Lasīšanas laiks: 4 min
Maija sākums lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai asociējas ar brīvdienām un patriotiskiem svētkiem. 1. maijs starptautiski tiek atzīmēts kā Darba svētki, bet nācija to svin arī kā valsts vēsturē tik nozīmīgo Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Proti, 1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Satversmes sapulce. Savukārt 4. maijs ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Līdz ar to pirmā maija nedēļa valstī tradicionāli tiek aizvadīta ar dažādiem patriotiskiem kultūras sarīkojumiem.
Tikmēr pasaulē šo laiku visbiežāk aizvada kā pavasara svinēšanas svētkus jeb Maija svētkus ar daudzveidīgiem pasākumiem un festivāliem. Noteiktās valstīs maija sākumā populāras ir tādas tradīcijas, kas latviešiem parasti saistās ar Līgo svētkiem, piemēram, lēkšana pāri ugunskuram un ziedu vainagu pīšana. Informāciju par to, kādas aktivitātes šajās brīvdienās gaidāmas ārvalstīs un ar ko rēķināties tūristiem, nonākot konkrētā valstī maija brīvdienu laikā, apkopojusi ceļojumu aģentūra “Latvia Tours”.
Ķeltu festivāls Īrijā ar rituālām dejām
Autors: Vanessa, Flickr, https://goo.gl/0SsnaR, CC license
Īrijā, kur mīt liela daļa aizbraukušo latviešu, maija pirmo nedēļu īri aizvada ar tradīcijām bagātu Ķeltu festivālu un arī dažādām publiskām demonstrācijām, akcentējot darba ņēmēju tiesības par godu Darba svētkiem 1. maijā. Ikgadējs notikums ir parādes, ko rīko sociālo aktīvistu organizācijas un politiskās partijas, visbiežāk valsts lielpilsētās, piemēram, Dublinā. Tas nereti ietekmē sabiedriskā transporta kustību, ar ko valsts viesiem šai laikā ieteicams rēķināties.
Būtisks pasākums maija sākumā Īrijā ir Ķeltu festivāls Lá Bealtaine, kuru svin kā ziedu uzplaukšanas un augļu koku ziedēšanas laiku. Tradicionāli īri šo laiku atzīmē ar ugunskuru dedzināšanu, kas latviešiem vairāk saistās ar Jāņu dienu – tiek izmantoti dažādi koki, kam īri piedēvē daudzveidīgas garīgās īpašības. Īrijas iedzīvotāji tic, ka šīm aktivitātēm ir nozīme valsts attīstībā – labas ražas veicināšanā un lopkopības attīstīšanā. Svētku simbols ir īpašs, ar ziediem dekorēts stabs (maypole), ap kuru notiek svinīgas dejas – lielākoties bērnu un jauniešu izpildījumā. Taču šīs tradīcijas popularitāte, gadiem ejot, mazinās.
Svētā Izidora svētki Spānijas galvaspilsētā Madridē
Autors: Alex Bikfalvi, Flickr, https://goo.gl/Zi9aBh, CC license
Spānijā maija sākumā arīdzan svin Maija svētkus. Maijs kopumā ir pateicīgs mēnesis Spānijas apmeklējumam, jo šajā laikā valstī jau ir patīkami silti laikapstākļi, kā arī notiek dažādi festivāli, kas varētu būt interesanti tūristiem. Viens no populārākajiem ir San Isidro festivāls jeb Svētā Izidora svētki, kas notiek valsts galvaspilsētā Madridē un ir viens no lielākajiem festivāliem, ko vietējie un tūristi labprāt apmeklē. Jau maija sākumā tos atzīmē ar gadatirgiem, dejām pilsētas ielās un citiem izklaides pasākumiem. Bet kulminācija svētkiem ir neviennozīmīgi vērtētās vēršu cīņas jeb korrida, kas tradicionāli norisinās maija vidū un periodiski dažādos reģionos notiek līdz pat jūnijam. Spānija ar silto klimatu un daudzveidīgām kultūras tradīcijām ir populārs tūristu galamērķis visa gada garumā, atzīst “Latvia Tours” Atpūtas sektora vadītāja Inga Freiberga.
Arī grieķi iecienījuši lēkšanu pāri ugunskuram
Tradīcijām bagātas svinības par godu Maija svētkiem norisinās vēl vienā populārā atpūtnieku galamērķī – Grieķijā. Senie grieķi piekto gada mēnesi jeb maiju vēsturiski veltīja Dēmetrai – lauksaimniecības dievietei. Mūsdienās grieķi Maija svētkus atzīmē, pinot ziedu vainagus, ko piekarina pie namdurvīm. Pie durvīm tos tur tik ilgi, kamēr ziedi nokalst. Grieķi tic, ka šis vainagu pīšanas process viņus pietuvina dabai, īpaši svarīgi tas esot mūsdienās, kad cilvēka ikdiena ir saspringta, un viņš ir vienmēr aizņemts ar dažādiem darbiem.
Krāsu festivāls Atēnās, autors: Meta Lands, Flickr, https://goo.gl/HHkyXy, CC license
Līdzīgi kā Latvijā Jāņu naktī, arī Grieķijā iedzīvotāji iecienījuši lēkšanas pāri ugunskuram tradīciju – to viņi piekopj tieši Maija svētkos. Tradicionāli dažāda vecuma sievietes pulcējas vakarā, pēc saullēkta, pirms Maija svētkiem, lai dedzinātu sausos zarus, ko jau laicīgi pirms svētkiem ievākušas. Sievietes dejo apkārt šim ugunskuram, dziedot dažādas pavasara atnākšanai veltītas dziesmas, bet bērni tiek aicināti samitrinātās drēbēs un mitriem matiem lēkt pāri ugunskuram, ticot, ka šī tradīcija stiprinās veselību.
