Lasīšanas laiks: 7 min
Uzņēmējs Uldis Reņģe, kurš savulaik izveidoja un vadīja pārtikas pārstrādes uzņēmumu SIA “Milda KM”, 2008.gadā to pārdeva un kopā ar dēlu Ivaru Burtnieku novadā atvēra jaunu lapu biznesā – pārtikas ražošanas iekārtu projektēšanu un izgatavošanu. Pašlaik viņu izveidotais uzņēmums SIA “Gercini” ražo energomonitoringa ierīces un attīsta savu jauno zīmolu “GDog”, savukārt AS “Latvenergo” šīs ierīces uzņēmumiem Latvijā piedāvā ar “Elektrum” zīmolu.
Ardievu, Milda!
“SIA “Milda KM” sešpadsmit gadus bija mans bērns, taču pienāk dzīvē tāds brīdis, kad iestājas nogurums. Pārtikas ražošana nav vienkārša joma. Šeit pastāv ļoti sīva konkurence. Latvijā ražojam paši pārtiku, gan arī tā tiek ievesta no malu malām. Gadu gaitā mainījās arī tirgotāju struktūra. Sākumā bija desmitiem tirdzniecības uzņēmumu, taču pašlaik dominē divi lielie tirdzniecības tīkli. Ja tajos neesi, tad tevis nav vispār. Viņi uzvedās kā ķēniņi, bet piegādātājam ir jāpiekrīt visiem viņu noteikumiem, jāmaksā tirgotājiem gan par plauktu vietām, gan par apjomiem, gan apjomu pieaugumiem un vēl dažādi citi bonusi. Protams, vēl arī atlaides. Piegādātāji par to atklāti nerunā, jo baidās. Es vairs neesmu šajā biznesā, tāpēc varu atklāt šīs ēnas puses. Dzīvi ražotājam sarežģī arī valsts institūcijas ar savām mainīgajām prasībām un likumdošanu. Latvijā vide nav draudzīga uzņēmējiem. Uzņēmēji pamet mūsu Latviju, diemžēl…” skaidro Uldis Reņģe.
Tēva un dēla tandēms
Savukārt Ulda dēls Ivars ir augstas klases programmētājs. Jau vidusskolas laikā viņš veidojis mājaslapas vairākiem uzņēmumiem un īstenojis citus projektus. Ivars pēc augstskolas absolvēšanas strādājis Rīgā kādā informācijas tehnoloģiju uzņēmumā. Kad SIA “Milda KM” kapitāla daļas iegādājies jaunais īpašnieks un sākusies ražotnes modernizācija, liktenis tēvu un dēlu savedis kopā profesionālā jomā. Viņiem izveidojies lielisks tandēms.
“Mans hobijs un profesionālais darbs sākotnēji bija saistīts ar elektroniku. Valmierieši padomju laikā mani zināja kā televizoru meistaru. Daudzus gadus es nostrādāju “Elektronā”. Pēc armijas iestājos Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad – Rīgas Tehniskā universitāte). Elektronika vienmēr man ir bijusi “asinīs”. Esmu būvējis dažādas ierīces, piemēram, metāla detektoru, ar kura palīdzību savulaik atradām zemē noglabātos soļotāja Jāņa Daliņa kausus un citas sportista relikvijas. Apvienojot spēkus ar dēlu, savulaik izveidojām arī modernu detektora versiju ar kontroliera vadību. Šis detektors spēja līdz diviem metriem zemē atšķirt krāsaino no melnā metāla. Tāds instruments būtu “medusmaize” melnajiem arheologiem,”
smej Uldis.
Kad uzņēmumā “Milda KM” ienāca jaunais līdzīpašnieks, tika nolemts uzstādīt jaunu produkcijas fasēšanas līniju. Tā kā ražojām plašu sortimentu – kečupu, majonēzes, mērces, sīrupus, sulas un citus produkcijas veidus dažādās tarās, bija nepieciešama universāla pildīšanas līnija. Meklējot iekārtas, konstatējām, ka neviena no piedāvātajām mums īsti neder, jo nespēj visu nepieciešamo veikt. Nospriedām, ka būvēsim paši šādu iekārtu. Tas bija sākums visam tam, ko mēs darām pašlaik. Ivars pameta savu labi apmaksāto darbu Rīgā un pilnībā iesaistījās šajā projektā. Viņam nācās triecientempā apgūt iekārtu projektēšanas programmu, lai varētu izveidot mūsu iecerētās ražošanas iekārtas trīsdimensiju modeli, aprēķināt slodzes un citus parametrus. Pēc mūsu rasējumiem tika izgatavotas komponentes un detaļas, bet iekārtas “smadzenes” projektējām, izgatavojām un programmējām paši. No pirmā rezistora un pirmās koda rindiņas. Iekārtas tika montētas mūsu sadarbības uzņēmumos Valmierā, Cēsīs un Smiltenē.
Ivars papildina:
“Jau tajā laikā mēs “Mildai KM” radījām modernu iekārtu ar lielu skārienjūtīgu ekrānu, kura spēja vadīt visus procesus līnijā. Analoģiski kontrolieri, ko ražo “Siemens” un citas zināmas firmas, maksā bargu naudu, un tām ir daudz lieku elementu, kas bremzē to darbību. Tādēļ mēs katram kontrolierim izveidojam savu individuālu programmu. Mūsu kontrolieris darbojas vienkārši un precīzi kā kalkulators. Tas nedara neko lieku, nekad neuzkaras, to neapdraud datorvīrusi. Kontrolieris ir ļoti kompakts un strādā zibenīgi.”
Šis nav vienīgais ģimenes uzņēmuma kopīgais projekts. Lai divi cilvēki varētu paveikt projektēšanas biroja darbu, Ivars izveidojis īpašu programmu, kas būtiski atvieglo projektu vadību. “Lielākais mūsu projekts tika īstenots uzņēmumā “Balticovo”, kur mēs pirms 6 gadiem izgatavojām un uzstādījām pilnu olu masas pildīšanas līniju. Tā joprojām veiksmīgi darbojas. Kopumā esam izgatavojuši vairākus desmitus dažādas iekārtas pārtikas rūpniecības uzņēmumiem. Esmu pārtikas nozarē strādājis pietiekami ilgi, labi pazīstu prasības un specifiku, tādēļ varu piedāvāt klientiem labākos risinājumus,” piebilst Uldis.
Kur pazūd elektrība?
Kad Latvijā apsīcis Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī tika slēgts Krievijas tirgus ekonomisko sankciju dēļ, uzņēmumi pārtraukuši ieguldīt attīstībā, un jauni pasūtījumi nav bijuši. Līdz ar to Uldim un Ivaram nācies meklēt alternatīvu. Ideja radusies 2014.gadā, kad viņi gribējuši saprast, kādēļ mājās ir tik liels elektrības patēriņš. Lai to noskaidrotu, Uldis un Ivars izgatavoja energomonitoringa iekārtu, ko viņi nodēvēja par “GDog”. Rezultātā viņiem izdevies elektrības rēķinu samazināt no 100 uz 40 eiro.
Elektrība mājās darbina visu. Tas nozīmē, ka detalizēti un saprotamā formā parādot patēriņa raksturu var redzēt ikvienas ierīces darbību. Kad tā ieslēgusies, cik ilgi darbojusies, vai tas ir bijis lietderīgi. Ir iespējams redzēt pat pilošu krānu, jo naks laikā, kad ūdeni neviens nepatērē, ūdens sūknis ieslēgsies tikai tad, ja sistēmā ir ūdens noplūde. Tāpat var redzēt ūdens boilera darbību, apgaismojumu, kā arī atklāt nezināmos patērētājus, kas mitinās teju ikvienā saimniecībā. Energomonitors izmaina arī pašu lietotāju paradumus, samazinot nelietderīgu elektrības lietošanu.
Ierīci var pieslēgt pats lietotājs bez speciālista palīdzības. Tas ir vienkārši. Lai Energomonitoru lietotu, ir nepieciešams internets un WiFi. Daži klikšķi sekojot instrukcijai, un “GDog” savienosies ar savu vietni internetā. “GDog 600” ierīcei var pieslēgt 4 strāvas mērīšanas klemmes, bet “GDog 900” – 8 klemmes. Klemmes parasti uzstāda uz saimniecībai pienākošā elektrības kabeļa fāzu vadiem. Klemmi apliek ap izolētu vadu. Ja 3 klemmes uzliek katru uz sava fāzes vada, tad ceturto klemmi var izmantot, lai uzraudzītu kādu svarīgu patērētāju, piemēram, sūkni akā.
“Ieslēdzot ierīci, pēc dažām sekundēm mērījumu dati ir redzami “GDog” vietnē internetā, kur lietotājam tiek izveidots savs konts. Ieslēdzot jebkuru ierīci mājās, ir redzamas izmaiņas grafikā. Aplūkojot elektrības patēriņa grafikus, ir redzams, kādas ierīces darbojas, vai tās darbojas pareizi. Piemēram, boilerim apkaļķojies sildelements neļaus ātri sasniegt uzstādīto temperatūru un tas darbosies ilgi. Savukārt slikta boilera siltumizolācija liks tam bieži ieslēgties. Tāpat tas ir ledusskapim. Ļoti efektīvi energomonitors ir izmantojams zemes siltuma sūkņa kontrolei. Nedaudz pamainot tā darbības režīmus, iegūstama ir nozīmīga elektrības ekonomija! Piemēram, savā mājā ūdens sildīšanai izmantojām induktīvo plīti ar domu, ka tas ir vistaupīgākais ūdens sildīšanas veids, taču atklājās, ka tējkanna to izdara par 20 procentiem taupīgāk,” skaidro Ivars.
“Izpētot grafikus, var lieliski redzēt dzīves ritmu mājoklī – cikos iemītnieki ceļas, cikos iet gulēt, kad tiek gatavots ēst un mazgāta veļa. Tāpat var kontrolēt visu darbību uzņēmumā – cikos atnāk darbinieki, kad tiek ieslēgta tehnika, kad un cik garas ir dīkstāves, cikos darbinieki patiesībā beidz darbu, kas notiek naktī uzņēmumā. Ja “Mildas” laikos man būtu šāda ierīce, es būtu varējis daudz vieglāk un lētāk atrisināt dažādas problēmas,” piebilst Uldis.
“GDog” atzinīgi novērtē “Latvenergo”
Ierīces radītāji atzīst, ka grūtības sagādā izglītošanas darbs.
“Šķiet, esam aizskrējuši laikam pa priekšu un nav vienkārši cilvēkiem izskaidrot potenciālos ieguvumus. Tos saprot tehniski cilvēki. Lai pastāstītu plašākai sabiedrībai par ierīces priekšrocībām, ir nepieciešama reklāma, kas maksā lielu naudu. Līdz šim neesam strādājuši pie aktīva mārketinga. Šobrīd veidojam savu pārdošanas tīklu un plānojam pārdošanas aktivitātes.
Jau šodien SIA “Gercini” nodrošina energomonitoru uzstādīšanu visā Latvijas teritorijā. Mums ir pārstāvji ir Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī un Valmierā”.
“2015.gada oktobrī savu iekārtu prezentējām izstādē “Vide un enerģija 2015”, kur mūs pamanīja tagadējais mūsu partneris AS “Latvenergo”. Ar šo uzņēmumu esam noslēguši sadarbības līgumu un viņi piedāvā mūsu ražoto energomonitoru ar “Elektrum” zīmolu arī uz nomu,” stāsta Uldis. “AS “Latvenergo” vairs nav vienīgais elektrības piegādātājs Latvijā. Ir konkurence, tādēļ mūsu partneri piedāvā arī vēl citus labumus, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus klientus. Viens no šiem labumiem ir arī mūsu energomonitors.
Pagājušā gada martā stājās spēkā Energoefektivitātes likums. Tas nostāda lielos elektroenerģijas patērētājus, kā arī pašvaldības izvēles priekšā: veikt energoefektivitātes pasākumus, vai arī maksāt sodus. Mūsu energomonitors ir instruments, kas palīdz izvērtēt situāciju un pieņemt pamatotu lēmumu par efektīvākajiem veicamajiem pasākumiem, kā arī salīdzināt un nomērīt ieguvumu.
Priecē tas, ka mūsu produktu novērtējusi arī vietējā Burtnieku novada pašvaldība. Šobrīd novada pašvaldības uzņēmumos un iestādēs darbojas 15 energomonitori, kas ik mēnesi ļauj taupīt nodokļu maksātāju naudu,” atzīst uzņēmējs.
Uzņēmējs uzsvēra, ka nekad savā darbībā viņa vienīgais mērķis nav bijis sapelnīt naudu. Tas ir bijis dzīvesveids.
“Ražošana nav tā joma, kur ātri tikt pie naudas. Tad ir jānodarbojas ar tirgošanos. Arī mūsu ģimenes uzņēmumā galvenais ir radīt noderīgus produktus, par ko pašiem ir gandarījums. Nauda jau pati atnāks, ja tas, ko mēs darām cilvēkiem būs vajadzīgs.”
