Lasīšanas laiks: 3 min
7.februārī notikušajā Vidzemes reģionālās attīstības konferencē, kuras laikā tās dalībnieki iepazinās ar reģionālās attīstības stratēģijas virzību, kā arī tika iepazīstināti ar dizaina domāšanas metodēm pakalpojumu un valsts pārvaldes sektorā, dažādās paralēlās sesijās, tostarp “Ekonomika”, risināja nozarei nozīmīgas problēmas, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Brūvere.
Paralēlās sesijas “Ekonomika” ievadā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Kristaps Ročāns norādīja uz vairākām būtiskām problemātikām, kas ietekmē reģiona uzņēmējdarbības un inovāciju vidi, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkums un nozares attīstībai nepieciešamā finansējuma koncentrēšanās ap galvaspilsētu.
“Turklāt valsts pārvaldes tendence ir plānot dažādus atbalsta mehānismus centralizēti nozaru līmenī, pārsvarā izmantojot Eiropas Savienības finanšu resursus. Tajā pat laikā plānošanas reģioni, vietējās pašvaldības un citas institūcijas līdz šim nav iesaistīti kā atbalsta instrumentu veidotāji. Rezultātā Eiropas Savienības fondu apguve tiek plānota, neskatoties uz reālām reģionu vajadzībām un aspektiem,”
papildina Ročāns.
Klātesošie tika iepazīstināti arī ar viedās specializācijas būtību un nozīmību reģiona konkurētspējas paaugstināšanai, uzsverot tās piemērošanas nepieciešamību gan uzņēmumiem un organizācijām, kuri strādā reģionālā un nacionālā mērogā, gan tiem, kuru ceļš ved pāri valsts robežām. Šobrīd viedās specializācijas jomas ir definētas kā valsts, tā arī reģiona līmenī, bet trūkst izstrādātas stratēģijas ar reāliem instrumentiem mērķtiecīgai viedo specializāciju attīstībai. Minētie apstākļi rosina plānošanas reģionus un vietējās pašvaldības izvērtēt esošo situāciju un meklēt jaunus un inovatīvus risinājumus inovāciju atbalsta sistēmu un instrumentu pilnveidei.
Paralēlās sesijas dalībnieki, praktiski lietojot dažādas dizaina domāšanas un pakalpojumu konstruēšanas metodes, izvirzīja savas ar uzņēmējdarbību, ekonomiku vai inovācijām saistītas problēmas, kā arī strādāja grupās, lai konstruētu tām atbilstošus risinājumus. Vairāki no risinājumiem norādīja uz to, ka ir nepieciešama platforma, kur meklēt atbilstošu nozares informāciju, kas būtu lietojama kā tīklotājs starp nozarēm un indivīdiem gan uzņēmējdarbības uzsākšanas gadījumā, gan sadarbības partneru meklējumos, gan kvalificēta darbaspēka piesaistei, kā arī, protams, inovāciju attīstīšanai. Taču tik pat būtisks ir jautājums, kā nodrošināt šo savstarpējo sadarbību un rast tam finansiālu atbalstu no iesaistītajiem.
“Jāatzīst, ka praktisko darbu mērķis bija vedināt pašvaldību speciālistus, universitāšu pārstāvjus un nozares speciālistus domāt par to, ka ir nepieciešams savstarpēji sadarboties, rast vienotus atbalsta instrumentus un mehānismus, kas ir viegli lietojami dažādu nozaru pārstāvjiem,”
norāda Santa Niedola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja. Papildinot iepriekš minēto, S. Niedola informēja, ka jau šobrīd Vidzemes plānošanas reģions, sadarbojoties 8 partneriem no 7 valstīm īsteno projektu “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisku sadarbību (GoSmart BSR)”, kura ietvaros tiks izstrādāta inovāciju brokeru sistēma uzņēmējiem, ļaujot piekļūt zināšanām, ar kurām vēl šobrīd kompetentas organizācijas ārvalstīs un Latvijā nav dalījušās. Tāpat sistēma kalpos par vērtīgu datu bāzi, lai dibinātu jaunas attiecības un virzītu uzņēmuma attīstību pavisam jaunā – pārrobežu līmenī.
Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.
