Lasīšanas laiks: 3 min
13. novembrī, dzejnieka Ojāra Vācieša 85. dzimšanas dienā, jau 16. reizi Carnikavas novada pašvaldība pasniedza O. Vācieša literāro prēmiju dzejā. Šogad par prēmijas laureāti kļuva dzejniece Daina Sirmā, kura naudas balvu – 1000 eiro – saņem par savu dzejas krājumu “Dievaines”, ko izdevis apgāds “Pētergailis”, informēja Carnikavas tautas nama “Ozolaine” vadītāja Alīse Vorobeja.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa atzina, ka žūrijas uzdevums nav bijis viegls, jo šogad bijis jāizšķiras starp desmit krājumiem, tomēr D. Sirmās dzeja uzrunājusi ar netradicionālu skatījumu. “Mēs turpinām literārās balvas tradīciju, lai rosinātu dzejniekus sasniegt Ojāra Vācieša dzejas virsotnes,” atzina D. Mieriņa.
Šogad balva īpaši skaisti un svinīgi tika pasniegta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā, klātesošos iepriecinot ar dzejniekam veltīto koncertuzvedumu “Būs pali”. Video formātā izskanēja gan paša Ojāra Vācieša lasītās dzejas rindas, gan dzejoļi no visiem balvai pieteiktajiem dzejas krājumiem, ko lasīja gan paši autori, gan aktieris Jānis Kronis.
Koncertuzvedumā “Būs pali” skanēja komponistu Artura Maskata, Edgara Raginska, Jēkaba Jančevska, Pētera Plakida un Ulda Stabulnieka dziesmas ar Ojāra Vācieša vārdiem, no kuriem četras bija īpaši šim notikumam radītas dziesmas, kas pasākumā tika pirmatskaņotas (komponista Artura Maskata dziesmu cikls ar dziesmām “Meiteņu valsis”, “Dod rokas savas” un “Liepziedā”, kā arī komponista Edgara Raginska jaundarbs jauktam korim “Nedaliet bēdas”). Carnikavas jauktā kora “Vēja balss” (diriģents Jurģis Cābulis, Matīss Circenis), Rīgas kamerkora “Ave Sol” (diriģents Andris Veismanis), solistu Mārtiņa Zvīguļa un Katrīnas Paulas Felsbergas izpildītās dziesmas uzvedumā mijās ar Viļa Daudziņa un Jāņa Kroņa lasīto O. Vācieša dzeju. Prēmijas pasniegšanu un koncertuzvedumu “Būs pali” producēja, nodrošināja režiju, skaņu un scenogrāfiju Carnikavas tautas nama “Ozolaine” komanda – Alīse Vorobeja, Agnija Saprovska un Kristaps Taburs.
Šogad balvai tika iesniegti desmit pagājušajā literārajā gadā izdotie dzejoļu krājumi: Daina Sirmā “Dievaines” (Pētergailis, 2018), Liāna Langa “Velēnu kleita” (Neputns, 2018), Semjons Haņins “Bet ne ar to” (Neputns, 2017 (ar atdzejojumu)), Iveta Ratinīka “Tikko & tikai” (Zvaigzne, 2018), Inga Gaile “Lieldienas” (Neputns, 2018), Gunta Šnipke “Ceļi” (Mansards, 2018), Madara Gruntmane “Dzērājmeitiņa” (Neputns, 2018), Voldemārs Zariņš “Jāizdomā brīvība” (Pētergailis, 2018), Jānis Peters “Rudenskura spogulī” (Jumava, 2017), Uldis Bērziņš “Idilles” (Neputns, 2018).
Jubilejas pasākumā arī tika atklāts vairāku gadu garumā tapušais dzejas ierakstu albums “Runā Ojārs Vācietis”, kurā 13 audio diskos apkopoti O. Vācieša balss ieraksti. To izdevusi Ojāra Vācieša biedrība un Ojāra Vācieša muzejs sadarbībā ar apgādu “Upe tuviem un tāliem”.
O. Vācieša prēmija pirmoreiz tika pasniegta 1984. gadā, kad par tās laureātiem kļuva dzejnieki Jānis Peters, Vitauts Ļūdēns un Ivans Dračs, 1988. gadā prēmiju saņēma Vizma Belševica, Māra Zālīte, Jānis Baltvilks un Juris Kronbergs, bet 1993. gadā – Imants Ziedonis, Māra Mellēna, Ernests Spīčs, Valdis Muktupāvels un Guntars Godiņš.
Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā tiek pasniegta reizi gadā par iepriekšējā literārajā gadā izdotu dzejoļu krājumu. 2003. gadā Ādažu novada dome kopā ar Carnikavas novada domi atjaunoja O. Vācieša prēmiju, bet kopš 2011. gada prēmiju piešķir Carnikavas novada dome, pasākumu organizējot sadarbībā ar Ojāra Vācieša muzeju un Ojāra Vācieša biedrību.
Balvas laureātu vidū ir Jānis Rokpelnis, Amanda Aizpuriete, Inese Zandere, Inga Gaile, Andra Manfelde, Pēteris Brūvers, Imants Auziņš, Ronalds Briedis, Edvīns Raups, Leons Briedis, Anna Auziņa, Anna Dzintare, Māris Salējs.
Carnikavas novada dome īpaši pateicas Ojāra Vācieša muzeja vadītājai Ievai Ķīsei par ilggadēju veiksmīgu sadarbību dzejas vērtēšanas komisijas darbā un tiešu līdzdalību ikgadējo prēmijas piešķiršanas pasākumu organizēšanā, sniedzot neatsveramu informāciju par O. Vācieša dzīvi un literāro darbību un piedāvājot muzejā esošā krājuma materiālu izmantošanu pasākumos.
