Lasīšanas laiks: 5 min
Pašvaldību fokuss uz kādu konkrētu jomu attīstību ir veids, kā iespējams pievilināt klientus no Rīgas un pārējās Latvijas, ja to dara mērķtiecīgi, saskaņoti ar reģiona un Latvijas kopējo kontekstu un, izmantojot savas stiprākās puses, ir pārliecināts Vidzemes plānošanas reģiona Reģionālās plānošanas eksperts Krišjānis Veitners. Portāls “Valmieras Ziņas” lūdza speciālistu sniegt viedokli par pašvaldību specializāciju, ieguvumiem no tās un priekšnoteikumiem veiksmīgai praksei.
Cēsīm – koncertzāle, Valmierai – BMX trase un sports kopumā. Kā vērtējat šādu pašvaldību specializēšanos un attīstīšanos vienā konkrētā jomā?
Manuprāt, šī tendence ir diezgan cieši saistīta ar vietas pievilcības jautājumu. Katra pašvaldība mēģina atrast to, kas izceļ tās pievilcību un piesaista cilvēkus.
Tas ir labi, ka pašvaldības attīsta savas stiprās puses un koncentrējas uz tām, nevis tērē enerģiju un resursus attīstot visu, ko vien var.
Nenoliedzami, pašvaldības ir ieinteresētas, lai cilvēki te nāktu un dzīvotu, tāpēc, protams, ir jānodrošina kaut kāds dzīves pamata pakalpojumu klāsts, vienlaikus kādās atsevišķās jomās kļūstot par vislabākajiem ne tikai reģiona, bet arī visas Latvijas mērogā.
Cēsis, manuprāt, pamatoti attīsta kultūras jomu, jo tur ir tradīcijas, tur ir arī pietiekami liela dažādu resursu kritiskā masa un piemērots ģeogrāfiskais novietojums. Ja mēs paskatāmies kartē, to varam skaidri redzēt, ka
visvairāk klientu visam reģionam tomēr ir Rīgā. Līdz ar to, ir tikai dabīgi, ka lielākie centri skatās uz klientiem galvaspilsētā un mēģina izvilināt uz reģionu.
Savukārt mazākie un attālākie novadi var pavilkt klientus no vietējiem centriem. Tas noteikti nav nekas slikts.
Bet, ja mēs skatāmies no Valmieras perspektīvas – vai pilsēta nav zaudētāja, ja tai nav savas koncertzāles?
To varēsim pateikt pēc gadiem trim. Valmierai, toties, ir teātris, kas ir ne mazāk būtisks kultūras centrs. Turklāt koncertzāle ir tikai pusstundas brauciena attālumā. Es, katrā ziņā, to neredzu kā zaudējumu. Tā būtu problēma, ja Valmieras iedzīvotājiem pieeja koncertzāles pasākumiem būtu ierobežota, ja uz Cēsīm nevarētu tikt, bet šis nav tas gadījums.
Un kā ir ar detalizētāku specializāciju, piemēram, profesionālās izglītības jautājumā, skolām plānveidīgi un saskaņoti izvēloties profesijas, ko piedāvāt apgūt audzēkņiem?
Būtu labi, ja tas tiktu darīts visa reģiona mērogā. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions strādā pie Attīstības programmas nākamo septiņu gadu periodam. Programmas izstrādes kontekstā mums ir bijušas diskusijas par dažādām tēmām un, visticamāk, tā būs arī viena no programmas prioritātēm – reģionālām vajadzībām piemērota, koordinēta profesionālā un ar aroda apgūšanu saistīta izglītība.
Nevar vairs skatīties tikai uz sava novada robežām, turklāt, pieaugot cilvēku mobilitātei, pēdējo gadu laikā tās kļuvušas neskaidrākas.
Būtu tikai saprātīgi, ja reģionā būtu iespējams attīstīt kaut ko vienu tam vispiemērotākajā vietā un apkalpot plašāku reģiona teritoriju, bet blakus novadā atkal kaut ko citu, šai vietai un resursiem vispiemērotāko.
Protams, ir arī tradicionālās jomas un profesijas, tostarp automehāniķi, frizieri, kokapstrādes speciālisti, kas zināmā mērā ir nepieciešami visur un uz vietas. Līdz ko tas kļūst jau specifiskāk, tad ir jāapsver, kas tieši reģiona kontekstā ir nepieciešams, kāds būs pieprasījums pēc izglītības, cik plašu teritoriju šis piedāvājums var apkalpot.
Pēc kādiem kritērijiem tad šī profesionālās izglītības plānošana varētu notikt?
Plāns ir censties izveidot reģiona mērogā koordinētu pieeju profesionālajai izglītībai, skatoties pēc tā, kādas ir vajadzības, kāda ir pamata ekonomikas infrastruktūra un runāt kombinēti ne tikai par tiem, kuri iegūst 1.līmeņa izglītību, bet arī tiem, kurus interesē iespējas papildināties un specializēties, pamainīt profesiju un apgūt jaunas prasmes.
Cik tālu attīstīta tad patlaban ir šī ideja?
Šobrīd diskusijās ar pašvaldību pārstāvjiem tas izskanēja kā priekšlikums. Tagad, vasarā notiek darbs pie konkrētu rīcību identificēšanas un izstrādes. To mehānismu patlaban nevaru konkrētu pateikt.
Saistoša profesionālā izglītība var noturēt skolēnus novadā?
Mums nesen bija darba grupa, kurā diskutējām ar jauniešiem un viņi visai skaidri sacīja, ka viņus interesē daudzpusīga un kvalitatīva izglītība un, lai to iegūtu, viņi ir gatavi iet prom no sava novada. Bet, viņi saka, ka tad, kad iegūs labu izglītību, iegūs pieredzi un būs paceļojuši, labprāt nāktu atpakaļ. Protams, ja viņiem būs, kur atnākt. Ja tur būs mājoklis, ja tur būs piesaistoša un kvalitatīva dzīves vide.
Es vispār domāju, ka
nevajag baidīties jauniešus sūtīt prom. Lai viņi iegūst zināšanas, prasmes un pieredzi,
vienīgi, jāpadomā, – kad jaunieši jau veidos paši savas ģimenes, – kas viņus, jau pieredzes bagātākus, varētu ieinteresēt un motivēt atgriezties. Nepieciešams konkrēts, šai mērķa grupai piemērots piedāvājums, sava vērtība, sava niša.
Kas vēl bez sporta iespējām ir tāda Valmieras niša?
Valmierā ir arī augstskola, kas ir ļoti svarīgs centrs un resurss izaugsmei. Protams, to var padarīt vēl labāku, bet tas noteikti ļoti piesaista pilsētai arvien jaunus cilvēkus. Tajā pašā laikā, visā reģionā centros ir manāma viena problēma – mājokļu trūkums šiem potenciāli piesaistāmajiem iedzīvotājiem. It kā blakus novados mājokļi būtu, bet ne vienmēr abas puses tā ir gatavas sadarboties, ka blakus novads būtu kā dzīvesvieta šiem cilvēkiem un centrs – darba vieta.
Katrā ziņā,
vajadzētu katram atrast savu nišu un to attīstīt, bet kontekstā ar to, ko var piedāvāt apkārtējās pašvaldības.
Kāds var piedāvāt skaistas un mierīgas ainavas, lētus mājokļus, kāds var piedāvāt izklaides iespējas, plašu pakalpojumu pieejamību un citādi. Svarīgi būtu, lai tiek izmantots tiešām vietējais spēcīgākais resurss, turklāt tas papildinātu apkārtnes piedāvājumu. Pilnīgi noteikti – ir svarīgi sadarboties.
