Lasīšanas laiks: 4 min
LTRK ir pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, jo tās būs nesamērojami lielas investīcijas, kas nedos cerēto rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā; aicina meklēt lētākas un efektīvākas metodes.
Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājas par ēnu ekonomikas mazināšanu un uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk, tāpēc pašreiz izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” (Noteikumi) ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas.
Par izmaksām
Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu Noteikumus varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus. Latvijā patlaban tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji kopumā lieto vairāk nekā 52 tūkstošus kases aparātu un aptuveni 10 tūkstošus kases sistēmu. Lai arī Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka visus jaunie noteikumi neskars, plānotās izmaksas tāpat sasniedz vairākus desmitus miljonus eiro.
Saskaņā ar ražotāju pārstāvju teikto, vienas iekārtas cena varētu būt robežās no 2000 līdz 3800 eiro, savukārt VID savos atzinumos norāda, ka iekārtas cena nepārsniegs 510 eiro, lai gan jau tagad daudzas kases iekārtas maksā vairāk nekā 2000 eiro. “Izstrādātie noteikumi paredz, ka Latvijā būs pasaulē pilnīgi unikālas iekārtas, tādēļ arī paredzamās izmaksas sanāks tik lielas. Pasaulē nav līdzīgu prototipu, ko mēs varētu pārņemt, tādējādi ieekonomējot līdzekļus, tāpēc esam bažīgi par kļūdainiem aprēķiniem un paredzamajām investīcijām un to ietekmi uz uzņēmēju dzīvotspēju, un preču un pakalpojumu cenām gala patērētājam” saka J.Endziņš.
Par ietekmi uz ēnu ekonomiku
Noteikumi nedos cerēto pozitīvo ietekmi uz ēnu ekonomiku, jo čeku neizsniegšanas problēmu reforma nerisinās, savukārt attiecībā uz iejaukšanos kases aparātos – tie, kuri to nedarīja, to nedarīs arī pēc reformas, savukārt, tie, kuri krāpās līdz šim, visdrīzāk centīsies to darīt arī turpmāk, jo noteikumi paši par sevi šo vēlmi nemazinās. “Ja reiz jau šobrīd VID var konstatēt tik daudzos gadījumos iejaukšanos kases aparātos, kāds ir pamats domāt, ka tas neturpināsies ar jaunajiem aparātiem? Ir acīmredzami, ka šeit risināmā pamatproblēma ir nevis ar kases aparātiem, bet gan ar atbildības regulējumu” saka J.Endziņš.
Par risinājumiem
Ņemot vērā minēto, LTRK, pārrunājot izveidojušos situāciju ar biedriem, saskata trīs galvenos darbības virzienus, kas daudz ātrāk, efektīvāk un lētāk risinātu problēmu:
pirmkārt , pārskatīt atbildības tiesisko regulējumu, apsverot iespēju noteikt personām, kas veikušas darījumu dzēšanu vai sagrozīšanu, atbildību normatīvajos dokumentos. “Esam pārliecināti, ka nav jāizdomā un jāievieš kaut kas pilnīgi unikāls un pasaulē neeksistējošs, bet gan jāsakārto sistēma tā, lai gan uzņēmumi jeb kases aparātu lietotāji, gan servisa dienesti baidītos pārkāpt likumu,” saka J.Endziņš, piebilstot, ka šādi risinājumi neprasītu būtiskas investīcijas un tik apjomīgas reformas, ietekmējot ikvienu tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju. Turklāt, nepieciešamās izmaiņas normatīvajos dokumentos ir iespējams veikt jau tagad un reālas pozitīvas izmaiņas panākt ļoti drīz ;
otrkārt , uzlabot jau esošos kases aparātus (līdz gada apgrozījumam 1,5 milj. eiro vienā tirdzniecības vietā) , aprīkojot tos ar fiskālajiem blokiem , kas nodrošinātu nedzēšamu un VID pieejamu informāciju;
treškārt , nekavējoties revidēt jau pašreiz apstiprināto VID kases aparātu un sistēmu sarakstu, lai svītrotu no tā tādas iekārtas, ar kurām viegli manipulēt, dzēšot būtisku informāciju par darījumiem.
Par atbilstošiem pārejas noteikumiem
Ja Noteikumi tomēr tiek pieņemti esošajā redakcijā, jāņem vērā divi aspekti:
pirmkārt , jāparedz objektīvs un pamatots kases aparātu un sistēmu nomaiņas termiņš, ņemot vērā, ka unikālo iekārtu saražošanai un testēšanai objektīvi būs nepieciešams vismaz 1,5 gads, savukārt, kases aparātu un sistēmu nomaiņai, ņemot vērā apkalpojošo dienestu kapacitāti, vēl vismaz 2 – 3 gadi;
otrkārt , šā brīža ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmējiem jau tā ir nepietiekami apgrozāmie līdzekļi, tāpēc pārāk straujš papildus investīciju slogs var atsaukties uz uzņēmumu izaugsmi un/vai uz cenu pieaugumu gala patērētājam. “Ja reiz valsts iestādes ir tik pārliecinātas, ka reforma dos tik ievērojamu ēnu ekonomikas mazināšanos un budžeta ienākumu palielināšanos, valsts tikai iegūtu nofinansējot uzņēmējiem jauno kases iekārtu iegādi, kā to darīja Ungārijā”, saka J.Endziņš.
LTRK plāno vērsties ar vēstuli pie augstākajām Latvijas amatpersonām, aicinot rast optimālu un uzņēmējdarbībai tik būtiska jautājuma risinājumu.
