Lasīšanas laiks: 2 min
“Insignia” mākslas galerijā, koncertzālē “Cēsis”, līdz 18.decembrim apskatāma franču mākslinieces Martinas Lafonas (Martine Lafon) izstāde “SARKANS – krāsas pludinājums. Veltījums Markam Rotko”, informē Vidzemes koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja Egija Saļņikova.
Kopš 1997.gada Martina Lafona strādā ar sarkano krāsu. 2009.gadā viņa veica pētījumu par krāsas klātesamību un ainavu Marka Rotko daiļradē, lai nodefinētu, kā tā ienākusi mākslinieka gleznās un kā bērnības ainavas ietekmējušas pieaugušā mākslinieka darbus.
Māksliniece ir vairākas reizes apmeklējusi Latviju. Gluži tāpat kā Marku Rotko bērnībā, arī Martinu fascinē šejienes ainavas līdzsvarotā harmonija, ko viņa īpaši novērtējusi savas pēdējās viesošanās laikā, uzturoties Daugavpilī un Liepājā. Pēdējais “svētceļojums” uz Latviju un Marka Rotko mākslas centra rezidencē pavadītais laiks iedvesmoja autori veidot izstādi ”SARKANS – krāsas pludinājums. Veltījums Markam Rotko”.
Šajā kolekcijā fotogrāfijas un gleznas savstarpēji sasaucas, papildinot viena otru un veidojot atmiņā paliekošas asociācijas par ainavas un krāsas sintēzi. Mākslinieces radošos meklējumus neparastā veidā rosinājuši vērojumi un foto fiksācijas ceļojumos pa Latviju: aizsalušo ezeru un upju ūdeņi, līdzenumi un pakalni, viņas uzmanību piesaista ledus makšķernieki, jūrnieki, nepazīstamu cilvēku silueti uz jūras horizonta fona, Liepājas ostas mols, Karostas Pareizticīgo katedrāles iespaidīgais siluets, bet pāri visam tā ir sarkanā krāsa.
Marka Rotko glezniecības krāsu paletē sarkanā krāsa ir ļoti nozīmīga. Meistara krāsa ir mūžīgi mainīga – plūstoša, vibrējoši kustīga, intensīvi piesātināta, baudkāri un jutekliski maiga kā izsmalcināts zīds. Tās ir kā mitruma atstāti nospiedumi uz audekla un papīra. Formas, kas izplūst: noslēpumainas garastāvokļu straumes, kas izplešas, burbuļo, viļņojas un glāsta.
Arī Martinas Lafonas sarkanais atrodas nemitīgā kustībā. Tas traucē, dedzina, fascinē, apžilbina, iekvēlina, apbur, pavedina, pievilina un novirza no pareizā ceļa. Sarkanā krāsa pārvietojas, ceļo, klīst, dodas svētceļojumā un maldās. Tā ļaujas piedzīvojumiem, klaiņo un joņo.
Marks Rotko 1953.gadā, gatavojoties vienai tikšanās reizei, savās piezīmēs ir pierakstījis sekojošo: “Izzūdoši horizonti, ainavas. Plankumi ir noteicošie elementi, bet tie nevar tikt nolasīti kā plankumi”. Šie “gaistošie horizonti” varbūt ir tas, ko Rotko paturējis atmiņā no savas bērnības Latvijā, no plašajiem kādreiz skatītajiem Latgales līdzenumiem. Pēdējā nepabeigtā Marka Rotko darba nosaukums ir “Sarkans uz sarkana”.
Martinas Lafonas izstādi atbalsta Francijas Institūts Latvijā.
