Lasīšanas laiks: 3 min
Mēs dzīvojam informācijas laikmetā, kas paver fantastiskas iespējas uzzināt gandrīz jebko ar tikai dažu klikšķu palīdzību. Tomēr viegla pieeja bezlimita informācijas kvantumam ļauj tajā viegli apjukt, tāpēc svarīgi spēt orientēties izlasītajā un pašam izvērtēt vai informācija ir ticama. Šeit palīgā nāk termins medijpratība.
Latvijas mediju politikas pamatnostādnes medijpratību definē kā zināšanu un prasmju kopumu, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem – informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju izpratnei, informācijas satura kritiskam izvērtēšanai, objektīvas informācijas atšķiršanai no tendenciozas, dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam, lai veidotu savu pamatotu viedokli, kā arī prasmi praktiski lietot medijus.
Maija sākumā Valmierā viesojās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš vizītes ietvaros tikās arī ar Valmieras skolu jauniešiem, lai diskutētu par dažādiem aktuāliem tematiem, tajā skaitā arī medijpratību.
Arī portāls Valmieras Ziņas izmantoja izdevību aprunāties ar prezidenta kungu par mūsdienās tik aktuālo tematu – kā atšķirt patiesu no nepatiesas informācijas.
Mēs katrs dzīvojam savā informatīvajā burbulī, esam atraduši un izvēlējušies sekot, mūsuprāt, ticamiem un vērtīgiem informācijas kanāliem. Kāds no mums informāciju iegūst televīzijā, kāds interneta portālos, bet vēl kāds aktualitātēm seko sociālo tīklu kontos. Un tieši sociālajos tīklos atrodamajā informācijā ir visvieglāk apjukt. Piemēram, sociālajā tīklā Facebook, jebkurš no mums var izveidot savu kontu vai lapu, nosaukt sevi par mediju un rakstīt visu, ko vien sirds kāro.
Arī Egils Levits atzīst, ka patērējot tieši internetā atrodamo informāciju jābūt īpaši rūpīgiem.
’’Cilvēkiem ir jāapzinās fakts, ka internets ir pilns ar viltus ziņām un dezinformāciju, kas nozīmē, ka pašiem ir jāmēģina sekot tikai uzticamiem avotiem. Vārdi “uzticamais avots” ir atslēga informācijas ieguves jautājumā.’’
Bet, kas tad pēc Levita kunga domām ir šie uzticamie avoti?
’’Sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija, Latvijas Radio. Šiem avotiem ir augsts uzticamības līmenis. Protams, arī privātie mediji, kuri sevi ir pierādījuši kā objektīvus un uzticamus. Trešais ir atsevišķi cilvēki – viedokļu līderi, kuri ir pierādījuši, ka viņi spēj sakarīgi informēt citus cilvēkus par notiekošo, ka viņiem ir vērā ņemams, ticams un objektīvs viedoklis.’’
Latvijas Valsts prezidents uzskata, ka vieglāk un saprātīgāk ir mēģināt celt sabiedrības medijpratības līmeni, nevis cīnīties ar visiem internetā sastopamajiem viltus ziņu avotiem. Un nākas vien šim domu gājienam piekrist. Lai gan vairākus gadus aktīvi tiek strādāts pie viltus ziņu likvidēšanas Latvijā un bijuši pat precedenti, kad viltus ziņu izplatītāji tiek saukti pie atbildības, vēl aizvien mēdzam sastapties ar informāciju, kuras ticamību nākas stipri apšaubīt.
Prast izšķirt patiesu ziņu no viltus ziņas īpaši aktuāli ir arī šajā laikā, kad ģeopolitiskās situācijas rezultātā mūsu austrumu kaimiņš mēģina ar viltus ziņu palīdzību sagrozīt faktus par situāciju Ukrainā, kā arī Krievijas iesaistes mērķi un apjomiem.
Lai uzlabotu medijpratības līmeni sabiedrībā, arī mūsu lasītājiem piedāvājam dažus padomus, kas jāņem vērā patērējot jebkādu informāciju:
- Publikācijas vieta, medijs – vai tas ir oficiāls ziņu kanāls, jeb ”joku lapa”, kas pārsvarā publicē izklaidējoša rakstura saturu. Jāpievērš uzmanība arī tam, vai tā ir oriģināla ziņa, jeb pārpublicēts saturs no kāda cita. Kas ir ziņas autors?
- Publikācijas datums – sociālo tīklu algoritmiem patīk saturs uz kuru reaģē lasītājs, tāpēc bieži saskaramies ar informāciju, kura īsti vairs nav aktuāla, tomēr kāds ziņai ir uzspiedis patīk, ar to padalījies un, tad to ieraugām arī mēs. Šādus gadījumus bieži varam redzēt saistībā ar ziņām par pazudušiem cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
- Iekļautās informācijas kvalitāte – vai ticēsi saturam, kurā nav lietotas pieturzīmes un garumzīmes. Tik pat svarīgi būtu noskaidrot no kurienes tiek ņemta informācija vai šī informācija parādās arī citos ziņu avotos. Vai ziņā ietvertā informācija ir pierādāma un uz to ir loģiskas atsauces?
