Valmierā populāri ir gan Tūrisma informācijas centra izveidotie maršruti, gan pašu iedzīvotāju takas un taciņas, kur brīvākā brīdī doties mērķtiecīgā pastaigā vai vienkārši ļauties un iet, kur acis rāda. Un kur gan vēl, ja ne gar Gauju! Tā taču ir Valmieras galvenā iela! Kājām un ar velosipēdu, vienatnē, romantiskā divatnē, ar ģimeni un bērniem, uz Stāvajiem krastiem vai Kazu krācēm, ar makšķeri uz kādu klusāku līcīti…
“Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju…” Atbilstoši gadalaikiem, ir patīkami upes malā skatīties ledus iešanu, klausīties lakstīgalu treļļus, ūdens čalošanu, ļauties ievziedu reibumam. Bet jāteic, ka ceļi uz Gauju nebūt nav ziediem kaisīti, dažās vietās tie ir visai bedraini, slideni un pat traumatiski. Nebūt nav visas takas un celiņi jānobruģē, bet par drošību un cilvēku ērtībām gan būtu jāpadomā!
Lucas muiža, Valterkalniņš, Rātsupītes ieteka Gaujā – tik pazīstami un populāri Valmieras tūrisma objekti! Bet kāds ir asfalts no Lucas kalna uz Gaujas pusi un tālāk uz estrādi? Kādas ir betona plāksnes pie Valterkalniņa? Un kā cilvēkiem tikt augšā un lejā no Valterkalniņa pāri Rātsupītes tiltiņam uz Gauju? Domāju, ka vecāki cilvēki un ģimenes ar bērnu ratiņiem, velosipēdisti un meitenes augstpapēžu kurpēs jau sen neriskē doties pa šīm takām. Var ne tikai nolauzt papēdi, bedrēs saraudināt mazuli vai noslīdēt no kalniņa ar pēcpusi vai uz deguna, var gadīties arī nopietnākas traumas. Pavasarī no kalniņa uz leju ūdens straumes celiņus padara slidenus un dubļainus, vasarā kājas slīd uz smiltīm un akmeņiem, ziemā celiņi pārvēršas ledus spogulī.
Tiltam otrajā pusē ir pat vairākas stabilas kāpnes, kas ved uz Gaujas ielu un deviņstāvenēm. Garas un stāvas kāpnes savieno arī Gaujmalu ar mājām Kr.Valdemāra ielā, bet pie Valterkalniņa kāpņu nav!
Lucas kalnā atrodas viena no grāmatu mājiņām, bet neizskatās, ka tur notiek intensīva aprite. Iespējams, tas ir arī grubuļainā asfalta dēļ. Vai arī nav izvēlēta pareizā vieta?
Par šīm Valmieras vietām jau rakstīts un runāts sen, bet pagaidām nekas nemainās. https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-joprojam-aktuala-problema-ar-auto-stavlaukumiem-gajeju-un-veloceliniem/#comments_list
Mazliet bija cerība, kad sākās Memoriāla remonts – tā teikt, pie reizes varbūt pieraus klāt arī Lucas celiņu un kāpnes, bet nekā! Nu, protams, kāda Krievijas vēstniecībai daļa gar Valmieras pastaigu maršrutiem! Bet mums gan tā ir svarīga pilsētas daļa!
Valmiera 2027.gadā pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Cerams, ka valmieriešiem un pilsētas viesiem nebūs jāgaida vēl seši gadi, lai sakārtotu šīs skaistās un iecienītās Valmieras pastaigu vietas…
Paldies, Sandra par rakstu un ar gadiem esošās situācijas atspoguļojumu! Tāda mums ir tā realitāte! Mūsu skaistās, zaļās, attīstītās Valmieras realitāte!
Vēl varēja pieminēt, ka pilsētā akūti trūkst atkritumu urnas vai arī tās ir pārāk maza tilpuma. Noejot gar Gaujmalu garu posmu, no Valterkalniņa līdz pat dzelzītim, nu nav nevienas urnas, pirmā un pēdējā ir pie Mūzikas skolas. Ir tikai pilni krūmi ar musoriem!
Runājot par grāmatu skapīti, paldies Tomam, ideja ir izdevusies, Lucas kalna skapītī grāmatas mainās, tātad skapītis tiek izmantots. Iespējas skapīša apmeklētāji samazinājās, jo kāpnes pie skapīša tika nojauktas, nevis atjaunotas. Tā acīmredzot bija vieglāk! Par to paldies Valmieras Domei!
Ja varēji to atkritumu aiznest līdz Gaujmalai, tad ir jāspēj arī pašam savākt. Atkritumu urnas arī mežā gribat ieviest?
Urnu daudzums problēmu nebūt neatrisina, jo putni, meklējot barību, bieži vien “izārda” atkritumu tvertes saturu.