Lasīšanas laiks: 3 min
Valmierā rudens iestājas klusi un pārliecinoši – ar dzidru gaisu, slapjām lapām zem kājām un Gauju. Brīvai sestdienai Valmierā pietiek ar ērtām kurpēm, termosu un vēlmi paskatīties uz pilsētu nedaudz lēnāk. Un, ja sestdienā gribas apvienot pastaigas ar nelieliem mājas rituāliem, piemēram, zobu balināšana mājas apstākļos vai gardas tējas uzvārīšana – to visu iespējams saplānot bez steigas – Valmiera pati par sevi nodrošina mierīgu tempu.
Rīts – gar Gauju no tilta līdz krācēm
Dienu vērts sākt pie Gaujas – no centrālā tilta paveras skats uz upes lokiem un stāvajiem krastiem; ja agrākas stundas nav šķērslis, migla virs ūdens ir kā patīkams pastaigas bonuss. Pēc nepilnas stundas var nonākt līdz krācēm, kur ūdens šalc skaļāk un Gaujai pievienojas sīkāki strauti. Šī vieta ir pateicīga īsam atelpam brīdim, termosa krūze, daži foto un atpakaļceļš pa pretējo krastu.
Pa ceļam atceries uzmest aci pilsētas siluetam. Svētā Sīmaņa baznīcas tornis rudens gaismā izskatās citādi nekā vasarā – ķieģeļu krāsa kļūst siltāka, un pat vienkāršs skats no upes puses šķiet krietni romantiskāks nekā vasarā. Zālienos, kur vietām saglabājusies rasa, noderēs ūdensnecaurlaidīgs sēžamplēvīte – rīta joga vai vienkārša izstiepšanās pēc pastaigas nav sliktākais veids, kā uzsākt dienu. Ja vēlies garāku loku, maršrutu var pagarināt gar atpūtas vietām, kur izvietoti soliņi un nelieli skatu punkti.
Pusdienlaiks parkos un pagalmos
Piemazām sāk atgriezties arī pilsētas pagalmu kultūra: zem dažu māju logiem parādās miniatūras grāmatu apmaiņas kastītes, bet uz soliņiem – šaha dambretes lauciņu krāsas. Ja negribas sēdēt, izmanto iekārtotos ielu vingrošanas rīkus vai bērnu laukumus.
Noderīgi paņemt līdzi:
- Termosu ar tēju un nelielu krūzīti
- Plānu sēžamplēvi vai nelielu paklājiņu
- Pirkstaiņus un šalli
- Lukturi vai telefona lukturīti, ja plāno pavadīt laiku līdz krēslai
- Mazas atkritumu maisiņus – lai vieta paliek tīra
Pēcpusdiena dabā – Sietiņiezis un klusās takas
Baltie smilšakmens atsegumi, priedes un čiekuru čaukstoņa zem kājām rada sajūtu, ka rudens te atnāk un nokrāso visu apkārt. Taka ir saprotama un ērta, ar vietām kur piestāt – skats uz atsegumu sienām ir vislabāk baudāms no nedaudz lielāka attāluma, jo tā redzamas gan faktūras, gan rūtainās ēnas, ko met zari. Pārgājiens šeit paiet ātri: daži kilometri miera, pāris pieturas fotogrāfijām, un saproti, ka diena jau pusē. Iesācējiem šī vieta ir droša – segums sauss, maršruts skaidrs, un tu zini, ka jebkurā brīdī vari atgriezties pie auto vai autobusa pieturas.
Svarīgi, rudens reizēm ir viltīgs, tāpēc izvēlies apavus ar protektoru un paņem līdzi plānu jaku. Ceļā atpakaļ uz Valmieru acis jau redz vairāk nekā no rīta: pamanīsi sūnas, kas maina toni, vai koka celma gredzenus, kuros lasāmi stāsti – gads bija sauss vai mitrs, auksts vai maigs.
Mazās pieturas, kultūras baudīšana un skati
Vakaros uz ielām iedegas apgaismojums, un pat parasts tilts kļūst par vietu, kur parādās vēlme uzņemt bildes. Vakaram izvēlies lēnu maršrutu pa centru: logi atspīd peļķēs, un rudens krāsas zem laternām ir skaistākas. Pilsētvidē netrūkst mazu mākslas pieturu – skulptūras, kāds sienas fragments ar stāstu, kāds dizaina risinājums, ko dienas steigā nemanījām.
Valmieras teātra ēka no ārpuses vakaros izskatās īpaši – vissvarīgākais te nav biļete, bet klusums un brīdis, lai pasēdētu pretējā laukuma malā. Ja vēl ir spēks, savu sestdienu vari noslēgt ar īsu pateicības sarakstu – trīs lietas, kas visvairāk patika un palika atmiņā.
