Lasīšanas laiks: 6 min
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi jaunu administratīvi teritoriālās reformas koncepciju, kas iesniegta valdošajām partijām. Izstrādāti divi modeļi – 49 novadi un deviņas republikas pilsētas vai 29 teritoriju izveide. Ministrijā norāda, ka priekšlikumi palīdzēs novadiem attīstīties sekmīgāk. Šobrīd Latvijā ir 110 novadi un deviņas republikas pilsētas.
Portāls “Valmieras Ziņas” jautāja Kocēnu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Jāņa Olmaņa viedokli saistībā ar VARAM iecerēm.
Vai ministrija ir pārrunājusi ar pašvaldībām, kāpēc šāda reforma nepieciešama?
Oficiālas sarunas ar VARAM nav bijušas. Ar savu iniciatīvu esam griezušies pie vairākiem VARAM speciālistiem, lai gūtu skaidrību, kāpēc un kā šo reformu plānots īstenot.
Kā vērtējat iepriekšējās reformas ieguvumus?
Kopš 2009.gada, kad tika īstenota pēdējā administratīvi teritoriālā reforma, esam ieguldījuši ne mazums pūļu un darba, lai nojauktu iedomātās robežas pagastu iedzīvotāju prātos un sirdīs un radītu piederības sajūtu novadam.
Apziņas, ka esam viens vesels, radīšana prasīja ļoti daudz enerģijas un spēka. Un tikai tagad, pēc nedaudz vairāk nekā piecus gadus ilga darba, varam plūkt augļus – varam visi kopā priecāties par paveikto, lepojamies viens ar otru – par paveikto ne tikai tajā pagastā, kurā dzīvojam, bet arī pārējos Kocēnu novada pagastos.
Pašreizējais pašvaldības darbības modelis, pateicoties gan pašvaldības pūlēm, gan iedzīvotāju pretimnākšanai, ir optimālais darbības veids, un pats svarīgākais – mēs jūtamies piederīgi savam novadam.
Taču tagad viss iepriekš paveiktais, uz ko gājām soli pa solim, kā izrādās, ir nekam nederīgs. Diemžēl jaunais reformas piedāvājums izskatās pēc procesa, kas tiek darīts tikai darīšanas pēc, jo kādam to kādā brīdī ir labpaticis uzlikt uz papīra.
Korekta izvērtējuma ar pamatotiem faktiem par šīs reformas nepieciešamību no VARAM puses nav, un tiek izplatīti mīti.
Pirmkārt, apgalvojums, ka vidējās un mazās pašvaldības nav spējīgas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, nav patiess. Mēs varam piedalīties tikai tajos konkursos un īstenot tos projektus, ko mums ļauj likumdošana. Diemžēl mums nav ļauts piedalīties virknē projektu konkursu, kuros noteikts, ka konkrēto ES fondu finansējumu var piesaistīt tikai lielās pilsētas un “Attīstības centri”, lai gan mēs būtu gatavi smagi strādāt, lai apgūtu arī šo fondu finansējumu, piemēram, infrastruktūras sakārtošanai, ko vēlas ne tikai lielo pilsētu iedzīvotāji, bet arī vidējo un mazo pašvaldību iedzīvotāji. Otrkārt, mazas pašvaldības nav dzīvotspējīgas – mums ir konkrēti piemēri, kur mazas pašvaldības spēj veiksmīgi saimniekot un piesaistīt investīcijas novada attīstībai. Piemēram, mūsu kaimiņi – Naukšēnu novada pašvaldība, kurai finansējums attīstībai tikai pieaug, līdz ar to novada attīstība norit ļoti sekmīgi, nemaz nerunājot par pavisam nelielu pašvaldību kā Mērsraga novada pašvaldība, par ko ik pa brīdim dzirdam, ka viņi dzīvo ļoti labi. Šajā gadījumā atslēgas vārdi ir vēlme strādāt un attīstīties, neatkarīgi no tā, cik lieli vai mazi esam.
Kādas pārmaiņas notiktu Kocēnu novadā, ja reformu ievieš?
Kocēnu novada pašvaldībā uzskatām, ka plānotā administratīvi teritoriālās reformas otrā kārta nav viennozīmīgs instruments deklarētajai vienlīdzīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanai pašvaldībās.
Latvijā nav korekti salīdzināmi dati, kas apstiprinātu, ka iedzīvotāju un teritorijas ziņā lielākie novadi ir attīstītāki un iedzīvotājiem tuvāki nekā mazie novadi. Gluži pretēji – draudzīgāki iedzīvotājiem ir mazie novadi, kur pastāv cieša saikne starp novada vadību, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nodrošinot nekavējošu rīcību problēmsituācijās, kā arī iespēju preventīvajam darbam, lai problēmsituācijas nerastos.
Tāpat nekorekti tiek apgalvots, ka mazo novadu pašvaldībās ir salīdzinoši lieli pārvaldes izdevumi. Šobrīd pastāv izteikti piemēri, kur mazās pašvaldības saimnieko pat ekonomiskāk un efektīvāk nekā “novadu attīstības centri”.
Protams, krasas attīstības atšķirības pastāv arī starp iedzīvotāju un ienākumu ziņā līdzvērtīgām pašvaldībām. Dažos novados ar augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokļu apjomu ir zemāks gan īstenoto projektu, gan iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu un nodrošināto atvieglojumu skaits, salīdzinot ar pašvaldībām, tajā skaitā arī Kocēnu novada pašvaldību, kurā garantētie budžeta ienākumi ir zemāki.
Nekorekts ir apgalvojums par mazo novadu nespēju apgūt ES fondu finansējumu pretstatā Attīstības centru un lielo pilsētu milzīgajai kapacitātei – problēma ir ar likumu noteiktā nevienlīdzīgā situācija pašos pamatos, būtiski ierobežojot 89 novadu iespējas iesaistīties konkursos par attīstībai nepieciešamo līdzekļu piesaistīšanu.
Datu izmantošana par ES finansējuma piesaistes apjomu, lai spriestu par pašvaldību spēju patstāvīgi un efektīvi saimniekot, būtu korekti izmantojami tikai tādā gadījumā, ja visiem novadiem, ne tikai 21 attīstības centram un deviņām pilsētām, tiktu sniegtas vienlīdzīgas iespējas piedalīties atklātos konkursos ES finansējuma piesaistei novada attīstībai. Nekur nav definēts, kādi ir kritēriji, kas definē terminu “Attīstības centrs”. Termins “Attīstības centri” diemžēl ir tikai E.Sprūdža mantojumā saņemtais neveiksmīgais eksperiments ar valsti, kuru joprojām esam spiesti turpināt. Jāatzīmē, ka ES fondu ierobežotās piesaistes situācijā atsevišķi “mazie” novadi ir soli priekšā “Attīstības centriem” finansējuma piesaistes apjomā uz vienu iedzīvotāju.
Manuprāt, svarīgāk reformu veidot, izvērtējot katra novada attīstības progresu, pašvaldības vadītāja profesionalitāti un deputātu spējas veidot efektīvu pārvaldi, nevis to balstīt uz teorētiskiem kritērijiem. Kocēnu novadā esam par sadarbības stiprināšanu un brīvprātīgu pašvaldību izvēli apvienoties.
Kocēnu novada dome jau ilgstoši sadarbojas ar kaimiņu novadiem gan izglītības pārvaldes un būvvaldes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, gan elektroenerģijas iepirkumu jomā un sabiedriskā transporta pakalpojumu loģiskā nodrošināšanā, un šāda rīcība ir nevis pašvaldības vājuma izpausme, bet gan ekonomiski efektīva un apdomāta darbība. Aktīvi novadu savstarpējā sadarbībā esam kopīga tūrisma galamērķa pozicionēšanā, uzņēmējdarbības attīstības un sadarbības sekmēšanā, kā arī, īstenojot pārrobežu sadarbības projektus. Novadā esam izveidojuši atbildīgas pārvaldes struktūras, piesaistot kvalificētus speciālistus – finansistus, ekonomistus, juristus, projektu vadības un personāla vadības speciālistus, sociālos darbiniekus, uzņēmēju atbalsta speciālistus, būvinženieri – būvuzraugu, informācijas tehnoloģiju speciālistu un citus, tādējādi nodrošinot efektīvu un profesionālu pārvaldību. Drīzumā pašvaldībā atvērsim klientu apkalpošanas centru, būtiski uzlabojot informācijas apriti un atgriezenisko saiti starp pašvaldību politiķiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem.
Balstoties uz līdzšinējo pieredzi novada vadībā, pilnīgi un noteikti atspēkojam līdz šim izvirzītos argumentus reformas 2.kārtas nepieciešamībai, jo administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, pašvaldībām kļūstot lielākām, tās nekļūs efektīvākas, un, turpinot reformu šajā virzienā, šīs pozīcijas radīs arvien lielāku plaisu starp pašvaldībām, kā arī starp pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem.
Reforma neuzlabos ES fondu un citus finanšu līdzekļu piesaistīšanu, kā arī nenodrošinās proporcionāli mazākus administratīvos izdevumus uz vienu iedzīvotāju.
Efektīvākas uzņēmējdarbības attīstības motivēšanā ir mazās pašvaldības, pārzinot situāciju, īpaši mazajām uzņēmējdarbības formām lielās pašvaldības kļūst nepieejamas. Tieši mazās pašvaldībās deputāti un uzņēmējdarbības speciālisti pārzina katru situāciju un pazīst iedzīvotājus, lai motivētu investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai teritorijā.
Manuprāt, pašvaldību ekonomiskās attīstības un panākumu atslēga ir atbildīga un sabalansēta pašvaldības vadīšana profesionālā komandā, kura strādā iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, uzņēmējdarbības attīstībai un vienmērīgākas pašvaldības teritorijas apdzīvotībai.Tādēļ kārtējā teorētiski veiktā pašvaldību apvienošana nav instruments ceļā uz vienlīdzīgi attīstītām pašvaldībām Latvijā.
Pašvaldība ir teritorija, kuru mēs pārredzam kā vienu vienotu kopumu, taču mākslīgas vienošanas rezultātā mēs zaudēsim saikni ar iedzīvotājiem.
Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds, lūgts komentēt esošo situāciju, norādīja: “Reformas notiek pārāk strauji. Neesam vēl kārtīgi izvērtējuši pirmo, kad tiek piedāvāta jau nākamā. No iepriekšējās pieredzes zinu, ka sadarbības modeļi nav darbojušies. Ja nav apvienoti budžeti, tad sadarbība diemžēl neizdodas. Jāuzsver, ka bez kartes, kā teritorijas plānots apvienot, pagaidām grūti izteikt viedokli.”
Beverīnas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Ulmane norādīja, ka oficiāli VARAM novadu nav informējis. Tā kā plašāka informācija nav pieejama, pašlaik grūti sniegt arī komentārus.
Valmieras pilsētas pašvaldības vērtējumu par VARAM iecerēm lasiet drīzumā.
