Lasīšanas laiks: 2 min
Jaundzimušo dzīvesvietu pašvaldībā turpmāk varēs deklarēs vienlaikus ar bērnu dzimšanas fakta reģistrāciju, paredz ceturtdien, 8.oktobrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, informē aģentūra BNS.
Turpmāk adrese, kas norādīta dzimšanas reģistra ierakstā, reģistrējot bērna dzimšanu, būs uzskatāma par deklarēto dzīvesvietu, ja vienlaikus ar dzimšanas reģistrācijas faktu ir noteikts bērna tiesiskais statuss.
Ar grozījumiem tiks mazināts administratīvais slogs ģimenēm, lai vecākiem vairs nevajadzētu apmeklēt divas dažādas pašvaldības iestādes – vienu, lai reģistrētu bērna dzimšanu, bet otru, lai deklarētu viņa dzīvesvietu.
Līdz šim bērna dzimšanas faktu reģistrēja pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā, taču, lai deklarētu bērna dzīvesvietu, visbiežāk vecākiem jādodas pie cita pašvaldības darbinieka. Šāda situācija rada administratīvo slogu vecākiem un kavē viņu iespējas pietiekami ātri pieteikties, piemēram, pašvaldību pabalstu piešķiršanai vai rindā bērnudārzā.
Novērsta situācija, kad vecāki pēc bērna reģistrēšanas nedeklarē viņa dzīvesvietu, jo uzskata, ka, reģistrējot bērna dzimšanu un parakstot dzimšanas reģistra ierakstu, kur norādīta bērna adrese, bērna dzīvesvietu jau ir deklarējuši. Tādējādi daļai bērnu nav deklarētās dzīvesvietas adreses, un tas liedz izmantot iespēju saņemt pašvaldības piedāvātos pakalpojumus, norāda grozījumu autori Iekšlietu ministrijā.
Dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruka, kurā norādītas ziņas par deklarēto dzīvesvietu, būs uzskatāma par dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija liecina, ka jau patlaban 15 pašvaldībās vecāki jaundzimušo vienlaikus var gan reģistrēt, gan arī deklarēt viņa dzīvesvietu.
Grozījumi stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā, un adrese, kas līdz šim datumam norādīta Iedzīvotāju reģistrā, reģistrējot bērnu, būs uzskatāma par personas deklarēto adresi.
