Lasīšanas laiks: 2 min
Notiekošais Grieķijā ir viena no Eiropas Savienības (ES) centrālajām problēmām, kas skar ikvienu valsti, tostarp arī Latviju, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”).
Kalniete uzsvēra, ka nav pārliecības par politisko stabilitāti Grieķijā, jo šajā valstī notiekošie procesi ir pārāk haotiski. “Vakardienas [Aleksis] Cipra paziņojums par to liecina – viņš sāk zaudēt atbalstu savā partijā un viņš izmantoja šo brīdi, lai ātri izziņotu vēlēšanas, apzinoties, ja viņš to nedarītu, viņš zaudētu popularitāti.
Ciprs vairāk domā par to, nevis kā īstenot reformas, bet kādā veidā saglabāt savu ietekmi,”
teica Kalniete.
Deputāte prognozēja, ka situācija pēc ārkārtas vēlēšanām Grieķijā politiskajā līdzsvarā tomēr daudz nemainīsies. Vienlaikus grieķu tautai un vēlētājiem ir jāapzinās, ka šī ir viņu pēdējā iespēja. “Ja Grieķija nepildīs savus starptautiskos solījumus, tad ir tikai viens ceļš – iziešana no eirozonas,” uzsvēra Kalniete.
Runājot par Grieķijai paredzēto finansējumu, Kalniete atzina, ka pastāv risks, ka Latvija varētu zaudēt vairākus miljonus, ja Atēnas nepildīs savas apņemšanās.
“Mēs aizdodam nevis tiešā veidā, bet caur Eiropas stabilitātes mehānismu. Protams, visu mēs nekādā gadījumā nezaudēsim. Risks, ja Grieķija nepilda savas saistības, zaudēt vairākus miljonus pastāv,”
atzina Kalniete.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Grieķijas premjerministrs Ciprs ceturtdien oficiāli paziņoja par savu atkāpšanos no amata un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu pēc tam, kad viņš panāca trešo plašo starptautiskā aizdevuma programmu, kas izpelnījās sacelšanos viņa paša radikāli kreisās partijas rindās.
Ciprs ceturtdien televīzijā pārraidītā uzrunā tautai ārkārtas vēlēšanu datumu nenosauca, bet ziņu aģentūra ANA, atsaucoties uz Grieķijas valdības amatpersonām, kuras vēlējās palikt anonīmas, vēstīja, ka tās notiks 20.septembrī.
Ciprs par demisiju paziņoja dienā, kad parādu māktā valsts saņēma pirmo 13 miljardu eiro pārskaitījumu no trīs gadu starptautiskā aizdevuma paketes, kuras apmērs sasniedz 86 miljardus eiro. Saņemtie līdzekļi ļāva Grieķijas valdībai veikt būtisku parāda atmaksu Eiropas Centrālajai bankai 3,4 miljardu eiro apmērā.
Ciprs ir paziņojis, ka Grieķijas aizdevēji – Eiropas Savienība, Eiropas Centrālā banka, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un ESM – ir piekrituši pēc pirmā reformu izpildes novērtējuma pabeigšanas novembri izskatīt valsts parāda mīkstināšanas pasākumus.
