Tikai un vienīgi politiskā neizlēmība ir vainojama tajā, ka Latvijā arvien nav un rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vēl nebūs ieviesta iespēja vēlēšanās nobalsot elektroniski.
Tehnoloģiski un pēc infrastruktūras nodrošinājuma Latvija jau sen būtu gatava pieņemt e-vēlēšanas, kas nodrošinātu daudz ērtāku balsošanu iedzīvotājiem. Sevišķi svarīga šāda opcija būtu mūsu valsts piederīgajiem ārzemēs, kas arvien jūt saikni ar savu valsti un vēlas piedalīties Latvijas likteņa lemšanā. Šobrīd šiem cilvēkiem, lai nobalsotu Saeimas vēlēšanās, ir jāveic pietiekami laikietilpīgas procedūras, vai arī jādodas uz tuvāko Latvijas vēstniecību, kas bieži nozīmē vairāku stundu garu braucienu.
Arī cilvēkiem Latvijā e-vēlēšanas būtiski palielinātu komfortu un iespējas, kas savukārt varētu nozīmēt lielāku pilsoņu līdzdalību.
Interneta vēlēšanas ir liela vērtība cilvēkiem, kuriem nav citas iespējas, kā nobalsot.
Ja 2015.gadā tiks piešķirti līdzekļi pilotprojekta izstrādei, izmēģinājuma e-vēlēšanas jeb interneta balsošana varētu notikt jau 2017.gadā, pašvaldību vēlēšanās. Lēmums par līdzekļu piešķiršanu 2015.gada budžetā gan būs jāpieņem jau 12.Saeimai un jaunajam satiksmes ministram.
Lai arī pilotprojektu bija plānots īstenot jau 2014.gadā, nepieciešamais finansējums – 250 000 latu (aptuveni 355 717 eiro) – šogad budžetā netika paredzēts.
Vairākās pasaules valstīs e-vēlēšanas jau sen nav nekas svešs un šī sistēma sevi ir pierādījusi kā uzticama un droša. Jau kopš 2005.gada e-balsošanas iespējas vēlēšanās ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur Latvija var smelties piemēru gan tam, kā ieviest pašu e-vēlēšanu procesu, kas nerada ne mazākās šaubas par to drošumu, gan , kā panākt, lai šāds vēlēšanu process atvieglotu iedzīvotāju dalību vēlēšanās un tādējādi arī paaugstinātu vēlētāju aktivitāti.
Tā vietā, lai straujiem soļiem virzītos uz priekšu, mēs turpinām rīkot diskusijas, vienlaikus atkal un atkal atliekot nopietnu lēmumu pieņemšanu.
Latvijas iedzīvotāji jau sen ir gatavi e-vēlēšanām, gan tādēļ, ka nu jau vairs retajam nav pieejams stabils interneta pieslēgums, gan tādēļ, ka aizvien biežāk cilvēki ir gatavi veikt ikdienas darījumus, kā arī izteikt savu viedokli elektroniskajā vidē.
