Lasīšanas laiks: 3 min
Šobrīd ārvalstīs mītošo tautiešu vidū ir modes lieta atgriezties Latvijā un ģimeņu, kas izšķiras par šādu soli ir aizvien vairāk, Cēsīs forumu cikla “Latvijas vērtības” ietvaros teica Vidzemes remigrācijas kordinatore Ija Groza. Vidzemē, lielā mērā pateicoties “zelta trijstūrim” – Cēsīm, Valmierai un Smiltenei – situācija šajā ziņā ir nedaudz labāka kā citur Latvijā, tomēr tendence ir augšupejoša.
Vidzeme Latvijas mērogā izceļas ar to, ka brīvajās vakanču vietās piedāvātā alga pārsvarā nesvārstās ap minimālo algu. Gluži pretēji – ļoti daudz vakancēs tiek piedāvāts maksāt 1000 vai vairāk eiro mēnesī. Pārsvarā šīs darba vietas ir būvniecības, rūpniecības un lauksaimniecības nozarēs, teica Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. Tas daudziem darba ņēmējiem ir interesanti un it īpaši tas attiecas uz emigrācijā esošajiem. Cēsu mērs Jānis Rozenbergs gan norāda, ka reālā situācija ir tāda, ka daudzos darba sludinājumos netiek norādītas piedāvātās potenciālās algas un tā ir liela problēma – ārzemēs dzīvojošie nemaz nevar saprast un izvērtēt vai šī vieta viņiem vispār ir interesanta. Šo problēmu akcentē arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egīls Baldzēns.
“Protams, ir skaidrs, ka potenciālo algu bieži vien ietekmē arī pretendenta pieredze, izglītība un motivācija. Taču slieksni – no – līdz – noteikti vajadzētu sludinājumos norādīt, jo savādāk emigrācijā esošie patiešām bieži vien tiek izslēgti no iespējas pretendēt uz šīm vietām. Lai gan realitāte ir tāda, ka pabalstu saņēmēju un strādāt negribētāju paaudze ir mīts. Cilvēki grib strādāt – tikai bieži vien piedāvātais atalgojums nav konkurētspējīgs,”
uzsver Baldzēns.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts arī uzsvēra, ka cilvēki ir strādāt griboši, taču bieži vien spiesti atdurties pret zemajām algām.
Kā piemēru viņš minēja kādu mazumtirdzniecības ķēdi, kuras gada peļņa teju sasniedz 20 miljonus eiro, taču tās pārstāvji sūdzas par to, ka nevar atrast darbiniekus. Lai gan realitātē salīdzinoši lielos apmēros maksā minimālās algas, vai algas, kuras ir tikai nedaudz lielākas par minimālajām.
Forumi “Latvijas vērtības” ir jauna iniciatīva, lai skaidrotu pašreizējo situāciju pieaugošajā darbaspēka problemātikā reģionos, kā arī apzinātu būtiskākos secinājumus dzīves vides pilnveidošanai Latvijā. Augustā un septembrī ciklā notiek kopumā pieci forumi – pa vienam katrā Latvijas plānošanas reģionā.
Pirmais forums notika Ludzā, bet septembrī pasākumi gaidāmi Kurzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Visos “Latvijas vērtības” forumos tiks apskatītas vienas un tās pašas tēmas, salīdzinot problemātiku un secinājumus katrā reģionā. Dažādos pētījumos un aptaujās ir secināts, ka atalgojuma apmērs nav vienīgais noteicošais faktors Latvijas darba meklētāju un diasporas intereses piesaistei. Forumos tiks analizēti dažādi faktori, kas tieši skar darba ņēmējus, kā arī netieši skar darba devējus un ietekmē abu pušu vēlamo rezultātu sasniegšanu. Forumos paredzēts runāt par dzīves vides pilnveidošanu Latvijā – pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, uzņēmējdarbību reģionos, remigrantu pieredzi, kā arī vēlamās informācijas novadīšanu līdz mērķa auditorijai, proti, cik saprotama un cik viegli sasniedzama iedzīvotājiem ir izvietotā informācija par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem attiecīgajā segmentā, kā sniegtā informācija ietekmē pakalpojumu izmantošanas apjomu, kā uzlabot informācijas apriti.
Forumos apaļā galda diskusijās piedalīsies valsts un pašvaldību pārstāvji, Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti, uzņēmēji, darba ņēmējus pārstāvošās arodbiedrības, diasporas organizācijas un citas iesaistītās puses. Katrā forumā tiks aicināti piedalīties arī konkrētā reģiona iedzīvotāji.
