Esmu kājāmgājēja un velobraucēja, man patīk zaļā zona un parki Valmierā, taču domāju arī par pilsētas auto plūsmu un stāvlaukumiem. Lai arī pēdējā laikā daudzi cilvēki pievērsušies zaļajai domāšanai un dzīvesveidam, tomēr, nenoliedzami, automašīnu mazāk nekļūs.
Guntim Vīksnam 9.oktobra “Liesmā” bija raksts “Autostāvvietu trūkst, bet…” Stāsts ir par Beātes ielas zaļo zonu, brauktuvi un auto stāvvietām netālu no izdevniecības “Liesma”. Pašlaik vēl viss ir procesā, vajadzētu domāt un darīt, kamēr nav par vēlu:
..Valmiera bija, joprojām ir zaļumu pilsēta, arī šajā Beātes ielas gabalā starp Andreja Upīša ielu vispirms līdz Garajai un tad arī tālāk līdz Kārļa ielai zaļās zonas pilsētas pusē ir gana plašas abās pusēs esošajam trotuāram, lai vēl kādu placīti no tām nošķērētu nost, pārvēršot par autostāvvietu.
Šīs autostāvvietas noteikti atvieglotu gan A.Upīša ielas 9 pagalma noslogojumu, gan tos autobraucējus, kas apmeklē dažādās iestādes un organizācijas A.Upīša ielā 7. Pie reizes varbūt tomēr vajadzētu nobruģēt arī gar ēkas stūri iemīto gājēju taciņu, kas nogriež Beātes un A.Upīša ielas taisno leņķi. Var jau saukt par ziloņu takām, apelēt pie iedzīvotāju morāles vai vēstures tradīcijām, bet cilvēki bieži vien izvēlas ātrākos un īsākos ceļus, un neizskatās, ka kāds varētu mainīt iedzīvotāju paradumus. Šādas gājēju un velo taciņas novērojamas arī aiz tilta Gaujas krastos abos virzienos uz centru. Labajā pusē ir ierīkotas skaistas kāpnes, taču gājēji labāk izvēlas lēzeno taciņu. Kreisajā pusē gājēji kāpj pa kāpnēm, bet par velobraucējiem nav padomāts, tāpēc blakus izveidojies veloceliņš. Ārzemēs esot tendence vispirms atļaut cilvēkiem pašiem izveidot savas taciņas un tikai tad tās asfaltēt vai bruģēt, pie mums tas vēl nenotiek.
Problēma ar autostāvvietu un risinājums ir arī pretējā Valmieras pusē – Marijas ielā 9, kur iebrauktuve mašīnām ir šaura un bedraina, bet tieši pretī ir neizmantota un bieži vien nekopta zaļā zona. Tā gan laikam pieder privātīpašniekam, bet brīvs placis ir arī nojauktā grausta vietā Stacijas ielā 46.
Lai kā gribas zaļumu, reizēm tas ir mākslīgi izveidots nevietā un līdz ar to nefunkcionē. Tāda ir neliela zaļā josla pie bērnudārza “Pienenīte” G.Apiņa ielā 5. Tieši pretī bērnudārzam ir tikai trotuārs un iela, bet pirms tā ir zālājs, kas tāpat ir nomīdīts, savukārt nekurienē vai privātmājas pagalmā beidzas trotuārs Lilijas ielā 4.
Šādi un līdzīgi gadījumi droši vien ir arī citur.
Ne tikai ar stāvlaukumiem un veloceliņiem, dzīvokļu piedāvājums arī briesmīgs, īpašnieki kosmonauti ar cenām .
Iebrauktuve no Rubenes ielas uz “apiņielas” kvartālu starp 32 un 36 māju.. Šaura, ārkārtīgi bedraina. Iespējams, pieder kādai no daudzdzīvokļu mājām, bet patiesībā ir kā servitūts. To izmanto lielākā daļa kvartāla braucēju jo garām braucot piestāj pie konteineru laukuma.
Nodokļus maksājam, bet tiklīdz vajadzīgs remonts– tā atbilde – privātīpašums un pašiem jāremontē.
Rīgā daudzdzīvokļu iekšpagalmus un stāvvietas asfaltē pašvaldība.
Vai tad Apiņa ielas kvartāla iedzīvotāji nevar samest pa pāris eiro un to izdarīt? Kam tad to vajag? Laikam jau viņiem tas netraucē…
Taisnība par nepieciešamību attīstīt gājēju un velo infrastruktūru. Runājot par stāvvietāms mans viedoklis ir tāds, ka tās ir jābūvē tādā veidā lai nebojā apkārtējo ainavu un nekonfliktē ar pārējo infrastruktūru.
teorija par sliktajiem, atltiek tikai uzvilk, rolisijas zvaigznāja, pekausīša kostīmu un stāstīt nabagiem pasakas, ka pieaguši vīrieši intersējas par limonādēm marinādē, nav laika piķi zēvelēt
Kad beidzot tiks sakārtots risinājums par ieeju kāpnītēm veikaliem Drogas un Grāmatas Rīgas ielā (pie krustojuma ar G, Apiņa ielu). Veikalam Drogas ieeju jau sen vajadzētu izveidot no G. Apiņa ielas. Gājēji, īpasi velobraucēji, māmiņas ar bērnu ratiņiem šeit mocās,, jo kustību TRAUCĒ trepes ekļūšanai veikalos Drogas un Grāmatas.