Valmieras Integrētās bibliotēkas desmitgades jubilejā šā gada 20.novembrī viens no pasākumiem bija erudīcijas spēle “Pilnīgs ku-kū”, ko organizēja jauniešu domubiedru grupa VIBJO “Sudraba ZIRG’s”.
Reģistrējot trīs cilvēku komandu, spēlē piedalīties varēja ikviens – draugi, ģimene, kolēģi. Erudīcijas jautājumiem tika izraudzītas desmit dažādas tēmas – (augi, dzīvnieki, sports, mode, teātris, literatūra u.c.), katrai tēmai – 5 jautājumi. Kopumā piedalījās 14 komandas, bet ekskursiju uz Igaunijas Nacionālo muzeju kā balvu saņēma 1.-3.vietas ieguvēji: „Jaunie un vecāki”, „Viesturieši” un „Dienas piedāvājums”.
Bez erudīcijas spēles uzvarētājiem sestdien, 2.decembrī, ceļā devās arī paši erudīcijas spēles sastādītāji, Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne un bibliotekāres, kā arī dažādi atbalstītāji, draugi un domubiedri.
Ceļš līdz Tartu pagāja nemanot, jo autobusā pie brīvā mikrofona varēja izteikties ikviens. Vispirms Daiga Rokpelne pateicās jauniešiem par ieguldīto darbu un paskaidroja, ka šis brauciens uz moderno kaimiņvalsts muzeju ir kā aicinājums izprast laika garu, izmantot iespējas, redzēt laikmetīgo domāšanu un arhitektūru.
„Sudraba ZIRG`a” jaunieši Gustavs Māziņš un Zane Kristiāna Šteimaka iepazīstināja ar sevi un jauniešu realizētajām aktivitātēm Valmieras Integrētajā bibliotēkā. Izrādās, šo domubiedru grupu veido desmit jaunieši, kuri darbojas jau divus gadus un kuri organizējuši arī dažādas radošās darbnīcas, orientēšanos pa pilsētu, veidojuši dažādas spēles un video, vārdu sakot, pierādījuši, ka bibliotēka nav tikai vieta, kur lasīt grāmatas, bet darīt arī daudz ko citu, lai dzīve sev un citiem būtu patīkamāka un interesantāka. Kāpēc „Sudraba ZIRG`s”? Sudraba tāpēc, lai atšķirtos no Raiņa „Zelta zirga”, bet ZIRG ir četru aktīvāko jauniešu (Zane, Ieva, Ričards, Gustavs) pirmie burti. Erudīcijas spēles nosaukumam sākumā bijuši 20 varianti, bet balsojumā uzvarējis kāda franču romāna nosaukums – „Pilnīgs ku-kū”.
Ekskursantus Tartu skaidrā latviešu valodā sagaidīja šīs pilsētas gide Ilze Salnāja-Värv, kas apprecējusies ar igauņu puisi un jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo Tartu. Viņai bija daudz interesantu stāstu gan par slavenākajiem Tartu cilvēkiem, gan Tartu observatoriju un blakus esošo pulverkrogu ar visaugstākajiem griestiem, par Eņģeļa un Velna tiltu, Tartu Universitāti, Pirogova parku un Tartu Mākslas muzeju, kas sava šķībuma dēļ iesaukts par igauņu Pizas torni… Savulaik Tartu Universitātē studentus uz divām dienām varēja ielikt karcerī, ja… laikus nebija nodevuši grāmatas! Mūsdienās studenti ir piektā daļa no Tartu iedzīvotāju kopskaita, bet universitātes rektori un labākie pasniedzēji „raugās” uz garāmgājējiem pa logiem…
Gide Ilze savu darbu turpināja arī Igaunijas Nacionālajā muzejā, sauktā arī par Tautas muzeju (Eesti Rahva Muuseum). Tas vienmēr ir atradies nevis galvaspilsētā Tallinā, bet gan Tartu. Muzejam ir sena vēsture, bet pašreizējā vietā un izskatā tas atklāts 2016.gadā, un ir jaunākā un vērienīgākā Igaunijas arhitektūras pērle kopš neatkarības atjaunošanas. Pelēkais, 335 metrus garais milzis atrodas necilā teritorijā ārpus Tartu, uz mijušā militārā lidlauka skrejceļa. Netālu no tā redzams vēl kāds interesants tūrisma objekts – Apgrieztā māja.
Savulaik konkursā uzvarēja starptautiska triju arhitektu grupa ar projektu Memory Field (Atmiņu lauks). Muzejā viena no pastāvīgajām ekspozīcijām saucas „Tikšanās”, un tajā patiešām satiekas visa Igaunijas vēsture, cilvēki, tradīcijas, sākot no akmens laikmeta līdz pat mūsdienu digitālajai pasaulei. Seni tautastērpi un 21.gadsimta bijušās prezidenta kundzes kleitas, koka alus kausu kolekcija, „Kalevipoegs” un rūnas, akmens cirvji un ar karstiem maizes klaipiem gofrēti svārki… Muzejs ir tik plašs un daudzveidīgs, ka ar dažām stundām ir par maz. Te visām vecuma grupām ir ko skatīt, lasīt, dzirdēt, aptaustīt, izmēģināt. Patīkami, ka šeit gaidīti ir ne tikai igauņi. Saņemot īpašu kartiņu, pie katra objekta informācija „pārvēršas” angļu, krievu un arī latviešu valodā!
Muzeja otra pastāvīgā izstāde “Urālu atbalsis” veltīta somugru tautām, jau pašā sākumā ar rakstu zīmēm atdalot sieviešu un vīriešu pasauli, bet īpaša karte veltīta somugru valodām.
Muzejā padomāts ne tikai par garīgām vērtībām, bet arī cilvēku vēderiem, pēc garajām ekskursijām piedāvājot daudzveidīgu un sātīgu ēdienu muzeja plašajā kafejnīcā.
