Lasīšanas laiks: 2 min
Tie skatītāji, kas šajās dienās bijuši uz jauno latviešu filmu “Jaungada taksometrs”, gadumijas salūtu jau ir redzējuši, Ziemassvētku vecīti satikuši, kā arī piedzīvojuši krāpnieka atmaskošanu, bērniņa piedzimšanu, atzīšanos mīlestībā – visu, kas pienākas romantiskai komēdijai. Pa vidu smiekliem gan reizēm rodas pavisam filozofiskas pārdomas par to, cik bieži netiek pateikti izdomātie vārdi, par to, ka tieši svētku laikā cilvēki jūtas visvientuļākie, par to, kāda loma ir cilvēkiem, ko nejauši satiekam savā ceļā.
Tie valmierieši, kas izlēma noskatīties filmu pirmdien, 3.decembrī, plkst.19.00, kinoteātra “Gaisma” vestibilā pirms seansa tika sagaidīti ar glāzi dzirkstošā “Rīgas šampanieša”, bet pašā kinoteātrī par filmu savos iespaidos dalījās Māris un Māra – filmas režisors un scenārija autors Māris Martinsons un viena no filmas aktrisēm, modele Māra Sleja.
Tā kā šajā filmā režisors un scenārija autors ir viena persona, tas ir, pats Māris, filmu veidot bijis viegli, jo nav bijis ne ar vienu jāsaskaņo katrs vārds. Viņš atzīst, ka viņam patīk strādāt arī ar neprofesionāliem aktieriem. Notiek mijiedarbība – aktieri palīdz neprofesionāļiem, bet neprofesionāļi filmai dod dabiskumu, kā reizēm pietrūkst teātra aktieriem.
Režisoram ir stāsts arī par filmas galvenās lomas atveidotāju Lauri Reiniku (taksometra šoferis Andrejs). Zināms, ka Lauris savulaik Losandželosā studējis aktiermeistarību, taču Latvijā viņš pazīstams kā dziedātājs, tad nu Māris Martinsons apņēmies vai nu iznīcināt šo mītu par Lauri kā aktieri vai arī dot viņam iespēju pierādīt savas spējas un talantu. Filmas tuvplānos var nolasīt cilvēkus, viņu domas, izjūtas, emocijas. Režisors uzskata, ka Lauris ir ļoti talantīgs, spējīgs, īsts un ļoti nopietni attiecas pret darbu. Bieži sejas grimases izsaka vairāk nekā vārdi arī vēl kādam ne-aktierim – Naurim Brikmanim, tāpat neviltota ir arī Baibas Sipenieces-Gavares izturēšanās. Krāpnieka un sieviešu pavedēja lomā brīnišķīgi iejuties Valdis Melderis, kas pirmo reizi ticis uzrunāts plkst.9.00 no rīta, bet jau 17.00 pēcpusdienā perfekti iegūlies lomā. Valdis Melderis filmu noskatījies četras reizes, lai saprastu, ko ir izdarījis…
Diezin vai šī Māra Martinsona filma pārspēs un aizstās Amerikas grāvēju “Viens pats mājās” un krievu klasiku “Likteņa ironija jeb vieglu garu!”, bet prieks par pazīstamiem aktieriem, par gaišumu un cilvēcību, kas nāk no filmas. Prieks arī par to, ka nauda atrasta ne tikai Latvijas simtgades filmām, bet arī šai un citām filmām, kas būs skatāmas nākamajā gadā.
Par ko ir filma? Režisors to atbild Salaveča (Valtera Krauzes) vārdiem: Kaut kam vienmēr ir jātic! Māra Sleja piebilst: Neko negaidiet un jūs visu saņemsiet!
