Lasīšanas laiks: 2 min
Pilni plaukti smaržīgu bulciņu, kas gaida pircējus. Lai gardumi klientiem būtu pieejami jau rīta stundās, “Liepkalni” konditorei Inesei Āboltiņai darbs sākas laikā, kad citi vēl saldi guļ. Konditora noskaņojums ietekmē radīto izstrādājumu garšu, uzskata Inese, tāpēc jācenšas domāt pozitīvi.
Izvēle par labu konditora amatam pieņemta jau pusaudža gados, tad bijusi izvēle, vai tomēr neapgūt grāmatveža profesijai nepieciešamās zināšanas. Lēmums nācis spontāni, jo gribējies izmēģināt ko interesantu. Inese vēlējusies darbu ar cilvēkiem, bet ne tik tiešā saskarē, kāda ir, piemēram, pārdevējai.
“Sākums bija ļoti interesants. Nesapratu, ko milti darīs, ko ūdens kopā ar miltiem izstrādās. Ar katru reizi apguvu jaunas lietas. Iepatikās. Turklāt nākamajā dienā pēc diploma saņemšanas bija darba piedāvājums. Nu jau esmu šajā nozarē 15 gadus.”
Jautāta par šīs profesijas neatņemamu sastāvdaļu – agro celšanos – Inese smejas, ka pie visa pierod. “Kad veras maiznīcas durvis, plauktos jābūt svaigām, mīkstām un siltām bulciņām. Ir cilvēki, kuriem tas ir rīta mazs prieciņš. Pie agrās celšanās pamazām pierod jau prakses laikā, šī ir viena no darba specifikām.” Arī fiziskai izturībai ir jābūt, jo darba diena pavadīta, kājās stāvot un aktīvi nodarbinot rokas.
Jautāta, ko vislabāk patīk gatavot, Inese norāda, ka vispateicīgākā ir rauga mīkla un kārtainā rauga mīkla, arī šīs mīklas izstrādājumi esot sirdij vistuvākie. Inese pat nevar pateikt, cik no mīklas kalna vienas dienas laikā top viņas apmīļotas bulciņas, pīrādziņi un citi gardumi. Sajūta esot īpaša, ka viņas darinājumi nonāk uz kāda galda un rada prieku. Inese arī piekrīt tam, ka konditora garastāvoklis “redzams” tapušajos izstrādājumos.
“Katru reizi neiznāk veidot vienādi, bet cenšamies, lai viss ir kārtīgi un kvalitatīvi. Mans atskaites punkts ir gatavot tā, ka es pati, to ieraugot veikalā, gribētu nopirkt. Svarīga katra bulciņa, ja man pašai tā patiks, garšos arī klientiem.”
Patika pret veicamo darbu neļauj tam kļūt apnicīgam, turklāt tas nav mazinājis vēlmi panašķoties. Inesei vislabāk garšo vaniļas pakaviņi un buljona pīrādziņi, kā arī kanēļa bulciņas. Līdzsvaru rada tas, ka Inesei izdodas pagatavot gardus pamatēdienus, ko novērtē ģimene.
Pircējiem Valmierā vislabāk garšojot mazie speķa pīrādziņi, picveidīgās siera raganiņas un biezpiena kārtainie pīrādziņi, tomēr pieprasījums dažādās dienās mēdz atšķirties, daudzuma ziņā gan sestdienas ir tās dienas, kad no plauktiem gardumi pazūd visātrāk, turklāt ik pa laikam no pircējiem saņemtas arī uzslavas.
Ja būtu jāuztaisa kāds konditorejas izstrādājums, kas raksturotu Valmieru, Inese gatavotu kliņģeri.
“Tas būtu salds, ar daudzveidīgu pildījumu – rozīnes, aprikozes, sukādes, magones, pa virsu drumstalas. Īsts svētku kliņģeris.”
