Valmieras Ziņas

Juris Mūrnieks: Saeimas “staigātāji” – renegāti (1)

2018.gada 6. oktobrī notiks kārtējās, jau 13. Saeimas vēlēšanas. Par iespēju iegūt deputāta mandātu un darba vietu Jēkaba ielā 11 sacentīsies daudzi labākie, gudrākie, zinošākie, darbīgākie un cienījamākie deputātu kandidāti. Vismaz viņi tā domā. Lai gan līdz sestajam oktobrim atlikuši nedaudz vairāk nekā septiņi mēneši, priekšvēlēšanu aktivitātes jau sākas. Notiek politisko partiju sanāksmes un kongresi, tiek plānotas un veidotas apvienības, tiek izteiktas optimistiskas un dažas pesimistiskas, bet reālas prognozes.

Saeimas vēlēšanās varam izvēlēties starp daudzu politisko partiju un to apvienību sarakstiem. Loģiski būtu, ja izvēli izdarītu vadoties pēc attiecīgā politiskā spēka ideoloģijas, programmas, neaizmirstot izvērtēt kandidātu personības, viņu iepriekšējo veikumu. Realitātē ar politisko partiju piedāvāto ideoloģiju ir salīdzinoši vāji. Vienā malā ir “Saskaņa” un “naših bjut”, otrā – “latvieti, nepadodies!”. Pārējie  politiskie spēki  visdažādākajās kombinācijās, atkarībā no vajadzības. Tāpat balsojam par personībām, skaistajiem vārdiem, solījumiem.

Pēc loģikas, kļūstot par deputāta kandidātu, attiecīgā persona uzņemas zināmas saistības pret izvēlēto politisko spēku. Ir bijuši mēģinājumi šīs saistības dažādi nostiprināt, kā piemēram, dot svinīgo zvērestu baznīcā. Izrādījās, ka uzticību izvēlētajai ideoloģijai tas nevairo.

Teorētiski, mainot politisko spēku un izstājoties no attiecīgās frakcijas, būtu jānoliek deputāta mandāts. Jo pirmā vēlētāju izvēle taču bija politiskā partija ar tās piedāvājumu un vēlētāji izraudzījās kandidātu kā šī piedāvājuma īstenotāju.  Tādā gadījumā gan ietu secen Saeimas deputāta alga un paredzētās kompensācijas. Tas nu laikam būtu par daudz prasīts!

Un tā jau kārtējo reizi sākas “staigāšana”. Daļa esošo deputātu meklē jaunus draugus, ar kuriem būtu lielākas iespējas atkal tikt pārvēlētiem. Ideoloģija, partijas programma un vēlētāji vairs nav būtiski. Bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem iepriekšējos partnerus varam nodot un meklēt citus. Demokrātijā pieņemtā pakļaušanās vairākumam vairs nav būtiska, partneru pārliecināšana par savu uzskatu pareizību – tāpat. Galvenais – tikt pārvēlētam. Jo gadījumi, kad kāds atzīstas, ka turpmāk nekandidēs ir ļoti reti.

Septiņus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām mūsu parlamentā ir 13 deputāti, kuri mainījuši savu politisko partiju vai apvienību. Varam teikt, ka viņi nodevuši savus vēlētājus. Ārzemēs šādos gadījumos lieto vārdu “renegāts”. Izklausās salīdzinoši nesmuki, lai gan skaidrojumā teikts: „savas agrākās ticības vai politiskās pārliecības noliedzējs, pārbēdzējs, atkritējs…”

Nevajadzētu gan iedomāties, ka šādi rīkojas tikai mūsu parlamentārieši. Tā savulaik viens no visu laiku izcilākajiem angļu politiķiem Vinstons Čērčils pamanījās kļūt par “divkāršu renegātu”. Viņš izstājās no konservatīvās partijas, pieslējās liberāļiem un beigās atkal kļuva par konservatīvo. To gan Lielbritānijā min kā izņēmumu. Un Čērčilu salīdzināt ar Gunāru Kūtri, Artusu Kaimiņu, Ringoldu Balodi vai kādu bijušo, vietējo laikam nebūtu īsti pareizi.  

Formāli jau ar šādu nosacīto politiskās pārliecības maiņu nekas pārkāpts netiek. Nu var taču cilvēks pārdomāt, vilties vai kļūt prātīgāks. Varam tikai minēt, kāpēc parasti neiet projām no politiskajām partijām, kurām prognozē lielus panākumus vēlēšanās un līdz ar to arī daudzus deputātu mandātus. Tas nekas, ka to ideoloģijas jau no sākuma ir nesavienojamas, kā “zaļajiem” ar “zemniekiem”.

Izvēle šādos gadījumos paliek vēlētāju rokās. Viņi būs tie, kas “pārbēdzējus” vai “atšķirīgi domājošos” pārvēlēs vai nē. Un mūsu vēlētāji, kuri var nobalsot par kārtējiem brīnumdarītājiem, renegātus īpaši nemīl. Savulaik rakstīju maģistra darbu politoloģijā un pētīju šo problēmu. “Staigātājus” atkārtoti pārvēl procentuāli mazāk! Bet tā nu būs mūsu izvēle oktobrī.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    bucis - 05.04.2018 Atbildēt

    Lai tur vai kā,taču piedaloties vēlēšanās,cilvēks pats lej ūdeni uz savu ciešanu dzirnavām,tas tā-tēlaini sakot…Protams,te nav runa par tiem,kuri algās saņem četrcipara skaitli ”eināros”

"Valmieras ziņas" jautā

Vai tu vakcinēsies pret Covid-19?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

ReTV Ziņu dienests aicina darbā ŽURNĀLISTU/-I Ja esi gatavs mesties izaicinājumos un kļūt par žurnālistu vienā no straujāk augošajiem Ziņu dienestiem, pievienojies ReTV komandai! Darba pienākumi: • Raidījumu un sižetu veidošana – informācijas meklēšana un informācijas avotu pārbaude, dalība filmēšanas procesā, montāžas plāna veidošana un dalība montāžas procesā, sižeta/raidījuma iesniegšana vadītājiem; • Radošu ideju ģenerēšana un ieteikumu iesniegšana producentam; • Sekot aktualitātēm politikā, kultūrā, ekonomikā un sabiedrībā. Nepieciešams: • Izpratne par TV nozares specifiku; • Teicamas komunikācijas, analītikas un argumentācijas prasmes; • Teicamas laika plānošanas prasmes un atbildība par padarīto; • Labas latviešu valodas zināšanas. Piedāvājam: • Profesionālo un personīgo attīstību; • Iespēju patstāvīgi plānot savu darba laiku; • Draudzīgu un atsaucīgu kolektīvu; • Algu EUR 600-1200 (bruto) – atkarībā no padarītā apjoma; • Darba vietu Valmierā. Ja vēlies pievienoties ReTV Ziņu dienestam, sūti savu CV un motivētu pieteikumu līdz 20.maijam uz e-pastu: elina.leimane@retv.lv ar norādi "Žurnālista vakance". Profesija: ŽURNĀLISTS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Purva iela 12A, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Mediji / Sabiedriskās attiecības Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2021-05-20 Kontaktpersona: CV sūtīt uz e-pastu: elina.leimane@retv.lv

Mūsu partneri