Saistībā COVID-19 vīrusa izplatību Latvijā, ir ierobežota daudzu medicīnas pakalpojumu pieejamība. Arī ginekologi savas pacientes klātienē pieņem tikai tajos gadījumos, ja gaidīt vai attālināti konsultēt nav iespējams. Par to, kā pandēmija ietekmējusi ginekologu darbu un kā rīkoties, ja sievietei radušās ginekoloģiskas problēmas vai nepieciešama kontracepcija, stāsta Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, ginekoloģe Vija Veisa.
Kā pandēmijas apstākļi ir ietekmējuši ginekologu ikdienu?
Kaut arī ginekologi turpina darbu, klātienes vizītes ir stipri ierobežotas. Plānveida profilaktiskās vizītes, lai, piemēram, veiktu onkocitoloģiskās analīzes, šobrīd nenotiek. Tiek nodrošināta grūtnieču aprūpe, tomēr ir rekomendācija iespēju robežās samazināt vizīšu skaitu. Ierobežojumi neattiecas uz pacientēm, kurām ir radušās akūtas sūdzības, jo Covid 19 nav atcēlis pārējās slimības.
Arī pašas vizītes tiek organizētas tā, lai uzgaidāmajās telpās vienlaikus nebūtu jāatrodas vairākiem cilvēkiem. Lai izvairītos no liekiem kontaktiem, sievietes tiek lūgtas uz vizītēm nākt vienas, nevis kopā ar partneri. Tā kā dažkārt vīrusa izpausme var būt asimptomātiska, mēs rekomendējam lietot sejas maskas, kā arī izmantot ārstu praksēs pieejamos roku dezinfekcijas līdzekļus, lai no iespējamas inficēšanās pasargātu gan sevi, gan medicīnisko personālu.
Vai saslimšana ar Covid-19 var atstāt ietekmi uz sievietes reproduktīvo veselību vai ietekmēt grūtniecības gaitu?
Šobrīd pētījumi ir diezgan maz un ierobežoti. Pagaidām nav datu, ka Covid – 19 kaut kā negatīvi ietekmētu sievietes reproduktīvo veselību. Tās grūtnieces, kas ir saslimušas ar šo vīrusu, neslimo smagāk kā citi pieaugušie, un nav datu, ka vīruss caur mātes organismu varētu tikt nodots bērnam. Taču no otras puses, mums ir jāņem vērā, ka grūtnieces vispār ir ar lielāku tendenci slimot ar sarežģījumiem, un viņas ir ļoti jāsaudzē. Ir maksimāli jāievēro visi piesardzības pasākumi, atceroties, ka jebkura smaga saslimšana ar augstu temperatūru un liels stress var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecības gaitu vai draudēt ar priekšlaicīgām dzemdībām.
Kā sievietei izvērtēt, vai situācija ir akūta, vai tomēr ar vizīti labāk pagaidīt?
Pirmkārt, jāizvērtē, vai sūdzības ir parādījušās relatīvi nesen. Ja sievietei jau gadu vai divus ir kādas sūdzības, un viņa beidzot ir nolēmusi doties pie ārsta, visticamāk tā nebūs neatliekama problēma. Otrkārt, ir jāsaprot, vai tas ir kaut kas akūts. Piemēram, ja ir parādījušās neskaidras sāpes, asiņošana starp mēnešreizēm, pozitīvs grūtniecības tests un asiņošana, ir ievietota spirāle un ir pozitīvs grūtniecības tests vai tiek novēroti kādi citi līdz šim nebijuši simptomi, ārsta palīdzību tomēr vajadzētu meklēt. Ja ir kādas neskaidrības, vienmēr var piezvanīt uz ārsta praksi uz uzzināt, kā katrā konkrētajā situācijā rīkoties.
Vai šajā laikā ir pieejamas arī attālinātas vizītes? Kā tās tiek organizētas?
Arī pirms pandēmijas steidzamos gadījumos ginekologi mēdza savas pacientes konsultēt attālināti, šobrīd attālinātas vizītes tiek izmantotas arvien biežāk. Ir ārstu prakses, kas, piedāvā vizītes tiešsaistē, izmantojot Zoom platformu, citur tas notiek caur telefonu.
Te gan jāņem vērā, ka neklātienē ārsts var tikai izrunāties ar pacienti, bet nevar viņu izmeklēt. Nozīme ir arī tam, vai sieviete ārsta lokā ir nonākusi pirmo reizi, vai ir jau zināma paciente. Ja ārstam ir pieejama informācija par sievietes slimības vēsturi, pa telefonu var izrunāt ārstēšanas plānu, tai skaitā jautājumus par kontracepciju. Ar pirmreizēju pacienti tas varētu būt sarežģītāk, jo ginekologam tomēr nepieciešama kāda bāzes informācija par sievietes kopējo veselības stāvokli.
Ja sieviete kaut kādu apstākļu dēļ nevar apmeklēt ginekologu, bet viņai nepieciešama kontracepcija, kādus kontracepcijas līdzekļus Jūs ieteiktu izvēlēties?
Šajos apstākļos būtu jāizvēlas vai nu bezrecepšu kontracepcijas līdzekļi, vai tādi kontracepcijas līdzekļi, kurus sieviete pati var uzsākt lietot un vajadzības gadījumā arī viegli pārtraukt, piemēram, kontracepcijas tabletes.
Zināmām pacientēm, kurām pēdējo mēnešu laikā nekas būtisks dzīvē nav mainījies, ārsts var izrakstīt elektronisko recepti, un sieviete nepieciešamo kontracepciju var saņemt jebkurā aptiekā. Ja paciente līdz šim nav bijusi ginekologa redzeslokā, ārstam ir apgrūtinošāk piemeklēt piemērotāko kontracepciju. Kaut arī hormonālā kontracepcija ir ļoti droša un riski ir minimāli, ginekologam tomēr būtu jāzina tādas pamatlietas kā sievietes ķermeņa svars un asinsspiediens, kā arī iepriekšējās saslimšanas, lai izslēgtu iespējamos riskus.
Vai ir ieteicams uzsākt kontracepcijas tablešu lietošanu, ja pāris ģimenes plānošanu vēlas atlikt tikai uz dažiem mēnešiem, līdz beigsies Covid – 19 pandēmija? Cik ilgs ir pārejas posms, lai pēc kontracepcijas tablešu lietošanas sieviete varētu palikt stāvoklī?
Es domāju, ka tieši kontracepcijas tabletes šajā situācijā varētu būt vislabākā izvēle. Tā ir augsti efektīva un droša, kā arī viegli pieejama Viss, kas vajadzīgs ir recepte, ko ārsts var izrakstīt arī elektroniski. Kad kontracepcija ir pārtraukta, nākamajā ciklā pāris jau var plānot grūtniecību, un nav vajadzīgs kāds pārejas posms.
Daudzi pāri joprojām kā kontracepciju izmanto pārtraukto dzimumaktu vai prezervatīvu. Kāda ir iespēja sevi pasargāt no grūtniecības neparedzētas kļūmes gadījumā, ja pāris šajā laikā nav gatavs ieņemt bērniņu?
Ir labi, ja šādos gadījumos mājās glabājas avārijas kontracepcija. Tā bez receptēm ir pieejama jebkurā aptiekā, un to jāiedzer 72 stundu laikā pēc neaizsargātā dzimumakta.
Avārijas kontracepciju gan ir paredzēta tikai ārkārtas situācijas, un pārim būtu jādomā par kontracepciju arī ikdienā. Diemžēl daudzi pāri nelieto kontracepciju ekonomisku apsvērumu dēļ, tāpēc Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, vairākas nevalstiskās organizācijas un ģimenes ārsti ir vērsušies Veselības ministrijā ar lūgumu apmaksāt kontracepciju noteiktai sieviešu grupai, kura to nevar atļauties un kurai ir grūtības aprūpēt jau esošos bērnus. Es domāju, ka Covid radītā krīze un darba zaudēšana tikai palielinās to sieviešu loku, kurām nebūs līdzekļu kontracepcijai, tādēļ valsts atbalsts ģimenes plānošanā šajā laikā būtu īpaši būtisks.
Pāriem, kuri strādā no mājām, ir daudz vairāk laika būt kopā vienam ar otru. Vai, Jūsuprāt, šīs krīzes rezultātā varētu palielināties dzimstība vai tomēr finansiālā nestabilitāte un neziņa par nākotni varētu dzimstību mazināt?
Man prātā nāk vismaz trīs scenāriji. Noteikti būs grūtniecības, kuras vienkārši iestāsies un pāris izlems laist pasaulē bērniņu neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Taču tāpat varētu būt salīdzinoši daudz pāru, kuri ekonomiskās nestabilitātes dēļ izvēlēsies abortu, kā tas notika iepriekšējā krīzē. Tāpat krīzes dēļ varētu pieaugt arī šķirto laulību skaits, jo ilgstoša būšana mājās un konfrontācija vienam ar otru var saasināt konfliktus.
