Lasīšanas laiks: 2 min
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2014.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2013.gadu salīdzināmajās cenās, ir palielinājies par 2,4%.
“Nordea bankas” ekonomikas eksperts Gints Belēvičs komentēja: “Aizvadītā gada IKP pieauguma temps 2,4% apmērā var tikt uzskatīts par rādītāju, kas ļoti labi atspoguļo izaugsmes dinamiku reģionā. Pašreizējos apstākļos izaugsmi virs 2% var uzskatīt pat par samērā augstu, taču izaugsmes tempiem ir tendence samazināties. No vienas puses tirgos ir nedrošība un bažas par nākotnes perspektīvām, no otras puses – pieaugošie iedzīvotāju ienākumi ļauj mazumtirdzniecības apjomiem būt ar plus zīmi, pat neraugoties uz pieaugošo tendenci atlikt tēriņus un veidot uzkrājumus. Pārsteidzoši liels pienesums bijis arī no būvniecības sektora, kas, visticamāk, veidojies vēl pirms termiņuzturēšanas atļauju saņemšanai nepieciešamā ieguldījuma sliekšņa palielināšanas.
Tautsaimniecības rūpju bērns aizvadītajā gadā bijusi rūpniecība, kas periodu noslēgusi ar negatīviem izaugsmes rādītājiem. Pasliktinoties ārējai tirdzniecībai ar Krieviju un rubļa kursam strauji zaudējot savu vērtību, ir saprotams, kādēļ ļoti strauju kritumu uzrāda iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozare (par -25%) un apģērbu ražošana (par -17%). Bez salīdzinoši pozitīviem rādītājiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā skats uz Latvijas rūpniecību būtu vēl bēdīgāks.
Arī šogad tiek prognozēts, ka IKP izaugsmi balstīs mājsaimniecību privātais patēriņš, ko savukārt veicinās arvien pieaugošie iedzīvotāju ienākumi. Bāzes scenārijā izaugsme šogad varētu būt ļoti tuvu pērn novērotajiem 2,4%.”
