Opozīcijas deputāti: Lēmums par Ēveles pamatskolas likvidēšanu ir sasteigts un neapdomāts (11)

Jau informējām, ka Burtnieku novada pašvaldības dome 22. janvāra sēdē lēma ar 2020. gada 1. septembri likvidēt Ēveles pamatskolu. No 15 deputātiem domes sēdē piedalījās 13. Attaisnojošu iemeslu dēļ sēdē nepiedalījās Kristīne Auziņa un Iluta Urbanoviča no partijas “Valmierai un Vidzemei”. Viņu partijas kolēģi Viesturs Karlivāns un Guntars Štrombergs balsojumā atturējās. Inese Gaumane (NA) balsoja pret. Pārējie 10 deputāti – Edvīns Straume, Jānis Leitis, Gatis Cukmacis, Gunārs Laizāns, Andris Ķibermanis, Igors Korņējevs, Valērijs Pudenko, Jānis Zauers, Kārlis Greiškalns un Guntis Braslis – balsoja par Ēveles pamatskolas likvidēšanu.

Opozīcijas deputāti uzskata, ka lēmums likvidēt ir bijis sasteigts, nepārrunājot ieceri ar skolas kolektīvu un bērnu vecākiem, neizvērtējot sekas un neparedzot nedz pārejas periodu, nedz tālākos risinājumus. Kā stāsta deputāti, lēmums tapis pēkšņi, bez diskusijas, kā tas notiek citkārt, gatavojot sarežģītus domes lēmumus, neinformējot skolas direktori Barbaru Dauvarti. Domes lēmuma projektu opozīcijas deputāti saņēmuši divas dienas pirms komiteju sēdes, savukārt direktore uz sēdi vispār nav tikusi aicināta.

Bijušais novada pašvaldības vadītājs Guntars Štrombergs atzina, ka pašvaldība 2018. gada beigās izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija izpētīt situāciju un izstrādāt ieteikumus, kādi varētu būt tālākie skolas darbības scenāriji. Darba grupas secinājusi, ka skolai pašreizējā veidolā būs grūti pastāvēt. 2019. gadā skola saņēma akreditāciju uz pieciem gadiem, savukārt izglītības programmas tika akreditētas uz diviem gadiem. Skolai tika dota iespēja strādāt vismaz divus gadus, taču pašvaldība, neizstrādājot pārejas perioda plānu, steidzamā kārtā nolēma iestādi likvidēt. Turklāt lēmums netika pārrunāts ar visām iesaistītajām pusēm. Pašlaik nav skaidrības nedz par bērnu un darbinieku tālāko likteni, nedz par ēkas izmantošanu. Guntars Štrombergs domes sēdē, kurā tika lemts par skolas likvidēšanu, ierosinājis grozīt tekstu, aizvietojot to ar lēmumu par skolas reorganizāciju. Tas dotu signālu Ēveles pagasta ļaudīm, ka 150 gadus ilgā skolas vēsture turpināsies jaunā kvalitātē.  Diemžēl šis ierosinājums tika noraidīts.

Ilggadējā Ēveles pagasta vadītāja Inese Gaumane uzskata, ka lēmums par skolas likvidāciju noniecina Ēveles pagasta tradīcijas un kultūras vērtības, kā arī negatīvi ietekmēs ne tikai skolēnu un skolas darbinieku nākotni, bet aizvien vairāk iztukšos pagastu. Skola ar 150 gadu vēsturi, kurā mācījies izcilais skolotājs, diriģents, komponists un mūzikas mācību grāmatu autors Ēvalds Siliņš, ir visa pagasta kultūras un sabiedriskais centrs. Viņasprāt, pašvaldība nav pietiekami apzinājusi visas sekas, likvidējot iestādi. Daļa no skolēniem apgūst speciālās mācību programmas, tādēļ viņiem ir nepieciešama īpaša uzmanība un individuāla pieeja, ko spēj nodrošināt Ēveles pamatskolas pedagogi. Uzsākot mācības citās skolās, šiem bērniem būs grūti iekļauties jaunajā vidē. Kā viņai pašai izdevies noskaidrot, iztaujājot skolas kolektīvu, lielākā daļa skolēnu vecāku savus bērnus neplāno sūtīt uz Rencēnu pamatskolu. Visdrīzāk, viņi turpmāk mācīsies Strenčos vai Valmierā. Tādējādi Burtnieku novada pašvaldībai savstarpējos norēķinos ar citām pašvaldībām nāksies tērēt ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Vēl viena problēma ir bezmaksas ēdināšana. Novada pašvaldība nodrošina brīvpusdienas visiem bērniem, kuri izglītojas novada izglītības iestādēs, taču nonākot Valmieras skolās, šis pakalpojums nebūs nodrošināts, izņēmums ir tikai daudzbērnu ģimenes.

Lielākā problēma ir pirmsskolas vecuma bērnu izvietošana citās mācību iestādēs. Deputāte uzskata, ka nav pietiekami izpētīts ierosinājums par trešās pirmsskolas vecuma grupas atvēršanu Rencēnos, jo šo pakalpojumu varētu izmantot vien dažas ēveliešu ģimenes, un Rencēnu pagasta jaunajām ģimenēm ir tendence savus mazuļus izglītot PII “Burtiņš” Valmieras pagastā. Lai nokļūtu uz bērnudārzu Rencēnos ar pašvaldības transportu, mazajiem ēveliešiem būs jāizbrauc mājām ļoti agri, kā arī pašvaldībai jānodrošina īpaši sēdekļi un pavadītājs autobusā. Savukārt, PII „Burtiņš”, saskaņā ar esošajiem pašvaldības noteikumiem, ēveliešiem nav iespējams tikt uzņemtiem, bet Strenču pirmsskolas izglītības iestādē Ēveles bērniem vietas tiek piedāvātas tikai Sedā. Tā kā vairākās ģimenēs ir gan bērnudārznieki, gan skolēni, gan Strenču mūzikas skolas audzēkņi, ģimenēm būs ļoti apgrūtinoši bērnus nogādāt uz dažādām iestādēm. Inese Gaumane paredz, ka tādēļ bērnu vecāki deklarēsies Valmierā, lai varētu nodrošināt pirmsskolas vecuma bērniem vietu bērnudārzā un vienlaikus izglītot vecākos bērnus pilsētas skolās.

Viesturs Karlivāns vērš uzmanību uz to, ka apstiprinātajā 2020. gada budžetā ir paredzēti 20 000 eiro tikai tehniskā projekta izstrādei bijušajā Rencēnu pasta ēkā, savukārt 36 000 eiro ir paredzēti tehniskā projekta izstrādei un būvdarbiem Rencēnu pamatskolas internātā. Abas ēkas plānots pārveidot un pielāgot pirmsskolas izglītības vajadzībām. Ja šie abi projekti tiks īstenoti, pēc deputāta domām tā var būt nelietderīga līdzekļu izmantošana.  Kopumā abos projektos paredzēts ieguldīt 56 000 eiro, kā arī papildus finansējums būs nepieciešams būvdarbiem bijušajā Rencēnu pasta ēkā. Pagaidām nav zināms, cik ģimeņu no Ēveles pagasta nolems bērnus izglītot pirmskolas izglītības grupās Rencēnos. Šobrīd Rencēnu pagastā nav pietiekams bērnu skaits, lai būtu nepieciešams ieguldīt tik lielus līdzekļus divu ēku pārbūvē. Viņaprāt, lietderīgāk būtu saglabāt jau esošo pirmsskolas izglītības grupu Ēveles pamatskolas telpās, nodrošinot bērniem pakalpojumu tuvāk mājām. Viņš arī piekrīt citu opozīcijas deputātu vīzijai par skolas pārveidošanai par mūžizglītības iestādi, tādējādi saglabājot vietējās kopienas centra funkcijas, nodrošinot darba vietas un pulcējot dažādu paaudžu ēveliešus vienuviet.

Kristīne Auziņa uzskata, ka lēmuma projekta sagatavošana un virzīšana neatbilst labas pārvaldības principiem. „Lēmuma projekts bija sagatavots sasteigti, tā pielikumam ar pamatojumu skolas slēgšanai nebija norādīts nedz sagatavotājs, nedz tas bija parakstīts. Sazinoties ar pašvaldību, tika noskaidrots, ka pamatojumu sagatavojis darbinieks, kas pašvaldībā strādā ļoti īsu laiku un nevar pārzināt situāciju novadā, kas diemžēl atspoguļojas arī sagatavotā dokumenta kvalitātē.  Piemēram, neatbilst patiesībai apgalvojums, ka Ēveles pagastā nav uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas, tās ir vispārīgas frāzes, kas nav pamatotas ar datiem,” skaidroja deputāte. Viņasprāt, par sliktu pārvaldību liecina arī tas, ka par skolas likvidēšanas ieceri netika laikus informēti skolas darbinieki un bērnu vecāki.

Kā uzskata Kristīne Auziņa, pašvaldība pēdējā laikā pieņem lēmumus, kas pasliktina situāciju Ēveles pagastā. Par to liecina arī 2019. gadā bez konsultēšanās ar iedzīvotājiem pieņemtais lēmums likvidēt Ēveles pagasta pārvaldes vadītāja štata vietu, apvienojot Ēveles un Rencēnu pagasta pārvaldes vadītāja funkcijas. Tādējādi tika samazināta pakalpojumu pieejamība, ko nevar mērīt tikai ar lietvedības sistēmā ienākošo dokumentu skaitu.  Pašlaik Ēveles pagasta ļaudīm ir satraukums par to, kas nākamais tiks slēgts, pastāv bažas, ka tā varētu būt bibliotēka, jo to pamatā izmanto skolēni.

Iluta Urbanoviča piebilst, ka Ēveles pamatskolas likvidēšana, kā arī iecere pārbūvēt ēkas Rencēnos, ir pārsteidzīgi lēmumi arī gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Pēc pusotra gada Burtnieku novads, iespējams, iekļausies Valmieras novadā, kurā tiks veidots izglītības iestāžu tīkls atbilstoši jaunajai teritorijas struktūrai un iedzīvotāju vajadzībām, tādēļ ieguldīt pūles un līdzekļus šī jautājuma risināšanā, vienlaikus radot satraukumu iedzīvotājos, pašlaik ir nesaprātīgi. Nepieciešama nopietna, nesteidzīga diskusija ar vietējo sabiedrību par to, kādas funkcijas turpmāk iespējams īstenot skolas ēkā, jo iespējas ir gana plašas. Var diskutēt par iespēju nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņemšanu uz vietas pagastā, telpas iespējams piedāvāt arī amatnieku un mājražotāju vajadzībām, pulcināt mūžizglītības interesentus, veidot dienas centru, senioru māju, nevalstisko organizāciju mītni, kā arī daudz citu iespēju, kā šai ēkai neļaut aiziet nebūtībā. Primāri pāri visam – uzklausīt vietējo iedzīvotāju domas, viņu vēlmes un vajadzības, un tikai tad pieņemt lēmumus par finanšu līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūrā.