Lasīšanas laiks: 2 min
Raimonda Paula un Jāņa Petera skaistākais kopdarbs “MĀSA KERIJA”, kas šogad atzīmēs 40 gadus kopš pirmās tikšanās ar skatītājiem, režisora Valda Lūriņa un horeogrāfa Alberta Kivlenieka tandēmā pārtapis jaunā iestudējumā, kur noteicošā būs mūzikas un dejas valodas sintēze. Ar Kristīnu Zaharovu, Rihardu Leperu un Normundu Rutuli galvenajās lomās mūzikas un dejas izrāde „Māsa Kerija” 1. martā viesosies Valmieras Kultūras centrā.
Pēc Teodora Dreizera romāna motīviem veidotais stāsts par jaunu meiteni, kura dodas uz lielpilsētu ar sapni kļūt par aktrisi, aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās. Savulaik piedzīvojis vairākus jauniestudējumus uz skatuves, skaņu platē un videofilmā, tas joprojām aizkustina ikviena klausītāja sirdi Maestro radītajā izcili skaistajā mūzikā.
Pats Pauls kautrīgi atzīst, ka tas ir viens no viņa mūža labākajiem darbiem, bet Jānis Peters, atceroties gatavošanos 1979. gada pirmizrādei Operetes teātrī, sacījis – “Pauls toreiz dzīvoja tikai šai jaunajai mīlestībai – nabaga amerikāņu meitenei, kurai būs vēlāk lemts kļūt par zvaigzni. Varbūt viņš ar šo darbu aizrāvās tādēļ, ka juta kādas paralēles savai dzīvei?…”
“Šī vienmēr ir aktuāla tēma. Vienmēr nāks jauni mākslinieki, kuri piedzīvos skaudro dzīves realitāti. Kerija ir skatuves cilvēks, un šī problēma skar katru radošu cilvēku – ko darīt ar dzīvi un kā iemīlēt tos, kas Tevi nomētā ar akmeņiem, ” par iecerēto stāsta režisors Valdis Lūriņš. “Atšķirībā no iepriekšējiem iestudējumiem, šoreiz lielākā nozīme būs Jāņa Petera piedāvātajam dzīves karnevālam. Un šo karnevālu kopā ar solistiem izspēlēs desmit dejotāji Kivlenieka skatuviskajā zīmējumā un brīnišķīgajā Paula mūzikā – tik tīrā, dramatiskā un emocionālā”.
Biļetes iepriekšpārdošanā nopērkamas „Biļešu Paradīze” kasēs un internetā. Valmieras Kultūras centrā izrāde būs skatām 1. martā, plkst. 19.00
Mūzikas un dejas izrādi „Māsa Kerija” iestudē „Producentu Grupa 7”. Scenogrāfs – Egils Kupčs, tērpu māksliniece – Ilze Kaša, muzikālais aranžētājs – Kristaps Krievkalns. Muzikālā materiāla izveidē piedalījies Saulkrastu jauktais koris ANIMA.
