Lasīšanas laiks: 4 min
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) varētu rīkot ārkārtas sēdes gadījumā, ja valdība nepiešķirs vajadzīgo papildu naudu turpmākajiem gadiem jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai, informē aģentūra BNS.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile trešdien, 26.augustā, LIZDA padomes sēdē atzina, ka skolotāju algu modelis ir nonācis finiša taisnē, bet iznākums var būt gan pozitīvs, gan arī negatīvs, uzsverot, ka bez papildu finansējuma to nav iespējams īstenot.
LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs pēc Seiles uzrunas arodbiedrības pārstāvjiem sacīja, ka pašlaik nav jēgas zīlēt kafijas biezumos un spriest par to, cik daudz naudas valdība atvēlēs skolotāju algām.
“Ja tas notiks tā, kā kuluāros šobrīd izskan, ka tā nauda, vienalga, kāda tā varētu būt, nezīlējot kafijas biezumos, tiks paredzēta no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, tas ir kaķis maisā, un process vēl turpinās, nekādas skaidrības nav par to, kāds būs modelis un kāda nauda būs,”
pauda Grigorjevs.
Arodbiedrības pārstāvis norādīja – ja finansējums netiks atrasts, LIZDA varētu rīkot padomes ārkārtas sēdes, lai lemtu par turpmāko rīcību.
“Bet mēs esam sagatavojuši šādus tādus cirvīšus, lai pacīnītos,”
viņš teica.
Reizē Grigorjevs arī rosināja biedrus cīnīties par LIZDA priekšlikumiem, lai kaut ko mainītu nozares ministrijas izstrādātajā pedagogu atalgojuma modelī, jo tas neapmierina skolotāju prasības.
Aģentūra BNS novēroja, ka LIZDA padomes sēdē vairāki pārstāvji izmantoja iespēju uzdot ministrei jautājumus, neslēpjot emocijas un dažbrīd paceļot balsi. Piemēram, zinātnes nozares pārstāvji pauda neapmierinātību ar to, ka zinātniekiem netiek piešķirts vajadzīgais finansējums un līdz ar to Latvija nav spējīga starptautiski konkurēt. Tāpat tika uzdoti jautājumi par konkrētu skolu skolotāju algām un pausta neziņa, vai algas paliks līdzšinējā apmērā.
Daudzi biedri klusi savstarpēji sarunājās un komentēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju uzrunas, sakot, ka konkrētas atbildes par to, vai no nākamā gada algas palielinās vai arī jārēķinās ar samazinājumu, saņemtas netika.
Trešdien notika LIZDA padomes sēde, kurā piedalījās arī izglītības ministre, lai informētu par skolotāju algu jauno modeli.
Viņa uzsvēra, ka pašlaik sarunas par nākamā gada budžetu ir tikai sākušās, tādēļ vēl nav skaidrs, cik naudas katrai nozarei tiks piešķirts, tomēr izglītība ir noteikta par vienu no prioritātēm, tādēļ mazāk līdzekļu 2016.gadā nebūs.
Seile atzina, ka daudzo prasību dēļ nākamā gada budžetā esot ļoti grūti saprast situāciju. IZM joprojām uzstās, ka pedagogu atalgojuma jaunajam modelim 2016.gadā vajadzīgi papildu 10 miljoni eiro, bet 2017.gadā – 30 miljoni eiro. “Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs, lai modeli ieviestu,” akcentēja politiķe.
“Pašreizējā situācija ir tāda – modelis būs tad, ja būs nauda. Es neredzu iespēju no savas puses tā strādāt,”
viņa sacīja.
Pirms divām nedēļām Ministru kabineta komitejā tika prezentēts noteikumu projekts par jauno atalgojuma modeli, tomēr tas ir milzīgs kompromisa variants, ņemot vērā skolotāju un LIZDA prasības, atgādināja ministre. Savukārt nākamnedēļ jaunākie modeļa uzlabojumi tiks pārrunāti koalīcijas partiju sanāksmē un trīspusējās sadarbības padomē.
Runas sākumā Seile vēlēja arodbiedrības pārstāvjiem atsākt veiksmīgi darbu skolā 1.septembrī. Viņa atklāja, ka labprāt sevi sauktu par skolēnu ministri, jo, viņasprāt, pirmajā vietā jābūt skolēniem un pēc tam skolotājiem. “Tas ir labākais veids, kā var nodrošināt labu nākotni bērniem,” sacīja ministre.
Seile pateicās LIZDA par konstruktīvo darbu un sadarbību ar IZM, kā arī arodbiedrības retorikas maiņu pēdējā gada laikā, vairāk pievēršoties izglītības kvalitātei. “Šī retorika ir ārkārtīgi svarīga,” viņa teica.
Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība no savām prasībām neatkāpsies, bet reizē pauž atbalstu jaunajam modelim. “Bet nevaram dot jāvārdu tālākai virzībai, ja netiek ņemti vērā mūsu iebildumi,” viņa piebilda.
Pēc Vanagas domām, ja sākotnējais nosacījums bija, ka tik daudz naudas, cik vajadzēs, valdība IZM iedos pēc tam, kad tā izstrādās jauno atalgojuma modeli, tad pašlaik, kad modelis ir izstrādāts, tam papildu līdzekļi netiek novirzīti. “Mēs redzam politisko vārdu spēli,” sacīja arodbiedrības vadītāja.
Jau vēstīts, ka LIZDA konceptuāli devusi akceptu izstrādātajam modelim, taču joprojām no ministrijas gaida konkrētu rīcību saistībā ar arodbiedrības izstrādāto pedagogu algu paaugstināšanas grafiku un neatliekamajiem pasākumiem pirms modeļa ieviešanas 2016.gadā.
Valdība vēl nav izlēmusi par papildu finansējuma piešķiršanu pedagogu jaunajam samaksas modelim.
Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā – vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar vecākiem, darbs skolas attīstībā. Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un samazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.
