārstāvis Andris Soms.
Pēc viņa teiktā, augu saraksts, kurus būtu jāmīl ar acīm vai caur fotoaparāta skatu meklētāju, apstiprināts Ministru kabineta 396.noteikumu 6.pantā. Pašreiz tajā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un paparžaugi.
Iemesli, kāpēc tie iekļauti šajā sarakstā ir dažādi.
Dažām orhidejām Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadi.
Lai arī auga vienā pogaļā nobriest līdz 18 000 sēklu un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšanai izaug vien daži augi, norādīja A.Soms. Tiem nepieciešams noteikts augsnes ķīmiskais sastāvs, īpašas mikroskopiskas sēnes, nemainīgs gruntsūdeņu līmenis un augšanas vietu apsaimniekošanas veids. Šo augu pārstādīšana ir bezjēdzīga, jo puķu dārziņos būtu jānodrošina savvaļas apstākļiem identisku vidi.
Citiem augiem nav tik liels attīstības cikls, toties
pēdējā laikā ļoti strauji samazinās augšanai piemērotu vietu platības vai arī šo dzīvotņu Latvijā ir ļoti maz.
Pēc A.Soma teiktā, bezdelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar skraju un zemu augāju. Viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā – jumstiņu gladiola – aug palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu āboliņš aug mitrās vai mēreni sausas piejūras pļavās, pļavas piejūras ezeru vai upju grīvu tuvumā.
Aizsargājamie ziedaugi, kurus cilvēki varētu vēlēties noplūkt likšanai vāzē vai iepīšanai vainagos, no 228 sugām ir kādas 30 līdz 40.
Aizsargājamā lielā kosa krāšņumā nevar sacensties ar kādu no Latvijā savvaļā augošajām orhidejām. Bet zilgano jeb divkrāsu kārklu vispār diez vai kādam ienāks prātā pīt Jāņu vainagā. Priecē, ka
pēdējos gados cilvēku attieksme ir uzlabojusies – Jāņu laikā, veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot.
Taču, ja pamanāt tirgojam retos un aizsargājamos augus, par pārkāpumiem, lūdzu, zvaniet uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 67509545.
A.Soms atgādināja, ka aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma.
Likumdošanā noteiktie naudas sodi ir visai bargi – fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1400 eiro.
Vēl arī jāatceras, ka pirms pļavā plūkt nolūkotos ziedus, iespēju robežas jāpārliecinās, vai tās īpašniekam vai apsaimniekotājam nav iebildumu pret šādu rīcību.
A.Soms norādīja, ka Līgo un Jāņu svētku ziedu pušķīšu veidošanai un vainagu pīšanai dabas retumu vietā itin labi var izmantot plaši izplatītus ziedaugus – sarkano āboliņu, pīpenes, madaras, smilgas, gandrenes un citus Latvijas laukos un mežmalās atrodamus augus, kas nav aizsargājami. Protams, arī pret tiem jāizturas iespējami saudzīgi –
nevajag augu plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo ziedu pļavā.
Der atcerēties arī par savu veselību – nav jāplūc nepazīstami aug, jo var gadīties, ka kāds no tiem ir indīgs.
Uzzināt, kā izskatās retie un aizsargājamie augi, var Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē publicētajā bukletā “Mīli ar acīm”, foto galerijā “Aizsargājamie augi” vai Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnes sadaļā “Aizsargājamie augi”.
