Valmieras Ziņas

LVRTC: e-paraksta uzlabošanu sekmēs skaidri personas identifikācijas noteikumi e-vidē

Lasīšanas laiks: 6 min

E-paraksta uzlabošanu sekmēs skaidri personas identifikācijas noteikumi e-vidē, aģentūrai BNS norādīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

“Meklējot iespējas uzlabot e-paraksta lietošanas rādītājus elektroniskās identifikācijas (eID) kartē, gan arī citos nesējos, primāri, valstij būtu skaidri jānosaka, ka virtuālajā vidē ir tādi paši personas identificēšanas noteikumi, kā reālajā vidē. Ja kārtojot darījumus klātienē nepieciešams personu apliecinošs dokuments, tad tāds nepieciešams arī e-vidē, jo tikai šāds dokuments dod iespēju precīzi identificēt darījumu partneri,” norādīja Bokta.

LVRTC valdes priekšsēdētājs stāstīja, ka desmit gadu laikā pēc e-paraksta ieviešanas Latvijā tā radītos ieguvumus jutuši gan individuālie lietotāji, gan tautsaimniecības nozare kopumā. Tomēr, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ieguldījumu digitālās identitātes rīku attīstībā, Latvija investējusi salīdzinoši maz, kamēr, piemēram, igauņi e-parakstīšanas rīkos investējuši 89 miljonus, lepojoties ar mērķtiecīgi attīstu modernu un progresīvu e-sabiedrību.

“Latvijas investīcijas bijušas daudz mazākas, tāpēc likumsakarīgi, ka lietojamība nevar sacensties ar citu valstu rādītājiem, lai gan tehnoloģiski no Igaunijas neatpaliekam,” uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs.

Bokta norādīja, ka pašlaik e-paraksts tiek lietots vidēji reizi astoņās sekundēs. Salīdzinot ar 2012.gadu, eParaksta lietošanas reižu skaits viena gada laikā trīskāršojies, bet, salīdzinot ar 2014.gadu, pērn palielinājies par 42%.

“Ik gadu pieaug arī e-paraksta lietotāju skaits gan publiskajā, gan privātajā sektorā, un seši no desmit e-parakstīšanas čempioniem ir tieši privātā sektora uzņēmumi. Populārākais no pieejamajiem e-paraksta nesējiem ir LVRTC izsniegtā viedkarte, ko lieto tikai juridiskas personas. Ar to pērn veikti 40% no visām e-parakstīšanas reizēm. Gandrīz 20% no kopējā e-paraksta lietošanas reižu skaita veikti ar virtuālo e-parakstu, bet tikai 11% – ar eID kartē iekļautajiem e-parakstīšanas rīkiem. Iespēju bez maksas izmantot e-parakstīšanas funkcionalitāti izvēlējies tikai katrs piektais eID kartes saņēmējs, tāpēc Valsts kontrole (VK) precīzi secinājusi, ka iedzīvotājiem ir zema interese izmantot eID kartes elektroniskās iespējas,” skaidroja LVRTC valdes priekšsēdētājs.

Par spīti tam, ka 77% no eID kartes saņēmējiem izvēlējušies e-videi nederīgu rīku, Bokta norādīja, ka nevar piekrist apgalvojumam, ka e-paraksta iekļaušana eID kartēs būtu nelietderīga vai ka no šīs funkcionalitātes būtu jāatsakās. Iedzīvotāji, kas atklājuši elektroniskās saziņas un darījumu kārtošanas priekšrocības, izmantojot eID karti, dara to aktīvi, turklāt, ja e-paraksta lietošana citos rīkos pēdējo piecu gadu laikā pieaugusi par 30-40% gadā, tad e-paraksta lietošana ar eID karti 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pieaugusi par 64%.

“Par šādu, turklāt bez maksas pieejamu rīku, bija jākļūst eID kartei, taču, jau sākotnēji tika pieļauta kļūda, paredzot, ka e-paraksta funkcionalitāte tiks iekļauta tikai tajās eID kartēs, kuru lietotāji izteiks tādu vēlmi. Lai gan šobrīd likums ir grozīts un iedzīvotājiem īpaši jāatsakās no e-paraksta eID kartēs, negatīvais iepriekšējo gadu lēmumu efekts jūtams ik dienu. Iedzīvotāji nonāk situācijās, kurās nepieciešams e-paraksts, secina, ka viņu e-paraksts eID kartē nav aktīvs, ir vēlreiz jādodas uz Pilsonības migrācijas lietu pārvaldi (PMLP). Šo situāciju ik dienu redzam Uzņēmu reģistrā, kur komersanti pavada pat četras stundas stāvot rindā, tikai tāpēc, ka viņiem kabatā ir e-videi nederīga eID karte,” stāstīja Bokta.

“Nereti iedzīvotāji neizprot eID kartes nepieciešamību, jo viņiem jau pieejami vairāki rīki autentifikācijai e-vidē. Attīstot valsts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru decentralizēti, iedzīvotājiem nodrošināts nevis viens Latvijā un visā ES atzīts autentifikācijas rīks, bet uzturēti vairāki, tostarp pašu iestāžu radīti autentifikācijas rīki. Turklāt pēdējo gadu laikā pieņemti nu jau vairāki likumi, kas tādās jomās kā e-veselība, parakstu vākšanas iniciatīva, e-Adrese u.c., neparedz vienīgā kvalificētā autentifikācijas rīka nepieciešamību,” uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs.

Bokta norādīja, ka būtu pārdroši cerēt, ka bankas turpinās bezgalīgi finansēt funkcionalitāti, kas jānodrošina pašai valstij. Atsevišķās jomās arī būtu neapdomīgi paļauties uz autentifikācijas līdzekļiem, kuros tiek izmantota tikai parole un lietotājvārds, par ko liecina Digitālās drošības alianses jaunākais pētījums – katrs trešais iedzīvotājs savu paroli ir gatavs nodot citai personai. Tas nozīmē, ka katras trešās personas datiem un informācijai var piekļūt, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kas arī piedāvā paroļu sistēmu savu klientu autentifikācijai.

“Atsakoties no e-komponentes eID kartē, Latvija ātri vien kļūtu par vienīgo valsti ES, kuras iedzīvotāji nevar izmantot citu ES valstu e-pakalpojumus, kamēr visu citu ES valstu eID lietotāji varētu izmantot Latvijas e-pakalpojumus, otrkārt, Latvija būtu pilnībā privātā sektora rokās nodevusi tādu svarīgu suverenitātes elementu, kā personas identitāte, rīcība un griba digitālajā vidē,” skaidroja LVRTC valdes priekšsēdētājs.

Bokta norādīja, ka situācija, kad valstī nav vienotas pieejas e-identitātes jautājumā, rada apjukumu iedzīvotājos, kā likumsakarīgs rezultāts ir e-paraksta lietošanas paplašināšanās noteiktās nozarēs, kas uzlabo kopējo e-paraksta lietošanas reižu skaitu, tomēr negarantē, ka eID karte un tās e-komponente kļūs par masu produktu. “E-pakalpojumu skaits, kuros nepieciešams e-paraksts, ir neliels, jo salīdzinoši neliels ir arī e-paraksta lietotāju skaits. Savukārt e-paraksta lietotāju skaits paliek salīdzinoši neliels, jo nav reālo pielietojumu – e-pakalpojumu, kuros nepieciešama kvalificēta identitātes pārbaude. Tādējādi rodas tāds apburtais loks,” stāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs

Par izšķirošo grūdienu eID kartei, Bokta uzskata, ka pamatā tas ir valstiska līmeņa lēmums plaši pielietot eID karti Latvijā.

“Pirmkārt, visiem iedzīvotājiem jāizsniedz ar e-parakstu aprīkota e-videi derīga eID karte un kartes lasītājs. Otrkārt, valstij būtu skaidri jānodefinē valsts nozīmes e-pakalpojumi, kuru saņemšana iespējama tikai ar valsts nodrošinātu rīku. Pasaules pieredze rāda, ka liela daļa risinājumu nododami privātā sektora rokās, tomēr vienlaicīgi saglabājas valsts nozīmes e-pakalpojumi kā e-tiesas, e-veselība, e-adrese, pilsoņu iniciatīvas, e-vēlēšanas, kurās drošības un neitralitātes apsvērumu dēļ tiek pielietots valsts izsniegts un uzturēts rīks,” skaidroja LVRTC valdes priekšsēdētājs.

“Tāpat, lai novērstu valsts e-pakalpojumu tehnoloģisko risinājumu sadrumstalotību un līdzekļu neracionālu izlietošanu, būtu strikti jānosaka, ka izstrādājot jaunu informācijas sistēmu, tajā jāintegrē e-paraksta risinājums. Visbeidzot, valsts un pašvaldību iestādēm reāli jāuzsāk aktīva e-paraksta lietošana gan saziņā ar klientiem, gan savstarpējā sadarbībā, kas būtu spēcīgs pamudinājums arī iedzīvotājiem uzsākt eID kartes lietošanu e-vidē. Ja minētie nosacījumi izpildās, tad gan līdz šim veiktas, gan nākotnē plānotās investīcijas jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādē, piemēram, e-paraksta lietošana arī mobilajās ierīcēs, būtu pamatotas, un e-paraksta lietošana kļūtu par ikdienu,” norādīja Bokta.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka VK revīzijā secinājusi, ka valsts iegulda miljonus elektroniskajos pakalpojumos, lai gan tos pagaidām izmanto tikai daži procenti iedzīvotāju.

VK norādīja, ka līdz ar eID karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja. Tas valstij gadā izmaksā 847 tūkstošus eiro. Taču tā kā ir ērtākās un lētākās iespējās piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto tikai daži procenti iedzīvotāju. Tas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas.

Pastāvot citām ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, iedzīvotāji  eID kartes elektroniskās iespējas izmanto maz. Tikai 2% eID karšu lietotāju ir izmantojuši elektroniskajam parakstam eID kartē iekļauto funkcionalitāti, bet no četru gadu laikā valsts apmaksātajiem 80 miljoniem e-parakstu, kas iekļauti eID kartē, izmantoti tikai 0,5%. No kopējiem 2015.gadā Latvijā veiktajiem 3,2 miljoniem elektronisko parakstu vien nepilni 362 tūkstoši jeb 11% parakstu ir veikti ar eID kartē iekļauto funkcionalitāti.

LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators Latvijā, kā arī viens no lielākajiem citu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Tā vienīgais īpašnieks ir valsts Satiksmes ministrijas personā.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

GALVENIE DARBA PIENĀKUMI: Kreditoru uzskaite - ienākošo rēķinu apstrāde, grāmatošana, kontrole; Ienākošo rēķinu nodokļu (PVN un UIN) uzskaite grāmatvedībā atbilstoši LR likumdošanai; Pamatlīdzekļu rēķinu apstrāde; Savstarpējo realizācijas rēķinu izrakstīšana; Avansa norēķinu un NĪN grāmatošana; Savstarpējo norēķinu salīdzināšana; Dalība ikmēneša un gada slēgšanas procesā; Dalība dažādos grāmatvedības procesos un projektos.  MĒS PIEDĀVAJAM: Profesionālas pilnveides iespējas; Veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika; Mūsdienīgu un ērtu darba vidi Beātes ielā 5, Valmierā, LV-4201; Pieredzei un kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu sākot no EUR 1400 pirms nodokļu nomaksas. GALVENĀS PRASĪBAS: Izglītība grāmatvedības, finanšu vai ekonomikas jomā; Darba pieredze līdzvērtīgā amatā; Izcilas iemaņas ar MS Office, pieredze darbā ar MS Navision; Vēlme nepārtraukti attīstīties, apgūt jaunas prasmes un rīkus; Prasme plānot savu laiku, noteikt prioritātes; Augsta atbildības sajūta, precizitāte; Labas saskarsmes prasmes; Teicamas latviešu valodas zināšanas. Pieteikumu sūtīt uz e-pasta adresi - ruta.lacberga@bonotimber.com Profesija: GRĀMATVEDIS (CETURTĀ LĪMEŅA KVALIFIKĀCIJA) Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 5, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Bankas / Apdrošināšana / Finanses/Grāmatvedība Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2025-06-09 Kontaktpersona: Rūta Lacberga

Pieaugot pasūtījumiem, aicinām pievienoties saldējuma ražotājus “Rūjienas saldējums” komandai! Mēs Tev uzticēsim: Veikt darbu pie ražošanas līnijām saldējuma ražotnē; Veikt gatavās produkcijas, iepakojuma kvalitātes, marķējuma novērtēšanu; Veikt citus līdzīga rakstura uzdevumus pēc maiņas vadītāja norādēm. No Tevis sagaidām: Precizitāti, atbildības sajūtu, spēju produktīvi darboties intensīvos darba apstākļos; Spēju strādāt maiņu grafikā; Vēlmi mācīties un apgūt jaunas prasmes; Medicīnisko izziņu Nr. 027/u. Piedāvājam: Atalgojumu sākot no 1000 – 1300 EUR pirms nodokļu nomaksas; Darba attiecības līdz 2025.gada 30.septembrim; Sociālās garantijas; Apmācības darbu uzsākot, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai; Darbu maiņu grafikā – dienas un nakts maiņas; Dinamisku darba vidi; Darba apģērbu; Bezmaksas kafiju un saldējumu; Iespēju iegādāties saldējumu par darbiniekiem draudzīgām cenām; Draudzīgu kolektīvu. Darba vieta: Rūjienā, Upes ielā 5 Gaidīsim Tavu pieteikumu (CV) līdz 30.maijam uz e-pastu: personals@rujienassaldejums.lv Tālrunis informācijai: 29468727 (personāla vadītāja). Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Nosūtot savu CV, pretendents piekrīt, ka SIA “Rūjienas saldējums” reģ. nr. 44103057131, kā datu pārzinis, veiks personas datu apstrādi CV atlases procesā. Profesija: CEHA STRĀDNIEKS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Upes iela 5, Rūjiena, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 5 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-05-30 Kontaktpersona: Nora Kārkliņa

Mūsu partneri