Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijā pērn reģistrēts 81 421 cukura diabēta pacients, tomēr speciālisti uzskata, ka patiesā situācija varētu būt dramatiskāka, aģentūrai BNS pavēstīja sabiedrisko attiecību pārstāve Tanita Tamme.
Piektdien tiek atzīmēta Pasaules Diabēta diena.
Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja docente Ilze Konrāde norādījusi, ka
Latvijā ir liela daļa cilvēku ar cukura diabēta riska faktoriem, kuri laikus nedodas pie speciālistiem, tāpēc slimnieku skaits noteikti ir lielāks.
Tāpat aizvien ir aktuāli jautājumi par medikamentu izrakstīšanas kārtību, speciālistu pieejamību un pacientu apmācību.
Pēdējos gados cukura diabēta pacientu skaits Latvijā nav strauji audzis, jo cukura diabēta skrīniga stratēģija nestrādā pilnvērtīgi, daudzi cilvēki šo slimību neapzinās, kā arī daļa slimnieku, iespējams, emigrējuši no valsts.
Konrāde uzsvērusi, ka 2.tipa cukura diabētam nav agrīnu simptomu, tāpēc, viņasprāt, šādi pacienti Latvijā ir nepietiekami diagnosticēti. Klasiskie slimības simptomi, piemēram, bieža urinēšana, slāpes, nemotivēta svara samazināšanās, parādās tikai tad, ja glikoze asinīs pārsniedz 10–12 milimolus litrā (mmol/l), tomēr par slimību var liecināt jau glikozes līmenis asinīs ≥7 (mmol/l). Intervālā starp 7 un 10 mmol/l nav raksturīgo cukura diabēta simptomu.
Otrā tipa cukura diabēta attīstības pamatā ir ģenētika un ārējās vides faktoru ietekme, piemēram, liekais ķermeņa svars, pastāvīgs stress un nepietiekama fiziskā aktivitāte, kas rada vielmaiņas traucējumus. Visā pasaulē otrā tipa diabēts veido apmēram 93% no visiem cukura diabēta veidiem. Otrā tipa cukura diabēta attīstības risks palielinās cilvēkiem vecumā pēc 45 gadiem, tāpēc, ja ir riska faktori, piemēram, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna rādītāji vai slikta cukura diabēta ģimenes anamnēze,
glikozes līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā.
