Lasīšanas laiks: 9 min

2015.gada 23.janvārī

 VIP* – Laimes lācis jeb kāpēc Sūnu ciema domāšanai ir jāsaka “JĀ”

*Vidzemes Industriālais parks

Šī vēstule top kā atbilde publiskajā telpā izskanējušiem viedokļiem (A.god J.Baika intervija “Valmieras ziņās” 19.01.2015 un Ļ.Cien. C.Purgales intervija laikrakstā “Liesmā” 13.01.2015), kas tautai dažādos briesmu veidolos zīmē VIP projekta pretinieku ļauno tēlu. Ar šo vēlamies kliedēt neziņu par mistiskajiem ļaundariem, kas vēlas “nogalināt Laimes Lāci vēl nedzimušu” un pastāstīt, par ko tad iestājas Kaugurieši. Pašos pamatos uzskatām, ka atklātas diskusijas veidošana par sabiedrībai nozīmīgiem projektiem ir normāla demokrātijas sastāvdaļa, bet laiki, kad aborigēniem, klusējot un ar padevīgu smaidu sejā bija līdz zemei jāklanās Lielā Baltā Cilvēka priekšā dēļ saujas spīguļojošām krellītēm, ir pagājuši uz neatgriešanos. Par visu pēc kārtas:

Biedrību “Kauguru labklājības un uzplaukuma biedrība” (KLUB) nodibināja aktīvi un izglītoti Kauguru pagasta iedzīvotāji, kuriem rūp Kauguru pagasta tradīcijas un saprātīga attīstība. Biedrība ir atvērta un, tās mērķis ir veicināt Kauguru pagasta un tā iedzīvotāju labklājību, uzplaukumu un attīstību sociālajā, izglītības, kultūras, sporta, veselības, vides ekoloģijas, tautsaimniecības, drošības, vēstures un tradīciju kopšanas jomās lokālā, reģionālā, nacionālajā un starptautiskajā kontekstā.

Beverīnas novada domes pr-ja Purgales k-dze intervijā laikrakstam “Liesma” minēja, ka “reizē, kad sabiedrisko apspriešanu rīko pašvaldība, nevienam nav tiesības iet un aģitēt cilvēkus”. Taču Kauguru pagasta iedzīvotāji, kas saprot un redz, ka ne novadā, ne pagastā nenotiek attīstība jau vairāku gadu garumā, kopš par attīstību atbild līdzšinējā domes priekšsēdētāja, kā arī jautājumā par Kauguru pagasta teritoriju netiek apsvērtas Beverīnas novada un, it īpaši, Kauguru pagasta attīstības iespējas, ir vienojušies piepildīt savas pulcēšanās tiesības demokrātiskā valstī atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un ANO Vispārējai Cilvēktiesību deklarācijai, lai stiprinātu gan valsti, gan pašvaldību kā pilsonisku sabiedrību “kas sastāv no politiski apzinīgiem, patstāvīgi domājošiem un ekonomiski neatkarīgiem indivīdiem, kuri bauda rīcības un izvēles brīvību, apzinās savas sociālpolitiskās un ekonomiskās intereses un mērķtiecīgi ietekmē sabiedriskos procesus.” (Providus.lv) Tāpēc Beverīnas novada domes priekšsēdētājas apgalvojums, ka pašvaldībai vienīgajai ir tiesības aģitēt, piedevām izmantojot varas resursus, ir pretrunā ar augstāk minētām normām.

Šajā ziņā mēs piekrītam Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājam J.Baika k-gam, (intervija “Valmieras ziņās”) un jābeidz solīt un stāstīt par nezināmu un vispārinātu VIP Laimes lāci, kas atnāks un visu izdarīs cilvēku – iedzīvotāju vietā. Ir jādara, jālemj un jāiesaistās pašiem iedzīvotājiem, ja vēlas dzīvot labāk, nevis jāgaida, ka kāds cits – par nodokļu maksātāju līdzekļiem uzturētā administratīvās teritorijas pārvalde, Eiropas Struktūrfondu līdzekļu apgūšana vai citi ārējie faktori, radīs situāciju, kad dzīve noritēs labāk, būs darbavietas un pārpilnība, Laimes lāča veidolā, dancos katrā sētā.

KLUB uzskata, ka Beverīnas novada pašvaldībai jau sākotnēji bija jāiesaista iedzīvotāji tiem nozīmīgu lēmumu plānošanas un lemšanas procesā, un jau savlaicīgi jāiepazīstina iedzīvotāji ar plānotām darbībām ar Kauguru pagasta un Beverīnas novada administratīvo teritoriju, ja pašvaldības darbu raksturotu līdzdalība pilsoniska sabiedrības veidošanā, kas ir “demokrātiskas valsts sabiedrības forma, kuru raksturo indivīda atbildība par sabiedrības un valsts kopīgām problēmām, māka sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai un līdzdalība lēmumu pieņemšanā ar demokrātisku institūciju palīdzību, kur aktīva pilsoniskā sabiedrība sekmē kopējo valsts attīstību un nācijas saliedētību” (Kultūras ministrija).

Kauguru pagasta iedzīvotāji, kuri apvienojušies biedrībā, ir PAR Vidzemes Industriālā parka izveidi un attīstību Valmierā, taču iestājas PRET šobrīd notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu un plānoto parka vietas izvēli. Kauguru pagasta iedzīvotāji jau kopš 2014.gada 10.novembra uzdod Beverīnas novada pašvaldības vadītājai un darba grupai jautājumus, uz kuriem tie pēc būtības nevar sniegt pamatotas atbildes saistībā ar “Par plānoto Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežu ar Beverīnas novada pašvaldības administratīvo teritoriju grozīšanu” par Valmieras pilsētas administratīvās teritorijas paplašināšanu par 118 ha Beverīnas novada Kauguru pagasta teritorijas Vidzemes industriālā parka izveidei. Jāpiemin, ka tikai pēc aktīviem iedzīvotāju iebildumiem pirmajā publiskās apspriešanas sapulcē Mūrmuižā 2014.gada 20.decembrī, tika panākts, ka Beverīnas novada pašvaldība pagarina publisko apspriešanu, savukārt Valmieras pilsētas pašvaldība apņēmās sagatavot Vidzemes Industriālā parka izveides tehniski ekonomisko (nevis sociālekonomisko pamatojumu, ko savā intervijā piemin J.Baika kgs) pamatojumu (TEP) un vēl pirms publiskās apspriešanas beigu termiņa ar to iepazīstināt vismaz Kauguru pagasta iedzīvotājus. Ļoti iespējams, ka šāds pamatojums interesētu arī tos aktīvos 300 Valmieras iedzīvotājus no, aptuveni, 19415 balsstiesīgajiem pilsoņiem, kas gan pansionātu, gan bibliotēkas, gan pašvaldības domē nobalsoja par Kauguru pagasta teritorijas pievienošanu Valmierai, bet tā tomēr ir Valmieras pilsētas iekšēja darīšana. Saprotams, ka nopietni izstrādātā, ne konkrētai vietai un Pasūtītājam pieskaņotā TEP tiek izanalizētas un salīdzinātas vismaz 2-3 alternatīvas šī parka atrašanās vietas ar attiecīgu ietekmi uz vidi, cilvēkiem un tautsaimniecību, izvērtējumu. Lieki pieminēt, ka labas pārvaldības prakse ietvaros šādam izvērtējumam būtu bijis jābūt pieejamam pirms tiek uzsākta publiskā apspriešana abās pašvaldībās.

Neskatoties uz publiski izteikto apsolījumu no Valmieras mēra intervijas ir skaidrs, ka joprojām tiek apsvērta tikai viena VIP iespējamā atrašanās vieta – pašreizējā 118 ha meža teritorija. Lai arī tas ir mežs, kuru plānots tuvākajos gados izcirst, tas, kā meža teritorija ir jāveido kā meža ataudze. Kailcirte nav meža iznīcināšana. Tā ir tikai viena no meža apsaimniekošanas darbības fāzēm un ir uzskatāma, par jauna meža dzimšanu, nevis degradētu teritoriju. Jāpiemin, ka vēl tikai 2012.gadā Valmieras skolu skolnieki veica šī meža ataudzes stādījumus Latvijas Valsts meža vadībā. Valmieras skolotāji, kas organizēja bērnu līdzdalību meža ataudzes darbos, atsakās publiski paust savu nostāju un par plānoto VIP būvniecību uzzināja tikai tad, kad viņiem pastāstīja KLUB biedri. Tas ir pretrunā ar faktu, ka Valmierā, lai arī lēmums par Valmieras pilsētas un Beverīnas novada administratīvās teritorijas maiņu VIP būvniecībai tika pieņemts pēc 300 publiskās aptaujas vienbalsīgām anketām, no kurām vairāk kā 100 tika savāktas Valmieras pansionātos, iedzīvotāji zina par šādas ieceres pamatotību un lēmuma virzību.

Tā kā publiskajā apspriešanā vajadzētu būt iespējām iepazīties ar visiem dokumentiem, kas saistīts ar plānotās administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, Kauguru pagasta iedzīvotāji 2014.gada 23.decembrī griezās pie Beverīnas novada pašvaldības vadītājas C.Purgales k-dzes ar lūgumu iepazīties ar Beverīnas novada darba grupas darba protokoliem. Beverīnas novadā nebija pieejams neviens darba grupas protokols, kas liek apšaubīt lēmumu pamatotību un pašvaldības domes kompetenci lēmumu pieņemšanā Beverīnas novada attīstības interesēs. Patiesu neizpratni rada fakts, ka projekta realizēšanas rezultātā iespējamais kaitējums videi jau sākotnēji tiek novērtēts kā nebūtisks, lai gan nepārprotami izskanējusi iecere attīstīt OSB plātņu rūpnīcu iecerētajā Industriālā parka teritorijā pat neprofesionālā skatījumā ir saistīta ar troksni, transporta radīto slodzi, ražošanas procesā pielietotām ķimikālijām un ar to saistīto piesārņojumu. Neizprotams ir arī fakts, ka meža transformēšana par industriālu teritoriju un minētā procesa ekoloģiskās konsekvences netiek vispār pieminētas.

Šajā pašā dienā ar tādu pašu lūgumu mēs griezāmies pie Valmieras pilsētas pašvaldības, kur pieejami bija tikai divi protokoli no vismaz četrām vai piecām darba grupas sanāksmēm. Precīzu darba grupas sanāksmju skaitu nevarēja pateikt ne Beverīnā, ne Valmierā. Taču tika uzdots jautājums, vai protokolus var piestādīt pēc pāris dienām, kas nozīmē, ka papīrs jau pacieš visu un, iespējams, ka tagad visi darba grupu protokoli ir sarakstīti tieši tā, kā nepieciešams, proti, vienīgā pareizā un vienbalsīgā lēmuma pieņemšanai.

Kauguru pagasta iedzīvotāji uzdod jautājumu – vai ir veikta projekta realizēšanas alternatīvu izpēte un vai šī ir vienīgā atbilstošākā vieta Vidzemes Industriālā parka izveidei, lai apgūtu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, kurš paredzēts degradēto teritoriju un uzņēmējdarbības attīstībai. Taču to, kas notiks pēc 10 – 15 gadiem un vai šis būs veiksmīgs investīciju projekts, pretēji jau pieredzētājiem, neviens objektīvi nevar pateikt. Uzskatām, ka Latvijas pēdējo gadu vēsture jau ir pārbagāta ar neveiksmīgiem projektiem, kam par pamatu ir bijusi ātra Eiropas fondu naudas apguve, nevis saprātīgi plānota attīstība. Biedrība KLUB ierosina neiznīcināt meža teritoriju, kura augšanu vēlamies redzēt mēs visi, tostarp arī Valmieras iedzīvotāji, un iestādīto jaunaudžu pieaugšanu piedzīvos mūsu bērnu bērni vien pēc 70 gadiem, bet Valmieras pilsētai vērst uzmanību uz savā teritorijā esošām patiesi degradētām teritorijām, kuras kā neveiksmīgi investīciju projekti degradē pilsētu un ietekmē tās iedzīvotāju ikdienu.

Par vienu no argumentiem atdot Kauguru pagasta administratīvajā teritorijā esošu Latvijas Valsts meža teritoriju kalpo apgalvojums, ka Valmieras pilsēta otras pašvaldības teritorijā, proti, Beverīnas novadā, nevar ieguldīt finanšu līdzekļus Vidzemes Industriālā parka izveidošanai. Taču Beverīnas novada domes priekšsēdētāja laikraksta ”Liesma” intervijā apgalvo, ka līdz ar šī parka izveidi arī pie Kauguru pagasta viensētu mājām “pienāks komunikācijas: ūdensvads, kanalizācija, gāze, elektrība, laba satiksme”, kas ir pretrunā ar argumentiem, kāpēc Vidzemes Industriālo parku nevar attīstīt Beverīnas novada Kauguru pagasta teritorijā ar Valmieras pilsētas un ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Līdz ar to ir jānorāda, ka Beverīnas novada domes pr-ja Purgales k-dze kārtējo reizi maldina iedzīvotājus, jo šādu infrastruktūras darījumu otra pašvaldība nevar veikt citas pašvaldības teritorijā.

Biedrība KLUB ir izteikusi priekšlikumu iesaistīt vietējos iedzīvotājus Vidzemes Industriālā parka izveidošanas ieceres apspriešanā, kā arī ir izstrādājusi priekšlikumus iespējamo alternatīvu izvērtēšanai un vēlas tikt iesaistīta konstruktīvās diskusijās ar Beverīnas novada pašvaldību.

Ceram, ka no iepriekš minētajiem faktiem ir gana skaidrs, ka jautājumu VIP projekta sakarā ir vairāk nekā pamatotu atbilžu, tāpēc aicinām abu pašvaldību vadītājus nomierināties, pārtraukt šobrīd aktuālo publisko apspriešanu un atgriezties projekta sagatavošanas fāzē, lai izstrādātu un atrastu pamatotu risinājumu parka izveidei, Valmieras, Kauguru un Vidzemes iedzīvotāju (arī nākamo paaudžu) interesēs, nevis pieskaņojot to viena vai pāris potenciālu investoru naudas maisiem.

Lai arī šī nebūtu tikai tukša runāšana un plātīšanās ar gudrām, bet pēc satura tukšām frāzēm, kā vienu no alternatīvām piedāvājam izskatīt un attīstīt domu par Valmieras pilsētas un Kauguru pagasta teritoriju pilnīgu apvienošanu. Tā sacīt atzīt de iure, kas de facto jau noticis – daudzi Kauguru pagasta iedzīvotāji dodas darbā uz Valmieru, bet Valmierieši mēro ceļu uz darbu Kauguru pagasta uzņēmumos, Valmieras bērni savas dienas vada Mūrmuižas bērnu dārzā un skolā, bet Kaugurieši to pašu laiku pavada Valmierā. Varbūt ir īstais laiks norakt kara cirvjus un apvienot spēkus kopīgam uzplaukumam? Valmiera iegūtu daudz vairāk alternatīvu teritoriju attīstības plānošanai, bet Kaugurieši – attīstības iespējas, ko nekādi nespēj realizēt esošā pagasta pārvalde.

J.Baiks: “Varam jau “klapēt” visu ciet, bet drīz reģionos nebūs cilvēku, kam to svaigo gaisu elpot, jo iedzīvotājiem vajag darbu un iespējas nodrošināt savas ģimenes. Valmiera, kā nacionālas nozīmes centrs, ir atbildīga, lai tiktu sperti praktiski soļi, kas cilvēkos, it īpaši jaunos cilvēkos ar labu profesionālo kvalifikāciju, viestu pārliecību, ka reģionos būs attīstība, ka arī laukos var veidot uzņēmējdarbību un īstenot inovatīvas idejas,” – arī šeit varam palīdzēt, jo KLUB biedri ir arī visi lielākie Kauguru pagasta uzņēmēji, kuriem J.Baika k-ga definēto problēmu risinājumi ir ikdiena gan radot un nodrošinot darbavietas pagasta, novada un pilsētas iedzīvotājiem, gan ražojot eksportspējīgus produktus.

Nobeigumā – diametrāli pretēji J.Baika k-ga intervijā paustajam uzskatām, ka Sūnu ciema domāšanai ir jāsaka stingrs „JĀ”. Ikviens, kas ir izlasījis A.Upīša stāstu līdz galam, labi zina, ka, tieši Sūnu ciema puikas devušies pasaulē un uzkrājuši pieredzi, atgriezās mājās un ar savu piemēru parādīja mājās palikušajiem iedzīvotājiem, ka pietiek krāmēt mēslus dzīvojamās istabas vidū un dēvēt to par labu un pieņemamu risinājumu svaiga gaisa un telpu tīrības nodrošināšanai. Sūnu ciema puikas saprata, ka govīm un kūtsmēsliem t.i – ražošanai ir sava vieta, bet sadzīvei daudz piemērotākas gaiši balinātas sienas un svaiga gaisa pārpilnas telpas. Tieši ar šādu domāšanu izveidots Vidzemes Industriālais parks būtu uzskatāms, par īstu Vidzemes reģiona Laimes Lāci. To arī mums visiem novēlam un par tādu aicinām strādāt un cīnīties.

Biedrības “Kauguru labklājības un uzplaukuma biedrība” biedri