Lasīšanas laiks: 4 min
Sestdien, 5. jūlijā, Valmiermuižas parks pārvērtās par etnomūzikas epicentru, jau astoto gadu pulcējot balsis un instrumentus no visas pasaules. Dienas gaitā apmeklētāji baudīja bagātīgu programmu mūzikas un kultūru krustpunktos, piedalījās izzinošās meistarklasēs, bet vakars noslēdzās ar emocionālu kulmināciju – ukraiņu-igauņu folkroka grupas „Svjata Vatra” uzstāšanos, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmiermuižas etnomūzikas festivāla komanda.
Šīgada festivāla tēma „virzība” bija klātesoša viscaur dienai – bērni riņķoja ar ērmriteņiem, debesīs virzījās lietus mākoņi un no tuvām un tālām vietām Valmiermuižā ieradās autentiskas pieredzes meklētāji. Gaisā virmoja atkalsatikšanās prieks, jo daudzi festivāla mīļotāji uz to ceļu mēro jau vairākus gadus. Viens no apmeklētājiem – Gregs no Jaunzēlandes – Valmiermuižā ir biežs viesis. „Tā kā šobrīd mitinos Strenčos, Valmiermuižā ciemojos regulāri, jo te ir lielisks ēdiens un visgardākais kvass. Šodien esmu ieradies, lai dzirdētu labu mūziku un pieredzētu latviešu kultūras dziļumu. Un, protams, lai atkal pamielotos ar ko gardu,” smaidot piebilst Gregs. Kādai ģimenei no Mazsalacas šis ir otrais gads festivālā un tēvs Ēriks atzīst: „Bērniem te ir īpaši forši. Es diezgan daudz laika pavadīju Rīgas cirka darbnīcā,” un smejoties piebilst – „gandrīz trīs bumbiņas jau metu!” Vēl cita ģimene, kas uz festivālu ieradusies no Rīgas, dalās sajūtās: „Atrast ģimenei draudzīgu kultūras saturu ar trim bērniem un suni var būt izaicinoši, tāpēc mēs ļoti priecājamies pirmoreiz būt Valmiermuižā.”
Festivāla muzikālo programmu bagātināja gan starptautiski viesi, gan spilgti pašmāju mūziķi – tradicionālo kultūru spilgti pārstāvēja folkloras kopa „Dyrbyni” un „Kaktu balles muzikanti”, bet unikālas mūzikas un kultūru satikšanās piedāvāja lietuviešu multiinstrumentālists Sauļus Petreiķis, pašmāju grupa „Juuk” ar armēņu dziedātāju Hasmiku Bagojanu, eksperimentālās mūzikas septets „Līgas pH3”, „Black Rooster Kapelye”, kā arī Artūrs Čukurs un Ansis Bētiņš ar slāvu tautu dziedājumiem.
Valmiermuižas etnomūzikas festivāls bija parūpējies arī par vairākiem muzikāliem atklājumiem. Viens no tiem – bulgāru etnobass grupas „Oratnitza” pirmais koncerts Latvijā. „Pirmais koncerts jaunā valstī vienmēr ir īpašs notikums, un to mēs piedzīvojām arī šodien. Valmiermuiža ir burvīga vieta un mēs ļoti izbaudām jūsu laikapstākļus, jo Bulgārijā šobrīd ir 40 grādu karsts,” Latvijas vasarai komplimentē bulgāri.
Grupas nosaukums tulkojumā no nozīmē „lēnā, augšupejošā uguns”, un simbolizē arī programmas turpinājumu. „Pulse Effect” uguns šovs uzkarsēja vakaru ar enerģisku performanci, bet tikpat ugunīgi to turpināja grupa „Svjata Vatra”, kuras nosaukums tulkojumā no ukraiņu valodas nozīmē „svētā uguns”, un kura apmeklētājiem sagādāja emocionālu festivāla kulmināciju. Grupas solists, ukraiņu mūziķis Ruslans Tročinskis, pateicās par Latvijas atbalstu Ukrainai un uzrunāja festivāla apmeklētājus: „Aizvadot koncertus Ukrainā, mēs šobrīd spilgti redzam, cik svarīgi ir dzīvot dzīvi tajā brīdī, kas mums ir dots. Ja ir brīdis, kurā mums ir jāaizstāv sava zeme, tad mums ir jāaizstāv sava zeme, bet, ja ir mums ir dāvāts brīdis, kurā varam svinēt, tad tas brīdis jāsvin,” aicināja Ruslans un, izpelnoties ovācijas, pats ielēca deju placī, aizraujot klātesošos deju svētku cienīgā virpulī.
Etnomūzika ir ciešā saiknē ar dabu, un tā bija klātesoša arī festivāla noslēgumā, atgādinot – kur ir uguns, tur jābūt arī ūdenim. „Svjata Vatra” koncertu pavadīja lietus, kas tikai bagātināja viņu uzstāšanos, jo, savienojoties zemei un debesīm, skatuves priekšā valdīja īsta katarses sajūta – kas var būt jaudīgāks par trakulīgām dejām lietū pie kārtīga folkroka, svinot trīs vārdus, ar kuriem „Svjata Vatra” noslēdza savu uzstāšanos – ticība, cerība, mīlestība.
Lai gan programmas sākumam izaicinājumu meta mainīgie laikapstākļi, festivāla apmeklētāji rosījās meistarklasēs – cirka darbnīcās žonglēja, greznošanās teltī rindojās pēc ķermeņa gleznojumiem, bet „LAUX” darbnīcā tapa rotas no pļavu ziediem. Gardēži mielojās ar trekterkūkām, dzejas baudītāji klausījās „Radio X” stacijā, bet parka ainavu papildināja izjādes ar zirgiem un ponijiem.
Visnotaļ unikālu pieredzi guva tie, kuri kopā ar Laumu Bērzu piedalījās karošu spēles meistarnīcā jaunajā, starptautiskās īslaicīgās arhitektūras un pilsētvides dizaina vasaras skolas „FestivaL’and 6.0” dalībnieku veidotajā Valmiermuižas parka klasē. „Karotēm ir vairākas funkcijas,” skaidro Lauma. „Viena ir iedabūt mutē zupu, bet otra – ritma radīšana līdzīgi, kā to dara ar kastaņetēm Spānijā vai gliemežvākiem Galīcijā. Ar karotēm mācījāmies spēlēt dejas, kādas Vidzemē skanēja pirms simts un vairāk gadiem. Te bija viss nosēts ar cilvēkiem,” priekā par meistarnīcu dalās Lauma. Ar karošu ritmiem Lauma papildināja arī Oskara Patjanko izstādes „Ieviņas – Vidzemes lepnums” atklāšanu, ko kuplināja arī ieviņu meistara Arņa Ābelītes demonstrācija. „Centos atlasīt fotogrāfijas ar svētku noskaņu – brīžus, kur ieviņas bagātina svētkus, līdzīgi kā šodien Valmiermuižā,” saka Oskars, kurš izstādi arī ieskandināja ar ieviņu spēli.
Ar 5. jūlija programmu Valmiermuižas etnomūzikas festivāls nostiprina savu vietu starp slow culture kultūrmīļu gada gaidītākajiem notikumiem. Tas piedāvā bagātīgu saturu – gan meistarklases un koncertus, gan ilgtspējīgu vidi, kurā iedziļināties un svinēt dzīves ritmu, kurā priekšroka tiek dota īstai pieredzei un izzinošai attieksmei pret kultūru un tradīcijām, tām piešķirot mūsdienīgu turpinājumu. Uz tikšanos Valmiermuižas etnomūzikas festivālā jau nākamgad!
Valmiermuižas etnomūzikas festivālu organizē Valmiermuižas kultūras biedrība sadarbībā ar Kultūras menedžmenta centru „Lauska”, atbalsta Valmiermuižas alus darītava, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras novada pašvaldība, UPBEAT Platform, ZAAO, Audio, TOI TOI Latvija, Vivi, radio NABA, Delfi, Rīgas cirks, Aula un citi.
