Lasīšanas laiks: 6 min
Kamēr Latvijā ziema veic mānīgus gājienus, tikmēr kaut kur citur pasaulē vēl silts. Dagnija Bērztīse – 22 gadus vecā jauniete no Mazsalacas puses – nesen atgriezusies mājās pēc pavadītiem 5 mēnešiem studijās Spānijā. Atgriežoties Latvijā, viņa turpina studēt pedagoģiju Rīgā; palicis pēdējais gads un bakalaura rakstīšana.
Kā tu nonāci Spānijā?
Es tur nokļuvu caur Erasmus+ mobilitātes programmu. Sāku skatīties kādas ir iespējas, turklāt, manam draugam arī bija pieredze ar Erasmus+. Zināmas bažas un bailes tas manī radīja, jo man bija palicis pirmspēdējais semestris un ļoti gribējās absolvēt kopā ar saviem kursa biedriem. Gan draugs, gan apkārtējie iedrošināja un motivēja – tas rezultējās ar pieciem mēnešiem Spānijā, Valensijā.
Vai tu proti spāņu valodu?
Spāņu valodu es protu vismaz saziņas līmenī. Spāņu valodas pamatus es apguvu vidusskolā pie brīnišķīgas skolotājas Baibas Stomas. 3 gadus nomācījos spāņu valodu, tomēr, beidzot vidusskolu, jutu, ka nepieciešams zināšanas atsvaidzināt, tādēļ universitātē izvēlējos spāņu valodu kā C daļas kursu un atsāku lietot “Duolingo”. Jāatzīst, ka īpaši nesanāca praktizēt spāņu valodu kā iecerēts, jo, lai gan studijas bija spāņu valodā, viss, kas saistīts ar Erasmus+, notika angļu valodā. Jāņem vērā, ka Valensija arī ir Erasmus+ galvaspilsēta.
Kā ar Spānijas iedzīvotājiem, kas nav saistīti ar Erasmus+ – vai viņi labprāt runā angliski?
Es pati vienmēr mēģināju runāt spāņu valodā, līdz ar to man nesanāca ar to saskarties. Dažreiz, kad mēģināju runāt spāniski, viņi laikam jau redzēja, ka neesmu vietējā, un atbildēja angliski.
Cik daudz no Spānijas esi redzējusi un ko apceļojusi?
Es biju Spānijā bijusi jau iepriekš Covid laikā, bet tad nevarēja izbaudīt to līdz galam ierobežojumu dēļ. Taču esot Erasmus+ mobilitātes programmā, izdevās redzēt un baudīt diezgan daudz.
Sociālos medijos ieraudzīju, ka kāda paziņa arī ir Erasmus+ programmā, bet citā pilsētā. Es sazinājos ar viņu, jo drīzumā plānoju ar Erasmus+ organizāciju doties uz to pašu pilsētu uz kādu ikgadējo festivālu. Tur es satiku savu paziņu un mēs atkal sadraudzējāmies. Bija palaimējies, ka šī draudzene bija atceļojusi uz Spāniju ar mašīnu, līdz ar to mums bija lieliska iespēja to izmantot. Mums izveidojās draugu grupiņa, ar kuru mēs kopā sākām vairāk ceļot. Mēs devāmies uz Aragonas reģionu, Madridi, Barselonu… Pa ceļam, protams, apskatījāmies arī dažādas apskates vietas un pilsētiņas. Devāmies arī uz nelielu Francijas pilsētiņu, kura ir netālu no Spānijas robežas.
Pirms es devos prom no Spānijas, es ļoti velējos apskatīt Andalūziju – Spānijas dienvidu reģionu – un Gibraltāru, kas atrodas Anglijas teritorijā. Tā kā mana draudzene bija jau prom, es noīrēju mašīnu un devos 6 stundu braucienā uz Malagu, kur no Latvijas bija ielidojis mans draugs. 5 dienu laikā aplūkojām vairākas Andalūzijas pilsētas.
Kā tev izdevās apvienot ceļošanu ar mācībām?
Ar spāņiem ir tā – viņi daudz neiespringst! Viņiem ir ļoti daudz brīvdienu. Katru otro nedēļu kāda lekcija izkrita, jo viņi vēlās atpūsties un izbaudīt dzīvi (smejas).
Noteikti ilgāk dzīvojot Spānijā sanācis ievērot spāņu kultūru, vērtības un paradumus… varbūt vari vairāk pastāstīt par to? Kā ir dzīvot Spānijā salīdzinot ar Latviju?
Vispārīgi spāņiem patīk socializēties. Parasti ir daudz dažādu pasākumu, bāri un kafejnīcas vienmēr pilnas un ir skaļš troksnis. Arī vecāki cilvēki ir ļoti aktīvi sociālajā dzīvē. Mēs gājām uz kafejnīcu mācīties un katru vakaru tur bija kādu kundžu grupiņa, kas vienkārši spēlēja spēles.
Spāņiem ļoti patīk dejas un mūzika. Pati mācījos bačatu, bet vēl populāras dejas ir flamenko un salsa. Noteikti ieteiktu apskatīties flamenko šovu. Šķita, ka viņi dzied ar visu sirdi un dvēseli.
Interesanti bija tas, ka Valensijā ļoti daudz šāva salūtu. Naktī, dienas laikā… Jaunie Erasmus+ studenti jautāja, kam par godu ir salūts? Un vienmēr atbilde bija – pierodi, tu dzīvo Valensijā. Vienreiz mums skaidroja, ka salūtu šāva par godu visiem salūtiem, kas ir bijuši un vēl būs (smejas).
Latviešiem neizprotama, bet spāņiem pavisam normāla ikdienas daļa ir Siesta – diendusa aptuveni no 14:00 līdz 16:00, kad kafejnīcas un veikali lielākoties ir slēgti. Pati ar to vairāk saskāros, kad bijām Andalūzijā. Vakariņas viņiem ir ap 21:00, līdz ar to arī ēdināšanas pakalpojumi ir tikai pieejami kaut kad ap to laiku.
Spāņiem ir ļoti svarīga ģimene – tā ir vērtība. Universitātē bija lekcija Ģimenes pedagoģija, kur bija uzdevumi analizēt ģimenes un to stāvokļus. Sapratu, ka viņi dzīvo ļoti dažādos sastāvos. Nav tā, ka ir viena tuvākā ģimene, bet tur parasti ir vēl vecmāmiņa, brāļi, māsas, citas ģimenes u.tml.
Ko tu vari pastāstīt par spāņu virtuvi?
Viņiem ļoti populāras ir Tapas, kas ir dažādas uzkodas. Piemēram, pasūtot kādu dzērienu, vienmēr atnesīs arī kādu uzkodu – riekstus, olīvas u.t.t. Ir arī Bocadillo, kas ir sendviči tikai bagetēs. Vēl populārs ēdiens ir Paella – rīsu ēdiens, kura izcelsme ir Valensija. Spāņi lepojas arī ar Jamón ibérico, kas ir šķinķis. No dzērieniem ir Sangria un Tinto de verano, kuru pamatā ir vīns.
Kas tev visvairāk pietrūka, esot Spānijā?
Es pat laikam teiktu, ka nekas – es tik ļoti izbaudīju laiku tur! Vienīgais uz beigām man ļoti sāka pietrūkt biezpiens, tieši biezpiena plācenīši (smejas).
Un pretēji: kas tev visvairāk pietrūkst tagad – esot Latvijā?
Vieglāk, laikam būtu atbildēt, kas man nepietrūkst (smejas). Tās pirmās lietas, kas noteikti nāk prātā, ir saule, D vitamīns, kas ir saistīts arī ar košumu gan pilsētvidē, gan dabā, gan cilvēkos. Tas to ikdienu padara patīkamāku. Pietrūkst tie atvērtie, pozitīvie cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt arī tad, kad nevajag palīdzību. Kā mums ir gadījies – mēs stāvam uz ielas, izskatāmies varbūt apmaldījušies un cilvēki nāk klāt un stāsta, ka šai ielai ir trīs nosaukumi, tad jautā vai vajag palīdzību. Arī veikalos cilvēki ir atvērti un bieži vien sāks sarunu, pajautās palīdzību, un tās sarunas var ilgt pat stundas. Tas pietrūkst – tie pozitīvie, atvērtie cilvēki. Protams, arī draugi, kvalitatīvi pavadītais laiks un noteikti arī pati Valensija.
Tas, kas nepietrūkst, ir prusaki, kas Valensijā ir ļoti daudz. Mitra vide, un prusakiem tas patīk. Uz ielām ir daudz, pat veikalos ir, bet tādēļ arī daudzos veikalos ir indes, slazdi u.t.t. Tas sākumā bija šoks, bet beigās sadzīvoju un pieradu.
Tā kā 5 mēnešu laikā esi iepazinusi Spāniju ceļojot, ko tev sirds saka – kura tev ir mīļākā vieta Spānijā?
Valensija un tās apgabals, jo tur pavadīts visilgākais laiks, daudz kas piedzīvots. Kā arī Valensija tika iepazīta vairāk kā citas vietas.
Vai plāno atgriezties Spānijā?
Es domāju, ka jā, bet vai uz ilgāku laiku – to laiks rādīs! Es laikam vairāk vēlētos būt pasaules iedzīvotājs un ceļot vairāk, iepazīt citas kultūras un valstis. Negribu būt piesieta vienai vietai!
