Lasīšanas laiks: 4 min
Ziemas traumas mūs parasti pārsteidz nesagatavotus. Zemā gaisa temperatūra, kas var samazināt asins plūsmu uz muskuļiem un ierobežot mūsu kustību diapazonu, un daudzi citi apstākļi var būt iemesls nepatīkamiem negadījumiem. Ieteikumus, kā pasargāt sevi no ziemas traumām un kā rīkoties traumu gadījumos, sniedz BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Vecumam nav nozīmes
No paslīdēšanas un krišanas ziemā nav pasargāts neviens, tas var atgadīties ikvienam un jebkurā vecumā, ejot pa ietvi, šķērsojot ceļu vai nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem. Tādēļ ziemā ir ļoti būtiski valkāt piemērotus apavus, nešķērsot sniegu, ja nav zināms, kāds zem tā ir segums, izvairīties no ledus plankumiem, nevis šķērsot tos. Īpaši piesardzīgiem jābūt gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir trauslāki kauli un kritieni var atstāt daudz nopietnākas sekas. Tādēļ ir ieteicams kā pavadoni izvēlēties spieķi, kas ļaus justies stabilāk.
Savukārt, ja nodarbojaties ar ziemas sporta veidiem, izvēlieties trasi ar mazāk iespējamiem šķēršļiem un sportojot nekad no sava redzesloka neizlaidiet mazus bērnus.
Tāpat autovadītājiem ir ieteicams izvēlēties ātrumu, lai neizraisītu automašīnas kontroles zudumu uz slidena ceļa.
Ja tomēr ir gadījies krist un sasist galvu, pie simptomiem – reibonis, slikta dūša, apjukums – noteikti vērsieties pie ārsta.
Kā izvairīties no ziemas traumām?
Samazināt ziemas traumu iespējamību var, ievērojot dažus vienkāršas, bet būtiskus nosacījumus:
- Valkājiet piemērotus apavus, kas izgatavoti atbilstoši ledus un sniega apstākļiem.
- Ejot saglabājiet īsāku soli, izvairieties no gariem soļiem, kas var sekmēt paslīdēšanu.
- Ejiet lēnāk, nesteidzieties, bez īpaša iemesla neskrieniet.
- Vienmēr paņemiet līdzi mobilo tālruni – ja gadās krist, varēsiet informēt savu ģimeni, paziņas vai ātro medicīnisko palīdzību.
- Ieplānojiet laiku āra veicamajiem darbiem, veiciet tos nesteidzoties.
- Pirms veicat mājas darbus, piemēram, sniega tīrīšanu, izstaipieties un iesildieties, lai izvairītos no muguras, roku vai kāju traumām.
Ziemas sporta prioritāte – plānošana
Dodoties baudīt ziemas sporta aktivitātes, noteikti nepieciešams nodrošināties ar pareizo aprīkojumu, neaizmirstot plaukstu un roku aizsargus, aizsargbrilles, ķiveri un pareizos slēpošanas zābakus vai citu speciālo izvēlētajam sporta veidam nepieciešamo ekipējumu.
Pirms doties slēpot, noskaidrojiet laika apstākļus un izvēlieties savai fiziskajai sagatavotībai piemērotu slēpošanas trasi. Tāpat izvairieties no alkohola lietošanas un fiziskām aktivitātēm tūlīt pēc ēdienreizes. Slēpošana un braukšana ar sniega dēli ir nopietni sporta veidi, tāpēc pirms došanās trasē ir ieteicams iesildīties.
Ja uz kalna dodaties kopā ar savu partneri, ieteicams palikt vienam otra redzeslokā. Ja kalna apmeklējums ieplānots saulainajā laikā, tad vēlams lietot saules aizsargkrēmus un lūpu balzamus. No medikamentiem der paņemt līdzi pretsāpju zāles, piemēram, ibuprofenu, pretklepus sīrupu, vairāk gan mazajiem ziemas prieku baudītājiem, arniku saturošus gelus, kam piemīt sildoša un zilumus mazinoša iedarbība.
Pirmie soļi traumu gadījumā
Uz kalna lielākā daļa traumu rodas no noguruma vai mainoties laika apstākļiem. Taču arī ikdienā, ja gadās piedzīvot hipotermiju jeb apsaldējumu, nepieciešams vērsties pēc medicīniskās palīdzības.
Traumas, ko novēro visbiežāk, ir – saišu sastiepumi, plecu nobīdes vai lūzumi, apakšējo ekstremitāšu lūzumi, slēgtas galvas traumas, rokas un rokas īkšķu traumas.
Ja kritiens ir bijis nenozīmīgs, var palīdzēt farmaceits ar savu padomu, iesakot labāko pretsāpju un pretiekaisuma gelu un tabletes, kas mazinās izraisīto diskomfortu sāpju gadījumā. Ja tomēr kritiens ir bijis smags, ieteicams pašiem vērsties traumpunktā vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kā piemēru var minēt kustību vai jutības zudumu rokās, kājās vai samaņas zudumu. Šādos gadījumos nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības.
Kā var palīdzēt aptiekas farmaceits
Aptiekā visbiežāk vēršamies ar nelielām un pārsvarā maznozīmīgām traumām – sastiepumiem un sasitumiem – , kuru simptomi ir sāpes. Šādu gadījumu ziemā nav maz, un parasti bez ārsta apskates farmaceits izjautās, kur sāp un cik ilgi, un kas ir lietots jau iepriekš. Akūtu sāpju gadījumā farmaceits iesaka diklofenaka vai ibuprofēna saturošus gelus vai plāksterus. Ja trauma ir svaiga, var lietot atvēsinošos gelus vai aerosolus. Pie savilktiem muskuļiem iesakām arnikas vai kapsikamu saturošus gelus. Ja slodze ir bijusi pārāk liela, tad krampju novēršanai var ieteikt magnija preparātus. Akūtu sāpju gadījumā var lietot arī pretsāpju medikamentus, tomēr par to lietošanu ir vēlams konsultēties ar ārstu un bez ārsta nozīmējuma lietot tos ne ilgāk kā septiņas dienas. Ja simptomi nedēļas laikā nav mazinājušies, ir jādodas pie ārsta.
