Lasīšanas laiks: 5 min
Piektdien, 15.februārī, savā pirmajā reģionālajā vizītē Valmierā viesojās ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Desmit gadus esot Eiropas Parlamenta deputāta amatā, viņš ir iemantojis reputāciju kā ļoti atvērts medijiem cilvēks, kurš labprāt pauž savu viedokli žurnālistiem. Arī jaunajā amatā viņš nav mainījis savu nostāju. Žurnālistiem bija plašas iespējas atspoguļot vizīti. Ministru prezidents arī atvēlēja laiku sarunai ar reģiona mediju pārstāvjiem.
Jau rakstījām, ka ministru prezidents veltīja Valmierai ļoti atzinīgus vārdus, slavējot tās izaugsmi. Šoreiz pievērsīsimies konkrētiem jautājumiem, uz kuriem K.Kariņš sniedza atbildes žurnālistiem.
Kāpēc nolēma kļūt par premjeru
K.Kariņš lēmumu kandidēt uz premjera amatu pamato ar atbildības un pienākuma sajūtu. „Ja zina, ka var, un ir iespēja, nav pareizi nemēģināt un nedarīt. Kad mani kolēģi uzrunāja, daudz nedomājis, es teicu – jā.”
Atbalsts īres namu būvniecībai
Runājot par iespējamo valsts atbalstu daudzdzīvokļu īres namu būvniecības programmai, premjers norādīja: „Lai saprastu, kur un cik būvēt, ir jābūt skaidrībai par administratīvi-teritoriālo reformu. Ir jāsaprot, cik un kādas būs pašvaldības un kāda būs attīstības centru loma. Ir jāatzīst, ka uzņēmējdarbības un līdz ar to cilvēku plūsma koncentrējas ap noteiktiem attīstības centriem. „
K.Kariņš skaidroja, ka līdz šim īres namu būvniecība reģionos nesokas, jo uzņēmējiem nav pieejami ilgtermiņa aizdevumi, kas dotu iespēju atpelnīt ieguldījumus. Tādēļ pašvaldības ir spiesta iejaukties, lai risinātu dzīvojamā fonda deficīta problēmu. Ministru prezidents saskata divus risinājumu, kā valsts varētu veicināt īres namu būvniecību. Viens no tiem ir iesaistīt „Altum”, lai papildus banku aizdevumiem varētu pagarināt kredīta termiņu uzņēmējiem. Otrs risinājums ir sniegt atbalstu pašvaldībām, lai tās iesaistītos īres namu būvniecībā. Premjers gan atzina, ka optimālā situācijā ar namu būvniecību vajadzētu nodarboties tikai uzņēmējiem, bet pašvaldībām ir jāpilda savas funkcijas.
Administratīvā reforma
Runājot par depopulāciju laukos, K.Kariņš norādīja, ka tas nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas un Rietumu pasaules fenomens. „Pārstrukturējoties tautsaimniecībai, ieviešot automatizāciju un citu moderno tehniku, lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir krasi samazinājies. Ekonomikas virzās savu ceļu, neatkarīgi no mūs vēlmēm.”
Premjers uzsvēra, ka šajā valdībā visas partijas vēlas īstenot administratīvo reformu, kas vieš cerību uz tās ātru un veiksmīgu īstenošanu. Diskusija ir par to, kādā veidā to īstenot. „Ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldību skaits tiks samazināts. Priekšā vēl ir diskusija, pēc kādiem kritērijiem turpmāk tiks noteikts pašvaldību izmērs un skaits. Tas ir liels izaicinājums, jo Latvijas teritorija ir salīdzinoši liela, bet iedzīvotāju blīvums ir mazs. Jaunā teritoriālā reforma būs balstīta tieši uz iedzīvotāju vajadzībām. Tādēļ, izstrādājot kritērijus, mēs uzdodam vairākus būtiskus jautājumus – kā vislabāk nodrošināt visiem bērniem kvalitatīvas izglītības iespējas, kā nodrošināt visiem iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus. Ja mēs loģiski pilnveidosim administratīvi-teritoriālo iedalījumu, var izveidot sapratīgi organizētu skolu tīklu, slimnīcu tīklu, transporta tīklu, lai galvenie pakalpojumi visiem iedzīvotājiem būtu pieejami. Lai gan diskusijas valdībā vēl turpinās, man viens ir skaidrs, ka attīstība valstī notiek ap centriem. Kāpēc bēgt no tā? Manuprāt, labāk ir to pieņemt un skatīties, kā mēs varam šo situāciju izmantot, lai iedzīvotāji laukos būtu ieguvēji, nevis zaudētāji.
Sporta būvju finansējums
K.Kariņš, runājot par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas ierosinājumu apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām, apsolīja, ka visas saistības valsts pildīs un netiek plānots neko mainīt attiecībā uz investīcijām sporta būvēs.
Komentējot šo situāciju, premjers norādīja, ka ir pārprasts, kā tiek veidots valsts budžets. Ir vienreizēji plānotie izdevumi, kas parasti tiek novirzīti infrastruktūrai, piemēram, sporta būvēm, un ir kārtējie izdevumi, kas tiek plānoti ik gadu, piemēram, atalgojums pedagogiem.
Ministru prezidents gan norādīja, ka nākamajos budžetos topošās administratīvās reformas kontekstā tiks izvērtēta vajadzība būvēt dažādus infrastruktūras objektus. Viņaprāt, būtiski ir raudzīties uz valsts attīstību kopējā kontekstā, nevis caur kādas partijas vai pašvaldības prizmu. „Šobrīd Latvijā pastāv sistēma, kad katra pašvaldība redz tikai līdz savam deguna galam. Tās neskatās plašāk, jo kāds no tā labums. Vienai pašvaldībai ir lielāki izdevumi, piemēram, Valmierai, jo citās pašvaldībās deklarētie iedzīvotāji izmanto tās infrastruktūru. Savukārt ir tādas pašvaldības, kurām rodas ietaupījums uz šī rēķina, un tās steidz brīvos līdzekļus izmantot pēc sava ieskata. Raugoties no putna lidojuma, ieguldījumi infrastruktūrā ir neloģiski, bet tas ir tāpēc, ka sistēma ir neloģiska. Administratīvās reformas „sāls” ir mainīt šo ačgārno sistēmu.”
Pašvaldību finansējums
Šogad nodokļu reformas rezultātā pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saruks. Lai gan šī gada budžetā paredzēts 19,6% no IIN novirzīt pašvaldībām, tām nav pārliecības par ieņēmumu stabilitāti ilgtermiņā.
Premjers uzsvēra, ka valdība neplāno šogad mainīt nodokļu sistēmu. Reformas sistēmā tikšot izvērtētas un nākamās izmaiņas varētu tikt ieviestas 2021.gadā. K.Kariņš atzina, ka „robs” pašvaldību budžetā, kas ir segts šī gada valsts budžetā ar īpašu dotāciju, ir nodokļu reformas viena no nepilnībām. Arī nākamgad, iespējams, nāksies šo situāciju risināt tādā pašā veidā, jo premjers neatbalsta nemitīgus grozījumus nodokļu sistēmā, kas rada nestabilitāti un nenāk par labu ekonomikai.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas
K.Kariņš pēc desmit gadu pieredzes Eiropas Parlamenta deputāta amatā uzskata, ka Latvijai atvēlētais deputātu skaits nav noteicošais. Svarīgi ir tas, kādi cilvēki tiek ievēlēti, lai pārstāvētu mūsu valsts intereses. „Ja esi pietiekami aktīvs, pastāv iespējas iegūt lielu politisku ietekmi, darbojoties pie Eiropas Savienības likumu veidošanas. Uzskatu, ka līdz šim no Latvijas esam bijuši „pārpārstāvēti” proporcionāli pret citām valstīm. Kā man viens Vācijas deputāts teica – lai gan esat tikai 8 no 750 deputātiem, jūs esat baigie velni, jo jūs esat visur.”
Ministru prezidents izskata, ka ir jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo Latviju jebkurā gadījumā pārstāvēs 8 deputāti. Vēlētāju rokās ir izvēlē, ievēlēt tādus, no kuriem būs atdeve, vai tādus, kas vienkārši atsēdēs savu laiku Briselē un Strasbūrā.
