Es iestājos par korekciju veikšanu sākotnējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas plānā. Ir racionāli saprotama Rūjienas un Naukšēnu novadu pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju pretestība. Ja līdz šim Rūjienas un Naukšēnu novadi vairāk ir bijuši praktiski un emocionāli saistīti ar Valmieru, lielāka izpratne un atbalsts būs tikai tādam teritorijas modeļa piedāvājumam, kas atbildīs šai piederības sajūtai – Valmieras novadam.
Valmieras pilsētas pašvaldības dome Rūjienas un Naukšēnu novadu pievienošanu Valmieras novadam atbalsta, jo šāds modelis ir loģisks un pamatots. Viens no pamatojumiem šādam lēmumam ir novadu savstarpējā sadarbība. Valmierā uz darbu ik dienu ierodas liels skaits šajos novados dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji. Līdzīgi tas ir arī ar skolēnu plūsmu. Valmieras vispārizglītojošajās, interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 38% citu novadu skolēnu.
Vēsturiskie Rūjienas un Naukšēnu novadu iedzīvotāju kustības paradumi un to ikdienas saistība ar Valmieru līdz šim nav radījusi un noteikti neapdraudēs arī turpmāk katra novada īpašās tradīcijas un identitāti, kultūras un pakalpojumu pieejamību.
Taču reformas rezultātā būs iespēja vēl veiksmīgāk plānot iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, lai tie vienlīdz augstā kvalitātē būtu pieejami ikvienam jaunā novada iedzīvotājam. Pašvaldības funkcijas tiks pilnvērtīgi nodrošinātas visā novada teritorijā. Turklāt šāda sadarbība paplašinās investīciju piesaistes iespējas, novada attīstību, padarot to par aizvien pievilcīgāku vietu iedzīvotājiem, kur dzīvot, strādāt, mācīties un atpūsties. Jaunā novada ilgtspēja būs atkarīga no visu iesaistīto pušu kopīga darba, diskusijām un pieņemtajiem lēmumiem.
Valmieras pilsētas pašvaldības dome apvienotā Valmieras novada izveidei izvirzīja divus nosacījumus – Valmieras novads veidojas, apvienojot esošos Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadus un Valmieras pilsētu, kā arī Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā Valmieras pilsētai tiek noteikts nacionālas nozīmes attīstības centra statuss, kā tas ir noteikts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, kas ir pamats pilsētas attīstības dokumentu izstrādē un plānošanā.
Lēmuma pieņemšanā ņemti vērā arī Valmieras iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kas apkopoti 2019.gada vasarā. Atbildot uz jautājumu par Administratīvi teritoriālās reformas risinājumu, vairākums respondentu (54%) pauda atbalstu modelim, kurā Valmiera ir kopā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadiem. Kā otrs atbalstītākais teritoriālais risinājums ir Valmiera kopā ar Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadiem, kas saņēmis 32% atbalstu.
Kā zināms administratīvi teritoriālās reformas plāns, kur Rūjienas un Naukšēnu novadi tika iekļauti Valkas novadā, saņēma lielu pretestību no Rūjienas un Naukšēnu pašvaldībām. Neapmierināti ar piedāvāto priekšlikumu ir arī abu novadu uzņēmēji, kas uzsāka iedzīvotāju parakstu vākšanu. Savu pret plānam apliecināja vairāk nekā 3050 jeb trešdaļa novadu iedzīvotāju. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa mājasdarbu – pieņemt pašvaldību domes lēmumus, kādu modeli minētās pašvaldības atbalsta, izpildīja gan Valmieras pilsētas, gan Rūjienas un Naukšēnu novadu pašvaldības, pieņemot domes lēmumus atbalstīt apvienošanos Valmieras novadā.
Savukārt Valkas novada attīstības jautājums nav saistāms ar Rūjienas un Naukšēnu novadiem, tam nepieciešams savs, iespējams, izņēmuma, risinājums.
Atbalstu korekciju veikšanai administratīvi teritoriālās reformas plānā, Rūjienas un Naukšēnu novadus pievienojot Valmieras novadam, pauduši visi koalīcijas partneri. Šobrīd lēmums par korekciju veikšanu sākotnēji izstrādātajā Administratīvi teritoriālās reformas modelī ir VARAM pusē.
Šobrīd valdībā ir apstiprināts VARAM izstrādātais likumprojekts, kas paredz reģionālās reformas modeli ar 39 pašvaldībām pašreizējo 119 pašvaldību vietā.
Lai veicas Rūjienai un Naukšēniem! Cerams nākotnē tas būs pareizs lēmums no kranča bēgot mesties lāča apskāvienos.
Neviens te nebēg, kā bijām Valmieras rajonā tā paliksim, un senās iestrādes no tikai veicinās turpmāko attīstību.
Valmiera jau tagad ceļ un būvē kā nacionālas nozīmes pilsēta, bet budžets tai galīgi nav kā nacionālas nozīmes pilsētai. Šobrīd vērojamas vieglas pārkaršanas pazīmes, kas ir raksturīgas pilnīgi visās vietās, kur vietvarā nav konkurences, kur vieni un tie paši deputāti iestagnē vairākos sasaukumos. Varas stabilitātes sajūta atrauj no realitātes. Šobrīd tam kārotajam statusam nedaudz ir aizskriets priekšā.
Neviens neapstrīd to, ka Valmierai ir jābūt Vidzemes galvaspilsētai, bet vai prioritāte ir sporta infrastruktūra, kuras uzturēšana maksās ļoti, ļoti daudz naudas, bet kalpos samērā šauram iedzīvotāju lokam, kamēr daudzas citas nozares palikušas novārtā. Neviens jau nenoliedz sporta pozitīvo efektu, gan uz veselību, gan ekonomisko pienesumu veikalos (kas nu jau reti kurš ir vietējo uzņēmēju rokās), bet ir virkne pakalpojumu, kuros Valmiera pielīdzināma Rīgas dārdzībai, kur lielā mērā ir pašvaldības atbildība – joprojām dzīvojamais fonds, apkures cenas, ielu segums un virkne citu nozaru.
Dzīvoju Valmierā varāk kā 45 gadus. Tieši kurš domes ieliktenis ar mani ir veicis aptauju?