Lasīšanas laiks: 4 min
Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Viņš stāstīja, ka Eiropas Ziemeļu reģionā aizvien vairāk nostiprinās pozīcija, ka būtu jāatsakās no pulksteņu grozīšanas divas reizes gadā. Tāpēc otrdien arī valdība apstiprināja pozīciju, ka turpmāk vairs negrozītu pulksteņu rādītājus, bet paliktu pie vasaras laika.
Tajā pašā laikā valdība pieņēma pozīciju, ka Latvija neatbalstīs praksi, kad atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis noteiks atšķirīgu laiku. “Tam ir jābūt vienotam regulējumam visā ES, lai nebūtu situācija, ka Somijā ir viens laiks, Igaunijā cits utt.,” skaidroja ekonomikas ministrs.
Ašeradens gan nevarēja prognozēt, kad ES varētu lemt par atteikšanos no laika maiņas, bet tas nenotikšot tik drīz. Ministrs prognozēja, ka tas varētu būt tuvāko gadu jautājums. “Eiropas Komisija ar šo jautājumu sāks strādāt šogad un, iespējams, nākamgad redzēsim piedāvājumu,” sacīja ministrs.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūrai LETA stāstīja, ka Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas jeb pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ, ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES. “Šāds lēmums būtu optimāls ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi – ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās -, par ko liecina arī EM apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis,” atzina ministrijā.
Vienlaikus Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšana tiktu noteikta kā nacionālā līmeņa jautājums. EM ieskatā, tas rada riskus, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pāriešanai vai nepāriešanai uz vasaras laiku un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem administratīvo slogu. Turklāt tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārejām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielināt laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm.
Latvija uzskata, ka pirms lēmumu pieņemšanas EK ir jāveic pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums par izmaksām kā arī citiem ietekmējošiem aspektiem, kas var rasties mainot laika grozīšanas kārtību ES.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) informēja, ka tā ir veikusi biedru aptauju par pāreju uz vasaras laiku, kurā viennozīmīgi ir atbalsts viedoklim – pārtraukt tagadējo praksi, divas reizes gadā grozot pulksteņa rādītājus.
“LDDK uzskata, ka ir jābūt vienotai harmonizētai pieejai visā Eiropas Savienībā, nav pieļaujams, ka katra dalībvalsts varētu pieņemt lēmumu par pāreju vai nepāreju uz vasaras laiku nacionālā līmenī, jo tas negatīvi ietekmētu vienoto tirgu,” pauda konfederācijā.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācija pievienojas LDDK viedoklim.
Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēma apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.
Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicināja ikvienu līdz šā gada 16.augustam piedalīties aptaujā.
Arī EM aicināja visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par spēkā esošo pulksteņa grozīšanas kārtību.
Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.
Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18.gadsimta beigās. Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20.gadsimta 60. un 70.gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981.gada 1.aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.
No 1996.gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no pārējām.
