Kā izveidot savu biznesu: ceļš caur ērkšķiem uz zvaigznēm (6)

Lasīšanas laiks: 4 min

Ideja par uzņēmuma dibināšanu mums radās pavisam nesen. Kāds draugs vīram ieteica pieteikties Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra veidotajiem kursiem. Šajos kursos arī dzima ideja dibināt uzņēmumu.

Nolēmām veidot uzņēmumu, kurš nesīs pasaulē gaismu – ar tā darbības palīdzību Latvijā un pasaulē palīdzēsim cilvēkiem un stāstīsim viņiem par kristīgām vērtībām, par to, kā darot labu citiem, ir iespējams mainīt savu un apkārtējo cilvēku dzīvi. Arī uzņēmuma nosaukumu izvēlējāmies zīmīgu – SIA “Gaismas Ceļš”.

Pats dibināšanas posms nav grūts, nepieciešams aizpildīt veidlapas, kuras ir pieejamas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā. Kad veidlapas aizpildītas, tad tās jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Ejot uz reģistru, ieteicams sagatavot aptuveni 200 eiro, no šī brīža būs jāsāk maksāt.

Tā kā mēs nolēmām nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, vajadzēja piereģistrēt uzņēmumu pārtikas veterinārajā dienestā, Latvijas Lauku atbalsta dienestā un Latvijas valsts sertificēšanas un testēšanas dienestā.

Protams, ir saprotami, ka nepieciešams piereģistrēt uzņēmumu atbilstošajās instancēs, bet šķiet absurdi, ka par katru dokumentu mums, jaunajiem uzņēmējiem, kas vēl nav nopelnījuši ne centa, nepieciešams tik dārgi maksāt.

Piemēram, lai uzsāktu zemes sertificēšanu bija nepieciešams samaksāt aptuveni 150 eiro. Lai sāktu nodarboties ar uzņēmējdarbību, iepriekš nepieciešams sagatavot prāvu summiņu.

Kopīgi ar vīru nolēmām, ka nepieciešams iegādāties tehniku, lai spētu laukus apstrādāt, jo pirkt pakalpoju nav izdevīgi. Tā nu gājām uz bankām runāt, kādas ir iespējas saņemt kredītu, lai iegādātos tehniku, jo pašiem mums nebija pieejama tāda nauda.

Apmeklējām visas banku filiāles, kas darbojas Valmierā. Kas bija pārsteidzoši, nevienā no tām nevēlējās mūs atbalstīt, jo mēs esam jauns uzņēmums. Bankas darbinieki pat īsti neuzklausīja mūsu ideju.

Sapratuši, ka bankas mūs neatbalstīs, meklējām alternatīvas – gājām uz nebanku kredītiestādēm. Vienā no tām kredīts pirmajā brīdī šķita izdevīgs – kredīta likme ir aptuveni 3%, bet iestādes darbinieks aizmirsa pateikt, ka šī ir mēneša likme. Viegli sarēķināt, ka gada likme ir 36%!

Kaut gan cerības iegūt kredītu bija zudušas, mēs tomēr atradām alternatīvu AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Institūcijas darbinieki ir laipni un atsaucīgi, mums bija iespēja izklāstīt savu ideju, bet iestāde mums pastāstīja par savu piedāvājumu. Piedāvātā procentu likme ir zema – tikai 5%.

Kredītu iespējams paņemt, nodrošinot ķīlu. Patiesībā, ja mums nebūtu īpašuma, ko varētu ieķīlāt, diez vai mēs spētu nodrošināt pilnvērtīgu uzņēmuma darbu, tāpēc es apbrīnoju cilvēkus, kuri uzsāk uzņēmējdarbību no nulles.

Kad saņēmām kredītu, varējām sākt strādāt.

Uzsākot darbu, sapratām atšķirību starp ierindas darbinieku un uzņēmēju. Ierindas darbinieks nostrādā, savu konkrētu laiku, pieņemsim – no astoņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā, un viņa rūpes par darbu ir beigušās. Savukārt uzņēmēja darbs kļūst par viņa dzīvesveidu – par normētu darba laiku var aizmirst, un vienmēr jābūt gatavam rīkoties.

Tas ir kā ar mazu bērnu, kurš tikko sācis staigāt. Tev nepieciešams sekot līdzi katram viņa solim, lai viņš nesatraumētos. Tikpat rūpīgi arī jāseko līdz uzņēmuma darbībai.

Godīgi sakot, uzsākt uzņēmējdarbību ir grūti. Jāaptver jauns zināšanu un darbības lauks, jāpārzina dažādi procesi un, protams, ir nepieciešamas finanses. Lai gan sākums ir grūts mums ir tomēr divas iespējas:

• Mēs varam iet vieglāko ceļu un atmest visam ar roku, atgriezties ierindas darbā, kļūstot par skrūvītēm sistēmā, un sūdzēties par to, cik grūti ir Latvijā un, ka mēs nespējam tik galā ar savām problēmām.
• Vai arī mēs varam iet grūtāko ceļu un priecāties par esošo dzīves posmu, saprotot, ka tas mums ir dāvāts, lai mēs varētu mainīt savu dzīves redzējumu un iemācīties ko jaunu. Pēc šī posma nāks kas ļoti labs, mums tikai jāturas pretī grūtībām.

Mēs savā dzīvē esam izvēlējušies otro iespēju – priecāties par dzīvi.

Šobrīd, mana dzīve ir grūta, satraukumu un problēmu pilna, bet tomēr es esmu laimīga, ka esmu tur, kur esmu. Man ir brīnišķīgs vīrs, mums ir uzņēmumus, tas vienmēr bija mans sapnis. Jā, tagad ir grūti, bet šī situācija paver lielas iespējas pasaules plašumos.